Pārlekt uz galveno saturu
Jubilejas
RSU vēsture

Pirms 100 gadiem, 1921. gada 28. novembrī, dzimusi izcilā latviešu onkoloģe, akadēmiķa Paula Stradiņa (1996–1958) darba turpinātāja onkoloģijā, ilggadīga (1957–1991) Latvijas Veselības aizsardzības ministrijas galvenā onkoloģe Velta Bramberga. Lai topošajiem ārstiem sniegtu zināšanas par vēža slimību un kontroles problēmām, V. Bramberga 1974. gadā aktīvi piedalījās Rīgas Medicīnas institūta (tagad Rīgas Stradiņa universitāte) Onkoloģijas katedras izveidošanā un bija tās vadītāja līdz 1991. gadam (katedru reorganizēja 1998. g.). Sarakstījusi mācību grāmatu Onkoloģija (1984), pirms tam piedalījusies grāmatu Par vēža profilaksi un ārstēšanu (1966) un Vēža cēloņi un profilakse (1970) sagatavošanā.

bramberga_velta.jpg

Profesore Velta Bramberga ap 1980. gadu. Foto no RSU Vēstures muzeja krājuma

V. Bramberga 1938. gadā beigusi Rīgas 3. pamatskolu, bet 1941. gadā – Jāņa Raiņa 1. ģimnāziju. No 1941. līdz 1944. gadam mācījās 2. pilsētas slimnīcas medicīnas māsu skolā, tajā laikā uzsākot medmāsas darbu ķirurģijas klīnikā, ko tobrīd vadīja profesors Pauls Stradiņš. Pēc medicīnas māsu skolas beigšanas viņa iestājās Latvijas Valsts universitātes (LVU) Medicīnas fakultātē (1944–1950). Pēc LVU pabeigšanas strādāja Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtā, no 1971. līdz 1996. gadam bija tā direktore.

Jau studiju gados V. Bramberga pievērsās zinātniskajam darbam, ko īpaši sekmēja profesoru Paula Stradiņa un Kristapa Rudzīša pamudinājums un ieinteresētība. Viņas pētījumi bija saistīti ar asins formelementiem – asinsķermenīšiem un onkoloģiju. 1955. gadā viņa aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu ar tēmu Par eritrocītu morfoloģiju un eritropoēzi slimniekiem ar kuņģa vēzi un pirmsvēža slimībām. Viņa publicējusi 171 zinātnisko darbu, tai skaitā vienu monogrāfiju, ir 12 izgudrojumu autore, un septiņi no tiem ir patentēti arī Zviedrijā, Lielbritānijā, Francijā, Itālijā, Ungārijā, ASV, Vācijā un Bulgārijā. Ar saviem pētījumiem viņa uzstājusies gan dažādos PSRS zinātniskajos forumos, gan ārzemēs – Lielbritānijā (1958), Japānā (1966), ASV (1970), Itālijā (1974), Ungārijā (1983), Somijā (1989) un citviet. Vadījusi 16 aspirantu (mūsdienās doktoranti) zinātniskos darbus, bijusi divu doktora disertāciju zinātniskā konsultante.

1965. gadā V. Brambergai piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās ārstes goda nosaukums, 1990. gadā – Latvijas Zinātņu akadēmijas medicīnas goda doktores nosaukums, 1992. gadā viņai piešķīra habilitētā doktora grādu. 2000. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Daudzi vidējās un vecākās paaudzes onkologi Latvijā sevi uzskata par profesores V. Brambergas izaudzinātiem ārstiem. Viņai patika organizēt un vadīt studentu praktiskās nodarbības, mikroskopā demonstrēt šūnas malignitātes (progresējošs ļaundabīgs patoloģisks process) pazīmes, viņa mācīja kā izmeklēt slimniekus, analizēt un prognozēt slimības gaitu, mudināja diskutēt un dalīties pieredzē ar saviem kolēģiem.

Profesore Velta Bramberga mirusi 2012. gada 2. martā, apglabāta Rīgas Meža kapos.

bramberga_velta_laboratorija.png

Docente Velta Bramberga ap 1975. gadu. Foto: Paulis Cīrulis; no RSU Vēstures muzeja krājuma

bramberga_velta_glezna.jpg

"Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūta direktore Velta Bramberga". Portretu pasteļtehnikā darinājis gleznotājs Valdis Dišlers. Publicēts žurnālā "Veselība" 1972. gada augustā (171)