Pārlekt uz galveno saturu
Videokomentāri

Mēs dzīvojam laikā, kad mainās un tiek izvērtētas tradicionālās sabiedrības vērtības, līdz ar to aktuāli kļūst daudzi morāles un ētikas jautājumi. Viens no tiem ir, vai lamāties, t. i., lietot rupjus, apvainojošus, aizskarošus vārdus un izteicienus, ir labi vai slikti. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes docents, sociālantropologs un maģistra studiju programmas Sociālā antropoloģija vadītājs Klāvs Sedlenieks skaidro, kas ir lamāšanās un kāpēc bērni un pieaugušie lieto rupjus vārdus. 

Ar lamuvārdiem cilvēki parasti citiem agresīvi uzbrūk vai cenšas aizvainot, nostāda sevi pret pārējiem, nostiprinot savu vietu vai robežas, vai mēģina sevi aizsargāt utt.

"Ja tu esi nokļuvis vidē, kurā visi lamājas un kurā šī ir normāla, pareiza runas stilistika, tur, visticamāk, tā arī ir jārīkojas, jo pretējā gadījumā tu dosi par sevi nepareizus signālus. Savukārt tajā vidē, kur nav pieņemts runāt rupjības, tur, protams, tās izmantot nebūtu pareizi," uzskata RSU docents un sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Turklāt "jēga jau neslēpjas pašos vārdos, jēgu tie iegūst sociālā lietojuma kontekstā, līdz ar to lamuvārdi un rupjības laika gaitā ievērojami mainās". Piemēram, ir tādi vārdi, kas pirms simts vai piecdesmit gadiem tika uzskatīti par rupjiem un nepieklājīgiem, bet mūsdienās tie ir pavisam parasti vārdi. "Manas vecvecmāmiņas laikā tādi vārdi kā "bikses" vai "paduse" tika uzskatīti par pārāk sensitīviem un droši vien prastiem, ja tos lietotu labi audzināta jaunkundze."

Nāc studēt maģistra studiju programmā Sociālā antropoloģija! Līdz 2020. gada 10. janvārim RSU notiek ziemas uzņemšana. Reģistrējies elektroniskās pieteikšanās sistēmā uznemsana.rsu.lv/lv!

Plašāka informācija par ziemas uzņemšanu