"RSU ir redzējums, spars un ambīcijas." Iepazīstinām ar RSU tenūrprofesori no Itālijas

Autore: Linda Rozenbaha, RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa
Foto no RSU un Arkandželas de Nikolo privātā arhīva

Kā sākās jūsu zinātniskais ceļš?

Mana karjera galvenokārt ir bijusi akadēmiska un pētnieciska. Jau studējot medicīnu Itālijā, es sapratu, ka mans aicinājums ir pētniecība, – es varēšu realizēt sevi medicīnā un piepildīt vēlmi uzlabot cilvēku dzīvi. Apņēmības pilna turpināt studijas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), es pārcēlos uz Bostonu, kur pabeidzu doktorantūru Hārvarda Medicīnas skolā un Dana-Farber vēža institūtā (Dana-Farber Medicine Institute). Pēc tam turpināju strādāt turpat – sākumā par pētnieci ģenētikā, vēlāk kļuvu par pilna laika docētāju. 

Vairāk nekā desmit gadu, ko pavadīju ASV, paplašināja manu redzesloku un izmainīja dzīvi. Es sadalu savu dzīvi “pirms ASV” un “pēc ASV”, jo katrā periodā ir ļoti atšķirīga zinātniskā un cilvēciskā pieredze. Darbojoties Dana-Farber institūtā, mana galvenā pētniecības joma bija sieviešu onkoloģija, īpaši saistībā ar iedzimto krūts un olnīcu vēzi.

Es noteicu gēnu variantu bioloģisko nozīmi krūts un olnīcu vēža gadījumos un izpētīju BRCA1 izraisītos audzēju nomākšanas mehānismus.

Mana starpdisciplinārā pieredze bija kā tilts, kas ļāva saglabāt saikni starp pētniecības un klīnisko vidi, tostarp piedaloties novatoriskā klīniskajā pilotpētījumā, kā arī sniedzot praktiskas atziņas, kā zinātniskos atklājumus izmantot medicīnā.

Pārcelšanās uz Eiropu sakrita ar pāreju uz pētījumiem, kas tiek veikti ārpus laboratorijas darba galda, un paplašinājās mans zinātnisko interešu loks, aptverot citus iedzimtos vēža sindromus, netipiskas un pārklājošās fenotipiskās izpausmes. Tāpat pievērsos sabiedrības veselības un digitālās medicīnas jautājumiem. 

Manus pētījumus būtiski ietekmēja iesaiste nacionālajos un starptautiskajos vēža ģenētikas un onkoloģijas tīklos, galvenokārt konsorcijā  ENIGMA (Evidence-based Network for the Interpretation of Germline Mutant Alleles). Apzinoties, ka precīzijas medicīnas attīstībai onkoloģijā nepieciešama ģenētikas un genomikas lietpratēju komanda un sadarbība ar dažādām ieinteresētajām pusēm, esmu iesaistījusies dažādās izglītojošās aktivitātēs un informatīvās kampaņās.

Kas jūs uzrunāja RSU tenūrprofesora amata piedāvājumā, kas motivēja kļūt par daļu no mūsu universitātes? 

Es esmu pieradusi ceļot un dzīvot ārzemēs, lai studētu vai strādātu – jau medicīnas studiju laikā es vasaras praksē biju Spānijā un Polijā. Pēc astoņiem gadiem atgriezusies Itālijā, biju apmierināta ar sasniegto un sajūsmā par nākotnes plāniem. Jutos gatava pieņemt jaunus izaicinājumus.

Man šķita ļoti svarīgi atrast vidi, kur ir zinātniskā rosība un atbalsts jaunām idejām, kur projektiem ir nodrošināta auglīga augsne. Darbs ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinātniekiem Eiropas projektu un sadarbības tīklu ietvaros rosināja manu interesi par Baltijas valstīm to aktīvo zinātnisko kopienu un nelokāmās apņēmības dēļ padarīt savu balsi sadzirdamu.

Baltijas valstis ar savu nelielo iedzīvotāju skaitu ir ideāla vide, lai īstenotu citādi sarežģīti veicamus vēža ģenētikas pētījumus (ieskaitot pilotpētījumus) un skrīningus, kas var kalpot par vērtīgu pamatu nākamajiem pētījumiem.

Kad negaidīti radās iespēja pieteikties uz tenūrprofesora amatu RSU, es to uztvēru kā "zīmi". 

Mana pirmā vizīte Rīgā (un RSU), kas notika nedēļu ilgā konferenču ciklā, apstiprināja manus iepriekšējos iespaidus. Līdzās siltajai viesmīlībai (un teju pusnakts saulrieta brīnumam dabā!) es atklāju rosīgu akadēmisko vidi, motivētu pētniecības kopienu ar augstu darba ētiku un mūsdienīgu pētniecības infrastruktūru – tas padarīja manu lēmumu daudz vienkāršāku.

