Radot modes fotogrāfijas, jauniete aicina ikdienā izmantot ilgtspējīgus resursus

“Es meklēju kaut ko radošu, bet tajā pašā laikā neatrautu no realitātes. RSU studiju programma Fotogrāfija šķita interesanta, daudzpusīga un piemērota manai kreatīvajai dvēselei,” par studiju izvēli atceras vāciete Anna O. M. Singelmanne (Anna Otilija Margrit Singelmann), kura sirdī ir īsta latviete: “Svinu Jāņus, dzeru pašas lasītu liepziedu tēju un eju sēņot kā visi kārtīgi latvieši.”

Fotografēšana bijis viņas vaļasprieks jau pirms studijām RSU, un lielā mērā tas tā esot palicis arī tagad, kad augstskolas gaitas jau aiz muguras, tikai tagad viņa fotografē ar drosmīgāku ideju un izpildījumu.

“Fotografēšana dod prieku un ir viens no veidiem, kā spēju izpausties,” par fotografēšanas nozīmi savā dzīvē skaidro Anna. “Brīvajā laikā izvelku savu analogo kameru, ko pirms dažiem gadiem iegādājos antikvariātā, un fotografēju.”

Anna O. M. Singelmanne pie RSU centrālās ēkas savā izlaidumā 2022. gada vasarā. Foto no privātā arhīva

Cik liela nozīme fotogrāfijai tavā ikdienā ir pašlaik?

Pēc RSU absolvēšanas esmu izvēlējusies gadu strādāt brīvprātīgo darbu jauniešu centrā Beļģijā, un varu teikt, ka fotogrāfija un fotografēšana ik dienu man ir līdzās, lai gan ar fotogrāfiju mans amats pašlaik tieši nav saistīts.

Strādāju ar 12 līdz 18 gadu veciem jauniešiem, un viņu dzīve bez fotogrāfijas nav iedomājama. Fotografēju jauniešu projektus un diezgan ātri šeit kļuvu par galveno sociālo tīklu pārvaldītāju.

Cilvēki pamana, ka man ir prasme darboties ar fotoaparātu un ir zināšanas par fotogrāfiju.

Laikam pareizi būtu teikt, ka mani fotogrāfija aizrauj kā instruments, bet ne profesionāla fotogrāfa amats. Tas ir kā papildinājums citām jaukām nodarbēm. Pašreiz mans mazais projektiņš ir, izmantojot fotogrāfijas, piefiksēt savu Beļģijas pieredzi un pēc gada izveidot foto sēriju par brīvprātīgo dzīvesveidu.

Zinu, ka tava RSU bakalaura darba nosaukums bija Ilgtspējas ideju atainojums modes fotogrāfijā, balstoties apģērbu otrreizējas izmantošanas iespējās. Kāpēc izvēlējies tieši tādu tēmu?

Agrāk lietotā apģērba izvēle nebija tik plaša un tas bieži vien bija stipri novalkāts, netīrs un pat neizmantojams. Līdz ar vidusslāņa pieaugumu un sabiedrības labklājības palielināšanos apģērbu apjoms ir palielinājies, jo daļa sabiedrības met ārā tīru, nenovalkātu un kvalitatīvu apģērbu. Tas tad arī veido lietoto apģērbu tirgu, un līdz ar to ir mainījusies sabiedrības attieksme pret lietotu apģērbu.

Jaunā paaudze, kā liecina pētījumi, uzskata, ka lietots apģērbs ir pieņemams un pat iekārojams kā modes prece. Domāju, ka šāda tendence pieaugs un pieprasījums pēc lietotām precēm tikai palielināsies.

Bakalaura darbā iekļāvu ilgtspējīgas modes fotogrāfiju sēriju, parādot, cik lietots apģērbs patiesībā spēj būt modīgs un izdevīgs. Trenēts "apģērbu mednieks” var iegūt savā īpašumā kvalitatīvu un atpazīstamu zīmolu drēbes par pavisam nelielu summu.

Modes fotogrāfija ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas tiek izmantots ātrās modes industrijā.

Ar modes fotogrāfiju var panākt ļoti daudz. Ieguldot tādus pašus resursus un trikus, kā to dara ātrās modes industrija, gandrīz jebkuru secon hand apģērba gabalu var nodemonstrēt līdzīgā kvalitātē.

Taču būsim reālisti – lietoto apģērbu pārdevēji to nevar atļauties, vai, pareizāk būtu teikt, neviens šodien nemaksātu tādu cenu, lai nosegtu profesionālas fotogrāfijas izmaksas.

Kāds ir tavs lielākais ieguvums no studijām RSU studiju programmā Fotogrāfija?

Programma Fotogrāfija ir iemācījusi, tā teikt, skatīties uz pasauli caur citu lēcu. Jūtos spēcīgāka un pārliecinātāka par to, ko daru ar kameru.

Studiju laikā iepazinos ar analogo fotogrāfiju, un tā, kaut arī ar savām īpašajām prasībām, mani joprojām aizrauj. Daudz vairāk pamanu citu fotogrāfu darbus un saskatu to idejas, izpildījumu, nolūku.

Pilna laika studiju gadi RSU man ir devuši dažus draugus "uz mūžu” un daudz labu paziņu, kas noteikti ir viens no lielākajiem ieguvumiem.Bet

iegūtās zināšanas par fotogrāfiju un prasmes man jau tagad noder un noderēs jebkurā darbā, ko izvēlēšos.