RSU eksperti: pašvaldību vēlēšanas kā demokrātijas mēraukla Latvijas Republikā

Autori: Dr. iur. Inga Kudeikina, RSU Sociālo zinātņu fakultātes asoc. prof. un studiju programmas Tiesību zinātne vadītāja,
Mg. iur. Artūrs Kurbatovs, RSU Sociālo zinātņu fakultātes doktorants, pētnieka p. i.

Latvijas Republikas Satversmes 1. pants nostiprina valsts kā neatkarīgas demokrātiskas republikas pamatus, bet 2. pants konkretizē tautas suverenitātes principu, paredzot, ka visa vara valstī pieder tautai. Šie principi nosaka, ka pilsoņu līdzdalība valsts un pašvaldību darbībā nav tikai iespēja, bet demokrātiskas iekārtas pamatelements. Tautas vara praktiski īstenojas caur pilsoņu tiesībām piedalīties vēlēšanās, kas nodrošina līdzdalību lēmumu pieņemšanā un pārvaldībā.

Pašvaldību vēlēšanas ir īpaši nozīmīgs šīs līdzdalības mehānisms, ļaujot iedzīvotājiem tieši ietekmēt vietējās varas institūcijas un politiskos procesus, kas vistiešāk skar viņu ikdienas dzīves apstākļus.

Tomēr zemā vēlētāju aktivitāte iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Latvijas Republikā apdraud šī mehānisma efektivitāti, vājinot politisko pārstāvību, pārvaldes leģitimitāti un sabiedrības uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām. Tāpēc gribam aktualizēt demokrātiskās līdzdalības nozīmi Latvijas Republikas tiesiskajā sistēmā, identificēt tās trūkumus un izvērtēt iespējamos risinājumus līdzdalības stiprināšanai gan tiesiskā, gan politiskā un sociālā līmenī.

Starptautiskie un konstitucionālie pamati vēlēšanu tiesībām

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 3. pants uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt brīvas, aizklātas un periodiskas vēlēšanas, kas atspoguļo tautas gribu. Lai gan norma formāli adresē valsts organizatorisko pienākumu, Eiropas Cilvēktiesību tiesa, piemēram, 1987. gada 2. marta spriedumā Mathieu-Mohin and Clerfayt v. Belgium, ir atzinusi arī subjektīvās vēlēšanu tiesības kā neatņemamu demokrātijas sastāvdaļu. Līdzīgu skatījumu atspoguļo Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūra – 2002. gada 23. septembra spriedumā lietā nr. 2002-08-01 un 2003. gada 5. marta spriedumā lietā nr. 2002-18-01 uzsvērts, ka vēlēšanu tiesības ir būtisks instruments, ar kuru tiek nodrošināta sabiedrības gribas pārnese uz valsts varas institūcijām, bet 2022. gada 30. marta spriedumā lietā nr. 2021-23-01 akcentēts, ka valstij ir pienākums garantēt šo tiesību reālu pieejamību ikvienam balsstiesīgajam bez nepamatotiem šķēršļiem.

Pašvaldību vēlēšanu nozīme demokrātijā

Demokrātijas saturu nedrīkst reducēt tikai uz valsts līmeņa institūciju darbību – tā pieprasa aktīvu pilsoņu līdzdalību arī pašvaldībās, kur politiskie lēmumi vistiešāk ietekmē cilvēku ikdienu.

Pašvaldību vēlēšanas šajā kontekstā nav tikai tehniska procedūra, bet sabiedrības iespēja īstenot pašnoteikšanos un uzņemties atbildību par kopienas attīstību.

Latvijas Republikas Satversmes 101. pants nostiprina šādas līdzdalības iespējas kā demokrātiskas valsts pamatprincipu, un to apstiprina Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūra – vēlēšanu tiesības ir praktiski īstenojams tautas suverenitātes instruments, kas nevar būt ierobežots bez pamatota iemesla (2022. gada 30. marta spriedums lietā nr. 2021-23-01).

