No augšas uz leju vai no apkaimes uz Eiropu? RSU pēta sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā

2025. gada aprīlī sākās vērienīgs programmas Apvārsnis Eiropa finansēts projekts ES dekarbonizācija krīzes laikā: sociālo inovāciju izpēte un taisnīgas dubultās pārejas veicināšana (DeCrises), kas turpināsies līdz 2028. gadam un kura budžets pārsniedz divus miljonus eiro. Tajā iesaistīti deviņi partneri no dažādām Eiropas valstīm – Somijas, Norvēģijas, Vācijas, Polijas, Slovākijas, Lietuvas un Latvijas. Projekta mērķis ir pētīt un pilnveidot daudzlīmeņu pārvaldību, lai efektīvāk vadītu tā saucamo dubulto pāreju – uz zaļāku dzīvesveidu un digitāli attīstītu ekonomiku.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) komanda, kuru vada pētniece Vineta Kleinberga, ir atbildīga par pirmo darba grupu – teorētiskā ietvara izstrādi. Papildus RSU pētnieki veic Rīgas piemēra izpēti, sadarbojoties ar Rīgas Apkaimju aliansi. Kā norāda pētniece,

projekta uzdevums nav tikai zinātniski aprakstīt procesus, bet arī dot sabiedrībai iespēju justies vairāk sadzirdētai un piedalīties reālās pārmaiņās.

Vineta Kleinberga. Foto: RSU

Projekts ir starptautisks un daudzslāņains. Kā jūs raksturotu tā būtību?

Projekts sākās 2025. gada aprīlī un turpināsies līdz 2028. gada aprīlim. Tajā piedalās deviņi partneri, no kuriem astoņi ir akadēmiskas institūcijas, bet viens atbalsta ar komunikāciju un rezultātu izplatīšanu. Vadošais partneris ir Jiveskiles Universitāte Somijā. Lielais mērķis ir saprast, kā Eiropas Savienībā veiksmīgi vadīt gan zaļo, gan digitālo attīstību, ko saucam par dubulto pāreju. Mēs pētām, kā uzlabot pārvaldības procesus, lai tie būtu iekļaujošāki un taisnīgāki.

Kas tieši ir "daudzlīmeņu pārvaldība", un kāpēc tā ir svarīga šī projekta kontekstā?

Tas nozīmē pārvaldību dažādos līmeņos, sākot ar ES, nacionālo valstu un reģionu līdz pašvaldībām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Pašreiz sistēma bieži darbojas no augšas uz leju, un sabiedrības iesaiste ir formāla. Projekta

mērķis ir rast jaunu modeli, kur sabiedrības balsij un vietējām kopienām ir lielāka nozīme, jo tieši viņi visvairāk izjūt pārmaiņas un var radīt inovācijas.

Kāds šajā projektā ir RSU komandas uzdevums?

RSU vada pirmo darba grupu, kas koncentrējas uz teorētisko ietvaru. Izmantojot ES integrācijas teorijas, identificējam nepilnības ES daudzlīmeņu pārvaldības teorētiskajā ietvarā un veidojam konceptuālu pamatu visam projektam. Sadarbojamies ar Greifsvaldes Universitāti Vācijā, kas izvērtē tiesisko regulējumu un lēmumu pieņemšanas procesus.

Paralēli mēs veicam Rīgas apkaimju gadījuma izpēti, cieši sadarbojoties ar Rīgas Apkaimju aliansi. Tas ļaus apvienot teorētisko ar praktisko.

Vai Rīgas izpēte būs redzama tikai Latvijas mērogā?

Nē! Sabiedrības iesaistes izpēte aptver Latviju, Somiju, Norvēģiju un Poliju. Mēs salīdzināsim problēmas un risinājumus, kā sabiedrība tiek iesaistīta zaļajā un digitālajā pārejā.

Rīgu analizēs ne tikai mūsu komanda, bet arī citi partneri. Turklāt plānoti starptautiski semināri, kuros dažādu valstu pārstāvji dalīsies pieredzē.

Kā notiek sadarbība ar starptautiskajiem partneriem?

Katram partnerim ir sava darba paka. RSU vada teorētisko daļu. Tikšanās notiek regulāri, pagaidām visbiežāk attālināti. Gandrīz katru piektdienu ir tiešsaistes diskusijas. Tomēr paredzētas arī klātienes sanāksmes, piemēram, atklāšana jau notika Jiveskilē, 2026. gada oktobrī paredzēta tikšanās Rīgā, bet projekta noslēgums notiks Gdaņskā pie poļu partneriem.

Kādi pētniecības instrumenti tiek izmantoti?

Sākumā analizējam zinātnisko literatūru, dokumentus un tiesību aktus. Tālāk sekos intervijas ar ekspertiem, fokusgrupas, darbnīcas ar ieinteresētajām pusēm.

Projekta noslēgumā izmantosim arī Delfu metodi, kad eksperti vairākās kārtās izvērtēs scenārijus un nonāks pie reāli īstenojamiem risinājumiem.

Kas ir RSU komandas dalībnieki Latvijā?

Mūsu komandā ir asociētie profesori Kārlis Bukovskis no starptautisko attiecību jomas un Dina Bite, kura darbojas socioloģijā. Tāpat iesaistītas ir divas doktorantes un lektores – Kristīne Blumfelde-Rutka no ekonomikas un biznesa jomas un Inguna Potetinova, kura darbojas antropoloģijā. Projektam ir arī RSU administratīvais atbalsts. Protams, esam ciešā sadarbībā ar ārējiem partneriem, tostarp Mārtiņu Jansonu no Rīgas Apkaimju alianses.

Kāpēc izvēlētas tieši šīs četras valstis – Latvija, Somija, Norvēģija un Polija?

Šī ideja radās no mūsu iepriekšējās sadarbības, pētot enerģētikas jautājumus Baltijas jūras reģionā. Vēlējāmies turpināt šo sadarbību un tāpēc izvēlējāmies valstis no šī reģiona. Divas ziemeļu (Somija, Norvēģija) un divas no Centrālās un Austrumeiropas (Latvija, Polija). Tas ļauj salīdzināt dažādas pieredzes.

Kādi ir galvenie termiņi?

Projekts ilgs līdz 2028. gada aprīlim. Gala rezultāts būs rekomendācijas politikas veidotājiem gan nacionālā, gan Eiropas līmenī.

Projekta DeCrises dalībnieki pirmās tikšanās laikā. Foto no projekta arhīva

Jūs bieži uzsverat sabiedrības iesaisti. Ko nozīmē "jēgpilna iesaiste"?

Bieži vien sabiedrība tiek aicināta uz konsultācijām vai apspriedēm, bet reālas atdeves nav. Mūsu mērķis ir, lai iedzīvotāji ne tikai piedalās, bet arī redz, ka viņu viedoklis tiek ņemts vērā un dod rezultātu. Tā ir atgriezeniskā saite. Turklāt vēlamies, lai kopienas pašas spētu organizēties, radīt sociālās inovācijas un mazāk gaidītu tikai no valsts. Tas dod ilgtermiņa ieguvumus pašai sabiedrībai.

Kā jūs personīgi redzat šī projekta nozīmi?

Tas ir mēģinājums radīt taisnīgāku un iekļaujošāku pārvaldības sistēmu. Ja sabiedrība nejūt atdevi, rodas vilšanās un attālināšanās no politikas. Ja cilvēki redz, ka viņu balss kaut ko maina, rodas uzticēšanās un gatavība iesaistīties. Tas ir ļoti svarīgi gan Latvijā, gan Eiropā kopumā.

Plašāk par projektu