Pārlekt uz galveno saturu
Iepazīstieties!

Juris Ērenpreiss ir Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks un Androloģijas laboratorijas vadītājs, kura vadībā veikti būtiski un starptautiski atzīti vīrieša veselību izzinoši pētījumi. Turklāt J. Ērenpreiss ir viens no diviem zinātniekiem, kuri 2013. gadā sīvā konkurencē ieguvuši vienu no fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem. Viņa kā zinātnieka starptautisko nozīmību apliecina arī tas, ka starptautiskajās datu bāzēs viņš ir iekļauts kā rakstu autors ar augstu un prestižu – Impact factor.

juris_erenpreiss-lead.jpgPar sevi. Ir nedaudz jocīgi pašam raksturot sevi, tas ir jautājums, kas jāuzdod citiem.

Studijas Rīgas Stradiņa universitātē. Pirmos četrus kursus mācījos ļoti cītīgi, tad nedaudz palaidos slinkumā, arī sāku tajā laikā spert pirmos soļus zinātnē. Atmiņas: kardioloģijas kurss pie doc. Raibarta – katru diena sākās ar kontroldarbu. Ja tas netika veiksmīgi uzrakstīts, tad nākamajā dienā bija jānāk 15 minūtes agrāk un jāpārraksta, plus kārtējais kontroldarbs. Ja atkal kāds no tiem nebija veiksmīgs, nākamajā dienā vēl 15 minūtes agrāk. Tā reizēm nācām uz nodarbībām jau ap pulksten sešiem rītā… Toties eksāmenu nokārtojām labi. Vēl nāk prātā patoloģiskās anatomijas kurss, kur dažas no grupas meitenēm ģība, pārējās laidās prom, un uz līķu preparēšanu palikām vien divatā ar otru zēnu grupā. Kas vēl… Lētās pusdienas psihoneiroloģiskajā dispanserā. Citādi viss gāja savu gaitu – mācības, reizēm grūti eksāmeni (mikrobioloģijas eksāmens un, protams, valsts eksāmeni).

Dzīves skolotāji. Mani vecāki: akadēmiķi Jānis un Jekaterina Ērenpreisi. Mana sieva Diāna Margole. Mans skolotājs Indijā.

Latviešu domātāja Zenta Mauriņa ir teikusi „Katra diena, kurā neesam paplašinājuši savu apvārsni, ir velti nodzīvota”. Ko jūs tam varētu piebilst? Es varu piebilst Paskāla teicienu „Mūsu zināšanas līdzinās lodei: jo tās kļūst lielākas, jo tās vairāk saskaras ar nezināmo”. Un vēl Raiņa teicienu „Es nevaru saprast divas lietas: kā cilvēks var būt muļķis un kā cilvēkam var būt garlaicīgi? Bet reizēm man šķiet, ka tas ir viens un tas pats”. Piekrītu visiem trim teicieniem.

Par miljonu būtu gatavs darīt „kaut ko labu – sev, ģimenei, cilvēkiem”.

Patiesu prieku sagādā "nesavtīga palīdzība citam cilvēkam".

Zinātnes sasniegums, par kuru nebeidz brīnīties. Es nekad nebeidzu brīnīties par dabas procesu sarežģītību un harmoniskumu. Par cilvēka uzbūves sarežģītību un apbrīnojamo funkcionalitāti. Un mūsu zinātnes tomēr ierobežotajām iespējām to izprast.

Kur redz savu vietu Latvijas attīstībā? Ceru dot ieguldījumu androloģijas attīstībā Latvijā.

Saistītās ziņas