Līdzdalības nepieciešamība sakņojas arī politiskās filozofijas tradīcijā – Aristotelis uzsvēra pilsonības saistību ar līdzdalību politiskajā kopienā, Platons akcentēja sabiedrības stabilitāti caur individuālu iesaisti, savukārt Kārļa Dišlera konstitucionālajā domā pašvaldības tika uzlūkotas kā tautas pašorganizācijas forma, kas attīsta pilsonisko atbildību. Arī Žans Žaks Ruso saskatīja vispilnīgāko demokrātijas formu tieši mazās kopienās, kur indivīdi tieši piedalās lēmumu pieņemšanā. Tādējādi pašvaldību vēlēšanas Latvijas Republikā kļūst par demokrātijas dzīvotspējas mērauklu un sabiedrības gatavības pašpārvaldei atspoguļojumu.

Satversme un politiskās līdzdalības nozīme

Džons Loks uzsvēra, ka valsts vara ir leģitīma tikai tad, ja tā balstās tautas piekrišanā un kalpo sabiedrības interesēm. Pašvaldības kā vēlētas institūcijas iemieso šo principu, nodrošinot varas pārskatatbildību un tautas kontroli pār pārvaldību – būtisku Latvijas Republikas Satversmes 1. panta izpausmi. Latvijas Republikas dalība Eiropas Savienībā vēl vairāk nostiprina demokrātijas principus, tostarp Eiropas Savienības pilsoņu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tas harmonizējas ar liberālās demokrātijas filozofiju, kādu iedibinājuši Kants un Mils, uzsverot, ka politiskā brīvība saistīta ar līdzdalību sabiedriskajā dzīvē. Tādējādi Satversmes 1. un 101. pants kopumā veido vienotu sistēmu, kas ne tikai formulē, bet arī praktiski īsteno demokrātiskas republikas ideju. Pašvaldību vēlēšanas šajā kontekstā ir būtisks mehānisms, ar kura starpniecību pilsoņi īsteno savu politisko gribu un ietekmē lēmumus, kas skar viņu ikdienas dzīvi.

Problēma: zemā vēlētāju aktivitāte

Lai gan piedalīšanās vēlēšanās Latvijas Republikā nav obligāta, pilsoniskā līdzdalība ir viens no demokrātiskas sabiedrības stūrakmeņiem.

Aktīva sabiedrības iesaiste vēlēšanās un pārvaldē stiprina pārstāvības leģitimitāti, caurspīdīgumu un sabiedrības uzticēšanos varai.

Pašvaldību vēlēšanas ir būtisks veids, kā pilsoņi īsteno politisko gribu vietējā līmenī, ietekmējot sociālos, izglītības un infrastruktūras jautājumus. Latvijas Republikas Satversmes 101. pants nostiprina šīs tiesības, bet Pašvaldību vēlēšanu likums paredz to praktisku īstenošanu. Tomēr vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās ilgstoši krītas – 2021. gada vēlēšanās tā bija vien 34,01 %, salīdzinot ar 50,39 % 2017. gadā. Savukārt vēlētāju aktivitāte 2013. gada pašvaldību vēlēšanās bija 45,99 %. Šī tendence apdraud demokrātijas kvalitāti, jo zema līdzdalība veicina šauru interešu dominanci un mazina sabiedrības ietekmi uz pārvaldes lēmumiem.

Zema vēlētāju aktivitāte nopietni apdraud politiskās konkurences kvalitāti un demokrātiskas iekārtas funkcionēšanu, jo mazinās ievēlēto pārstāvju motivācija atskaitīties sabiedrībai. Tas veicina politisko stagnāciju, klientēlismu un šauru interešu grupu ietekmi, vienlaikus vājinot varas leģitimitāti un caurspīdīgumu. Satversmes tiesa vairākkārt uzsvērusi, ka vēlēšanu tiesības ir būtisks demokrātiskas valsts pamatelements, kas nodrošina sabiedrības līdzdalību un cilvēka cieņas izpausmi (piemēram, 2003. gada 5. marta spriedums lietā nr. 2002-18-01).

Ja sabiedrība atturas no līdzdalības, tiek izjaukts demokrātiskais cikls – vēlēšanas, kontrole, atbildība –, rezultātā pieaug plaisa starp pārvaldes institūcijām un iedzīvotājiem, graujot sabiedrības uzticēšanos.

