Pārlekt uz galveno saturu
Pētniecība
Medicīniskā fizika
Ziņas

No 22. līdz 26. maijam Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes Fizikas katedras doc. Jevgeņijs Proskurins un lekt. Didzis Lauva piedalījās Eiropas Kodolpētījumu centra (CERN) Zinātnes nedēļas organizēšanā kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kolēģiem. Tās laikā notika CERN vadošās zinātnieces Mandžitas Dosandžas (Manjit Dosanjh, Senior Advisor for Medical Applications at CERN) vieslekcija No fizikas uz medicīnu par modernās fizikas izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā, kā arī CERN delegācijas vizīte RSU Nukleārās medicīnas centrā (NMC) ar Paātrinātāju nodaļas vadītāju Polu Koljē (Paul Collier, Head of Beams Department at CERN) priekšgalā.

Vieslekciju apmeklēja aptuveni 50 interesentu – gan RSU docētāji un studenti, gan ārsti un medicīnas zinātņu pētnieki, gan valsts institūciju darbinieki.

lekcija-fizikas-lietojums-medicina-lead.jpg

Vieslekcijas laikā par Fizikas lietojumu medicīnā (Manjit Dosanjh, CERN) tika apskatīti dažādi aktuāli jautājumi par hadronu terapiju, daļiņu paātrinātājiem, detektoriem, radioizotopu ģenerēšanu, radiodiagnostiku, vēža radioterapiju u. c.

Fizika ir bijusi un turpina būt nozīmīgs instruments biomedicīsko tehnoloģiju attīstībā, īpaši jonizējošā starojuma izmantošanā gan diagnostikā, gan ārstēšanā. Izaicinājums uzlabot telpiskās un laika izšķirtspējas robežu ir novedis pie augsta pieprasījuma pēc daļiņu detektoru un radioloģisko attēlu kombinētas izmantošanas medicīnā.

Ikdienā slimnīcās daļiņu paātrinātāji tiek lietoti vēža rentgenterapijā, kā arī, tos izmantojot,tiek ražoti radioizotopi. Tos izmanto gan vēža diagnostikai, gan ārstēšanai. Galvenais radioterapijas mērķis ir audzējam piegādāt radiācijas dozu pēc iespējas efektīvāk, tajā pašā laikā maksimāli saudzējot apkārtējos audus. Līdz šim esošā rentgenstaru terapija raksturojama ar starojuma eksponenciālu absorbciju, maksimālo enerģiju tuvu starotājam un lielu absorbēto radiācijas dozu aiz apstarotā audzēja.

Savukārt hadronu (daļiņu) terapija ļauj maksimāli apstarot pašu audzēju, minimāli ietekmējot apkārtējos veselos audus, tādējādi padarot ārstēšanu efektīvāku un drošāku.

nuklearas-med-centra-CERN-vizite-lead.jpg

Foto no kreisās: Maurizio Vretenar (ARIES project coordinator, Accelerator and Technology Sector), prof. Toms Torims (CERN pārstāvis Latvijā, RTU), Paul Collier (Head of Beams Department), Alessandro Masi (Deputy Group leader – Sources, Targets and Interactions), Jevgenijs Proskurins (RSU Fizikas katedra), Vitālijs Skrīvelis (RSU NMC valdes priekšsēdētājs).

Vizītes laikā NMC notika tā vadītāja Vitālija Skrīveļa prezentācija par centra dibināšanu, ciklotrona kompleksa darbību, par realizētajiem un plānotajiem projektiem. Tika apskatīti iespējamie sadarbības virzieni kopā ar CERN zinātniekiem.