Kādas ir jūsu pašreizējās pētniecības tēmas kā RSU tenūrprofesorei?

Galvenais priekšnoteikums ir, lai tests identificē patogēnus variantus, t. i., tādus, kas nepārprotami saistīti ar noteiktu palielinātu vēža risku, lai gēna nesējiem varētu piedāvāt mērķētu uzraudzību, profilaktisku ķirurģiju vai ad hoc (speciāli pielāgotu) terapiju, kā arī specifiskus testus viņu asinsradiniekiem.

Tomēr ne visi varianti ir patogēni. Daži ir labdabīgi, t. i., nav cēloniski saistīti ar slimību. Citi tiek klasificēti kā nenoteiktas klīniskās nozīmes varianti (zināšanas nav pietiekamas, lai noteiktu, vai tie palielina vēža risku).

Katras identificētās secības varianta klīniskās nozīmes novērtēšana nav vienkārša, īpaši ģenētiskajiem variantiem, kas nav pētīti tik detalizēti kā BRCA gēni. Tam nepieciešamas specializētas zināšanas, koordinēts darbs un daudzlīmeņu pierādījumi.

Lai novērstu esošos trūkumus interpretācijā un praktiskajā ieviešanā, es veidošu un stiprināšu sadarbību starp pētniekiem, ķirurgiem un klīniskajiem ārstiem, veicinot multidisciplināru krūts vēža izpēti. Starptautiskā sadarbība joprojām paliks ļoti nozīmīgs faktors.

Kāpēc jūs izvēlējāties tieši šo tēmu?

Sākot darbu pie savas disertācijas, es nešaubīgi nolēmu koncentrēties uz BRCA audzēju supresoru gēnu izpēti. Tobrīd BRCA1 un BRCA2 gēni bija atklāti tikai pirms dažiem gadiem un bija kļuvuši par vienu no aktuālākajiem zinātnes izpētes virzieniem pasaulē. Manuprāt, situācija lieliski atspoguļoja pētniecības un klīniskās prakses savstarpējo saikni. Drīz vien es sapratu, cik daudz šajā jomā vēl nepieciešams noskaidrot, un biju gatava sniegt savu ieguldījumu. 

Līdz šim uzkrātā plašā informācija par BRCA gēniem ir ievērojami ietekmējusi klīnisko praksi, būtiski mainot vēža uzraudzības, profilakses un ārstēšanas standartus. Kā tas bieži notiek biomedicīnas pētniecībā, katrs atrisinātais jautājums rada virkni jaunu jautājumu, un BRCA gēni turpina būt uzmanības centrā, tie ir pētīti un turpina parādīties virsrakstos un apspriesti dažādos kontekstos. 

Visā savā profesionālās karjeras ceļā entuziastiski esmu palikusi uzticīga šai pētniecības tēmai, un tā dabiski ir attīstījusies, vienmēr saglabājot vienojošo pavedienu.

Vai jūs varētu padalīties ar kādiem interesantiem ieskatiem, metodēm vai mērķiem no sava pašreizējā pētījuma, kas varētu būt saistoši vai noderīgi plašākai auditorijai? 

Daži projekti, kurus esmu koordinējusi, ir tuvu noslēgumam, un tiek prognozēts, ka to rezultātiem būs klīniska nozīme. Es tos prezentēju RSU Zinātnes nedēļā 2025. 

Varu minēt piemēru no pētījuma, kura ietvaros mums izdevās noskaidrot, ka kāds BRCA1 gēna variants, kas ilgu laiku bija neskaidrs, patiesībā ir patogēns. Šie rezultāti kalpos kā ceļvedis, lai ieviestu pacientiem un viņu ģimenēm pielāgotu vēža skrīninga, profilakses un ārstēšanas programmu.

Interesanti, ka šis pētījums arī sniedza negaidītus, nejaušus atklājumus – jā, tā zinātnē notiek! –, taču pašlaik es vēl nevaru atklāt vairāk [smaida].

Vēl viens piemērs – par diezgan "neparastu" pētījumu, kas varētu sniegt labumu plašai auditorijai visā pasaulē. Tas paredzēts, lai izstrādātu standartizētas rekomendācijas ģenētisko testu rezultātu ziņošanai par krūts vēža predispozīciju, turklāt 21 valodā. Lai ģenētiskos testus izmantotu kā precīzās medicīnas instrumentu, ir nepieciešama pareiza iegūto rezultātu sapratne, izskaidrošana un pielietošana. Mūsu globālais projekts veicinās informētāku lēmumu pieņemšanu un palīdzēs nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi ģenētiskajiem testiem un to izmantošanu, kā arī sekmēs progresu, lai zinātnes atklājumus ieviestu praksē.

Koordinēt komandu ar klīniskajiem ārstiem un zinātniekiem no 25 valstīm un četriem kontinentiem ir bijis gan izaicinājums, gan aizraujoša pieredze.

