RSU eksperti izpētījuši Covid-19 aizsargtērpus

"Aizsargtērpu ierobežotās kustību brīvības dēļ mediķi mēdz ātrāk nogurt, jo pieaug organisma enerģijas patēriņš, par 11 % palielinās skābekļa uzņemšana, kā arī par 6 % paātrinās sirdsdarbība," novērojis Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rehabilitācijas fakultātes profesors Aivars Vētra. Viņaprāt, mediķiem, kuri ikdienā strādā Covid-19 aizsargtērpā, darba dienai būtu jābūt īsākai, nekā ir ierasts, piemēram, sešas stundas. 

Profesora Aivara Vētras vadībā pētnieku komanda veic darbu pie droša un ergonomiska aizsargtērpa izstrādes fizioterapeitiem, ergoterapeitiem un citiem funkcionālajiem speciālistiem. Lai noskaidrotu, kādi ir fiziskie ierobežojumi un apgrūtinājumi, strādājot līdzšinējos COVID-19 aizsargtērpos, pētnieki aptaujāja 163 veselības aprūpes speciālistus, kā arī veica klīnikās izmantojamo aizsargtērpu kustību brīvības testēšanu, to salīdzinot ar līdzīgām terapeitiskajām darbībām sporta apģērbā. 

Pētījums apstiprina, ka aizsargtērpa lietošana samazina ārstniecības personāla fiziskās spējas, palielina enerģijas patēriņu, kā arī paātrina elpošanu un sirdsdarbību.

"Nesamazinot darba dienu, kas pavadīta, strādājot aizsargtērpā, mūsu ārstniecības sistēma izdegšanas dēļ var zaudēt arvien lielāku mediķu skaitu. Darbs līdz spēku izsīkumam nav perspektīvs risinājums," saka profesors A. Vētra.

Viņš piebilst, ka pētījums notiek sadarbībā ar RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktoru asoc. prof. Ivaru Vanadziņu un Rīgas Tehniskās universitātes asoc. prof. Ingu Dāboliņu.  

Ergoterapeits, RSU docētājs Rūdolfs Cešeiko profesora Aivara Vētras pētījuma ietvaros salīdzina fiziskās slodzes rādītājus, veicot vingrinājumus ar trenažieri aizsargtērpā un ikdienas apģērbā.

"Strādājot aizsargtērpā, organisms ātrāk uzsilst, un ikdienas slodze prasa lielāku enerģijas patēriņu, kas var tuvoties katra cilvēka augstākajai spēju robežai," uzsver Rūdolfs Cešeiko.

Ergoterapeits norāda, ka pēc darba aizsargtērpā nepieciešama regulāra atpūta, piemēram, intensīvai darba stundai seko atpūtas pusstunda.

Arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs, RSU docētājs Artūrs Šilovs atbalsta nepieciešamību samazināt mediķu izdegšanas risku, gan ierobežojot darba stundu skaitu aizsargtērpā, gan izmantojot citas iespējas, piemēram, nosakot Covid-19 specializēto nodaļu darbiniekiem papildatvaļinājumu. "Ārkārtas stāvokļa laikā ārstniecības personāls, īpaši specializēto nodaļu darbinieki, ir pakļauti lielākai fiziskajai un emocionālajai pārslodzei, tādēļ ir nepieciešams laicīgi domāt par iespējām nākotnē izvairīties no šo speciālistu izdegšanas," uzskata Artūrs Šilovs.