Iemesli zemai līdzdalībai

Zemā vēlēšanu aktivitāte Latvijas Republikā, iespējams, skaidrojama ar sabiedrības apātiju, vilšanos politiskajos procesos, informācijas un izglītības trūkumu, kā arī iedzīvotāju mobilitāti un dzīvesvietas deklarēšanas nepilnībām, kas ietekmē iesaisti vēlēšanās. Demokrātija nav tikai valsts forma, bet arī pilsoņu pienākums līdzdarboties kopējā labuma veidošanā, un

vēlēšanas kļūst pilnvērtīgas tikai tad, ja sabiedrība tās uztver kā savu atbildību.

Ilgtspējīgas līdzdalības veicināšanai būtiska ir pilsoniskās izglītības stiprināšana un uzticamas informācijas pieejamība par vēlēšanu procesu, kas veido informētu vēlētāju un stiprina demokrātiju ilgtermiņā.

Demokrātiska valsts nevar būt ilgtspējīga bez pilsoņu aktīvas līdzdalības un savu politisko tiesību īstenošanas. Latvijas Republikas Satversmes 101. pantā noteiktās vēlēšanu tiesības ir instruments ne tikai individuālai izvēlei, bet arī kopējās atbildības īstenošanai par valsts un pašvaldību pārvaldi. Katrs vēlētājs, piedaloties vēlēšanās, stiprina demokrātijas leģitimitāti un uzticēšanos pārvaldei. Šādas līdzdalības spēks izpaužas arī kā sabiedrības solidaritātes signāls, iedvesmojot citus pilsoņus būt aktīviem.

Pat ja politiskā vide šķiet nepilnīga, vēlēšanu tiesību izmantošana ir praktiska rīcība, kas veido demokrātisko kultūru un palīdz atgūt sabiedrības ietekmi pār lēmumu pieņemšanu.

Nepieciešamība stiprināt līdzdalību

Pašvaldību vēlēšanas Latvijas Republikā ir būtisks demokrātijas mehānisms, kas nodrošina tautas suverenitātes īstenošanu vietējā līmenī. Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pants, kā arī starptautiskās cilvēktiesību normas, tostarp Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokola 3. pants, nosaka pienākumu nodrošināt brīvas un godīgas vēlēšanas un nostiprina pilsoņu subjektīvās vēlēšanu tiesības. Šīs tiesības nav tikai formāla garantija – tās ir praktisks instruments, ar kuru iedzīvotāji realizē ietekmi uz lēmumiem, kas nosaka viņu dzīves kvalitāti un sabiedrības attīstību. Katram pilsonim jāapzinās, ka līdzdalība vēlēšanās nav tikai tiesības, bet arī atbildība pret kopienu un valsti. Demokrātijas kvalitāti nosaka sabiedrības gatavība izmantot piešķirtās tiesības. Balsot nozīmē piedalīties savas nākotnes veidošanā un stiprināt valsts kā demokrātiskas republikas pamatus.

Secinājumi un aicinājums uz aktīvu līdzdalību

Rezumējot – pašvaldību vēlēšanas ir ne tikai formāls demokrātijas instruments, bet arī būtisks sabiedrības pašnoteikšanās veids, caur kuru īstenojas tautas suverenitāte un tiek stiprināta valsts pārvaldes leģitimitāte. Latvijas Republikas Satversme un starptautiskie cilvēktiesību standarti uzliek valstij pienākumu nodrošināt reālas iespējas visiem balsstiesīgajiem piedalīties vēlēšanās, savukārt sabiedrībai – atbildību šīs iespējas izmantot. 

Zemā vēlētāju aktivitāte Latvijas Republikā signalizē par nepieciešamību ne vien pilnveidot tiesisko regulējumu un pārvarēt praktiskos šķēršļus, bet arī stiprināt pilsonisko izglītību un līdzdalības kultūru. Demokrātijas ilgtspēja ir iespējama tikai tad, ja politiskās tiesības tiek uztvertas kā sabiedrisks pienākums. Ikviens pilsonis, izmantojot savas vēlēšanu tiesības, ne tikai pauž savu politisko gribu, bet arī rada pozitīvu piemēru apkārtējiem, tā veicinot demokrātijas leģitimitāti un nostiprinot uzticēšanos valsts institūcijām. Tieši šāda rīcība – apzināta līdzdalība un personīgās atbildības uzņemšanās – ir ceļš uz dzīvotspējīgu un iekļaujošu demokrātiju.