Vairāki intriģējoši virzieni nākotnē sola paplašināt projekta ietekmi, un es ar nepacietību gaidu nākamos soļus.

Kuras zinātniskās disciplīnas būs pārstāvētas jūsu pētniecības komandā, un kāds ir katra uzdevums?

Manā pašreizējā pētījumā tiek pārstāvētas dažādas zinātniskās disciplīnas. Es apvienošu un vadīšu bioinformātiķu un datu analītiķu komandu, kas būs atbildīga par datu apstrādi, variantu analīzi un klasifikāciju, kā arī federētajām analīzēm. Kopā mēs risināsim jautājumus, kas saistīti ar vēža ģenētiku, zinātnes atklājumu ieviešanu praksē un epidemioloģiju visplašākajā izpratnē. Nākotnē mēs izveidosim saikni ar molekulāro un šūnu bioloģiju, bioķīmiju, patoloģiju un klīnisko onkoloģiju.

Kādu jūs redzat RSU nākotnes attīstību kā zinātnes universitātei?

Nešaubos, ka RSU iegūs nozīmīgu atpazīstamību kā zinātniskā universitāte un kļūs par līderi starptautiskā mērogā.

Esmu gatava veicināt tās izcilību un panākumus ar savu pētījumu un plašo sadarbības tīklu, attīstot zinātniskos virzienus un partnerattiecības, kas līdz šim nav attīstīti.

Kādas personības zinātnē ir jūs iedvesmojošas?

Grūti atbildēt…, jo mani iedvesmo daudzi cilvēki (un tie ne vienmēr ir zinātnieki vai plaši pazīstamas personības). Noteikti mani iedvesmo cilvēki, kuri ir patiesi pret sevi, kuri uzdrīkstas domāt ārpus rāmjiem, ir zinātkāri, radoši, intelektuāli drosmīgi, zinātniski precīzi, godīgi un laipni.

Kāds ir jūsu vadmotīvs zinātnē?

Zinātnē, tāpat kā dzīvē, – ja esi aizrautīgs par to, ko dari, tu izbaudi šo “ceļojumu” un spēsi pārvarēt šķēršļus, kas gadās ceļā.

Kā, jūsuprāt, ir mainījusies zinātnieka loma mūsdienās? 

Lai gan zinātnieki vienmēr ir dalījušies ar saviem atklājumiem, diskutējuši, pagātnē viņi vairāk bija pašpietiekami un visbiežāk strādāja vienatnē.

Mūsdienās vēža pētniecība prasa ne tikai tehnoloģiju kompetences, bet arī starpdisciplināru un starptautisku sadarbību. Zinātniekiem ir jābūt savstarpēji saistītiem gan zinātniskajā vidē, gan ārpus tās. Sociālo mediju dēļ viņi kļūst redzamāki un pieejamāki un arvien biežāk darbojas arī kā komunikatori.

Kādi ir jūsu vaļasprieki ārpus zinātnes?

Uz to man viegli atbildēt. Manas pārējās kaislības dzīvē ir mūzika, māksla un ceļošana.

Mūzika. Agrāk es spēlēju klavieres. Ikreiz, kad atgriežos Apūlijā, Dienviditālijā, cenšos atvēlēt laiku, lai spēlētu klavieres. Kad vien iespējams, apmeklēju koncertus klātienē. Man patīk dažādi žanri, bet īpaši klasiskā mūzika – tā nomierina manu prātu, uzlādē, atjauno un iedvesmo. 

Māksla. Mani aizrauj māksla visdažādākajās izpausmēs – tostarp mākslas kino un fotogrāfija. Ar prieku apmeklēju muzejus, teātri, kino – šī pieredze bagātina domāšanu, sniedz unikālu iespēju domāt par vispārcilvēcīgām tēmām, par kurām citkārt nebūtu domājusi vai tam nebūtu atlicis laika. Tāpat man patīk pašai fotografēt (dažas fotogrāfijas, kas iekļautas šajā rakstā, ir no mana privātā arhīva!).

Ceļošana. Esmu zinātkāra un gribu iepazīt jaunus apvāršņus. Līdz šim esmu apceļojusi četrus kontinentus. Mani īpaši valdzina dabas ainavas, sevišķi neskartās, piemēram, tuksneši. Man patīk doties pārgājienos, vērot dabas skaistumu, lūkoties zvaigznēs un klausīties dabas skaņās vai baudīt klusumu. Man patīk veidot kontaktu ar vietējiem iedzīvotājiem. 
 
Ceļot man nozīmē atklāt jaunas vietas, cilvēkus, tradīcijas, kultūras, ēdienu un labāk iepazīt sevi. Tas izkopj prasmi būt atvērtam, iekļaujošam, tolerantam, respektējošam. Ik reizi, kad atgriežos no kāda ceļojuma, es jūtos mainījusies un bagātinājusies – un tam ir milzīga ietekme uz manu pētniecību.