Profesorei Sandrai Lejniecei piešķirts Eiropas Nopelnu ordenis – vienīgajai no Latvijas

Ar lielu lepnumu un prieku paziņojam, ka Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Iekšķīgo slimību katedras profesorei, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītājai Sandrai Lejniecei piešķirts Eiropas Nopelnu ordenis. Par to Strasbūrā 10. martā paziņoja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, ziņo nacionālais portāls LSM.

Prof. Lejniece ir vienīgā apbalvojuma saņēmēja no Latvijas. 

Dzīvesgudra ārste un profesore, vadītāja

Profesore ir Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe un Latvijas Hematologu asociācijas prezidente. Ieņēmusi nozīmīgu lomu Eiropas Savienības Vēža uzveikšanas plāna ieviešanā Latvijā. Ar profesores iniciatīvu, profesionalitāti un organizatoriskajām spējām tika paveikts liels darbs, lai būtu iespēja sākt cilmes šūnu transplantāciju Latvijā. Jau 20 gadus S. Lejniece ir RSU Iekšķīgo slimību katedras profesore un šajā amatā veikusi nozīmīgu darbu, iesaistījusies dažādos RSU procesos un projektos, kā arī veidojusi nākamo ārstu paaudzi hematoloģijas specialitātē.

Bijusi Doktorantūras nodaļas dekāne. RSU attīstījusi jaunu doktorantūras modeli. Profesore vada topošo doktorantu pētījumus, izstrādā hematoloģijas studiju programmas un aktīvi iesaistās jauno zinātnieku sagatavošanā. 

Darbā ar studentiem nodevusi ne tikai zināšanas, bet arī ārsta dzīvesgudrību. Prof. Lejniece intervijā rsu.lv teikusi: 

“Studentiem, protams, svarīgi ir dot teorētiskās zināšanas, kas ir medicīnas balsts, taču svarīgāk ir iemācīt, ka jābūt līdzjūtīgam, jārunā ar cilvēku. Jābūt vēlmei palīdzēt, arī situācijās, kad zini, ka rezultāts nebūs labs. Jāpalīdz līdz galam, cik vien vari.” 

Kolēģi profesori Lejnieci raksturo kā cilvēku ar plašu redzējumu un dziļu empātiju, kurš ne tikai ārstē, bet arī cīnās par pacientu tiesībām un veselības aprūpes kvalitāti. 

Kolēģi uzsver, ka Lejniece ir ārste ar sirdi, kas māca studentiem būt līdzjūtīgiem un palīdzēt līdz galam pat sarežģītās situācijās.

Profesores darbs tiek augstu vērtēts arī Eiropas Savienības līmenī. Prof. Lejniece regulāri piedalās konferencēs un iniciatīvās par vienlīdzību vēža ārstēšanā Austrumeiropas valstīs, tostarp Eiropas onkoloģijas pacientu organizāciju kongresos, lai aizstāvētu pacientu tiesības starptautiskā līmenī.

Kam piešķir Eiropas nopelnu ordeni

Kā vēsta informācija EP mājaslapā, ordenis izveidots par godu 75. gadadienai, kopš pieņemta Šūmana deklarācija, ko uzskata par Eiropas vienotības sākumpunktu. Tas ir pirmais šāda veida Eiropas apbalvojums, kuru piešķir ES iestādes, un tas papildina valstu apbalvojumus un goda zīmes, atzinīgi vērtējot centienus stiprināt Eiropu kopumā.

EP priekšsēdētāja R. Metsola sacījusi: "Eiropu vienmēr ir cēlušas izcilas sievietes un izcili vīrieši no dažādām sabiedrības grupām, kuriem bija drosme pacelties pāri mūsu trauksmainajai pasaulei, apvienot spēkus, lauzt šķēršļus, gāzt diktatūras un pārvarēt krīzes, lai panāktu pārmaiņas mūsu kontinentā un uzbūvētu labāku nākotni.” R. Metsola arī uzsvēra, ka apņēmība celt labāku Eiropu ir pelnījusi atzinību, tādēļ Eiropas Parlaments (EP) izveidojis Eiropas Nopelnu ordeni, lai godinātu ne tikai tos, kuri tic Eiropai, bet ir palīdzējuši to celt. 

Prof. Lejnieci šim apbalvojumam izvirzījusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība). Jaunā ordeņa saņēmēju vidū ir arī bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kā arī britu rokgrupa U2. Apbalvošanas ceremonija Strasbūrā notiks šā gada maijā.

Daži fakti par profesori Sandru Lejnieci

• Ar izcilību beigusi Rīgas Medicīnas institūtu (tagad RSU) 1987. gadā
• Latvijas Zinātņu Akadēmijas īstenā locekle (akadēmiķe) kopš 2017. gada; korespondētājlocekle no 2013. līdz 2017. gadam
• 1990. gadā pabeigusi klīnisko ordinatūru Latvijas Medicīnas akadēmijā. Kopš 1990. gada sertificēta hematoloģe
• 1998. gadā ieguvusi Medicīnas doktora grādu (Dr. med.), aizstāvot disertāciju par P-glikoproteīnu un P53 onkogēnu hematoloģiskajās slimībās
• Doktorantūras nodaļas dekāne no 2018. līdz 2025. gadam
• Zinātniskā darbība aptver prognostiskos marķierus leikēmijā, audzēju rezistenci pret ķīmijterapiju, retas hematoloģiskas slimības un vīrusu infekcijas hematoloģijā. Autore vai līdzautore trim monogrāfijām (Klīniskā hematoloģija 2002., 2005., 2020.), vairāk nekā 140 zinātniskām publikācijām, 150 tēzēm un daudziem populārzinātniskiem rakstiem
• 2006. gadā saņēma Latvijas Ministru kabineta Atzinības rakstu par ieguldījumu medicīnā un veselības aprūpes attīstībā
• Saņēmusi augstākos apbalvojumus Latvijā, tostarp Latvijas Ārstu biedrības Goda zīmi Tempus Hominis un Atzinības krustu par izciliem sasniegumiem medicīnā