Pārlekt uz galveno saturu
Studentiem
Absolventiem
Darbiniekiem
Skolotājiem

Kāpēc mēdz sāpēt galva, kā noteikt, vai galvassāpju iemesls ir migrēna, kā to ārstēt un cik liela nozīme ārstēšanā ir pacientu līdzestībai – par šiem jautājumiem uz sarunu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) raidieraksta jeb podkāsta RSU Veselības ekspresis devītajā epizodē aicinājām RSU viesdocētāju un pētnieci neiroloģi Līgu Mekšu un RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras docētāju un klīnisko psiholoģi Jeļenu Harlamovu.

Gandrīz ikvienam no mums savu reizi ir sāpējusi galva, bet šīs sāpes ir viegli remdējamas ar atpūtu, dienas režīma sakārtošanu vai vienkāršiem pretsāpju medikamentiem. Migrēnas pacientiem galvassāpes mēdz būt neizturami spēcīgas, un tās bieži vien pavada vemšana, neskaidra redze, galvas reiboņi, nepatika pret gaismu un trokšņiem, kā arī citas nepatīkamas izjūtas, kas laupa spēju turpināt ikdienas gaitas. Ir dati, ka pasaulē no migrēnas cieš no 12 līdz pat 25 % cilvēku, bet Latvijā migrēnas pacienti varētu būt desmitā daļa iedzīvotāju. Migrēna ir visbiežāk sastopamā neiroloģiskā slimība un viens no biežākajiem darba nespējas iemesliem.

“Nosliece uz migrēna var iedzimt, bet tā var arī rasties ikvienam cilvēkam jebkurā vecumā, arī bērniem,” uzsver neiroloģe Līga Mekša. “Speciālu izmeklējumu šīs slimības noteikšanai nav, to diagnosticē ārsts pēc sarunas ar pacientu. Var teikt, ka migrēna ir veids, kā smadzenes reaģē uz dažādiem kairinātājiem.

Pēc būtības tā ir sterils iekaisums nervu šūnās, sāpes var attīstīties lavīnveidīgi, tāpēc ir svarīgi laicīgi un atbilstošās devās lietot pretsāpju medikamentus. Ja migrēnai nepievērš uzmanību un neārstē, cilvēka dabiskā spēja tikt galā ar sāpēm izsīkst un rodas hroniskas sāpes.”

Darbā ar pacientiem gan Līga Mekša, gan klīniskā psiholoģe Jeļena Harlamova novērojušas dažas kopīgas iezīmes migrēnas pacientiem – bieži tie ir cilvēki, kas sevi pārslogo. “Var teikt, ka šie pacienti bieži vien ir darbaholiķi un perfekcionisti. Tie ir cilvēki ar ļoti augstu, pat pārmērīgu atbildības izjūtu vispirms pret sevi,” atzīst Jeļena Harlamova.

Ekspertes uzskata, ka cīņa ar migrēnu jāsāk, pirmkārt, ar sava psihoemocionālā stāvokļa sakārtošanu.

“Psihoterpijā ir vairākas pieejas, kā palīdzēt pacientiem ar sāpēm, un viena no rekomendējamām un plašāk izmantotajām ir kognitīvi biheiviorālā terpija.

Kopā ar pacientu meklējam veidus, kā mainīt iemācītās negatīvās pārliecības par sevi un sāpēm, kā mainīt nepalīdzošus stresa pārvaldīšanas veidus un uzvedības stratēģijas uz efektīvākām. Svarīgi ir pieņemt sevi, kā arī iemācīties plānot darbu un atpūtu,” stāsta Jeļena Harlamova.

“Būtiski ir sakārtot pamatlietas – regulāri ēst, vingrot, izgulēties. Tas izklausās vienkārši, bet to daudziem ir grūti ievērot,”

par migrēnas ārstēšanu turpina Līga Mekša. ”Vēl bez simptomātiskās migrēnas ārstēšanas ar medikamentiem var izmantot dažādas citas metodes – akupunktūru, masāžu, mākslas un smilšu terapiju. Jaunākā metode migrēnas ārstēšanā ir monoklonālo antivielu injekcijas – tās ir zāles, kas inaktivē migrēnas lēkmi izraisošās ķīmiskās vielas smadzenēs.”

Raidieraksts klausāms RSU YouTube kanālā.

podkasts_galvassapes_9_epizode.png


Jaunais raidieraksts savu nosaukumu aizņēmies no augstskolas un AS Pasažieru vilciens kopš 2013. gada kopīgi īstenotās akcijas RSU Veselības ekspresis. Akcijas laikā īpašos reisos devās augstskolas mācībspēki un studenti, lai popularizētu veselīgu dzīvesveidu un uzkrātās zināšanas sniegtu plašākai sabiedrībai. Tāds ir arī jaunā raidieraksta mērķis, lielāku akcentu liekot uz starpdisciplināro aspektu, pie diskusiju galda pulcējot dažādu disciplīnu ekspertus, lai vienkāršās sarunās dalītos ar jaunākajiem atklājumiem un atgādinātu senas patiesības par to, kā varam dzīvot veselīgāk un harmoniskāk.