RSU rektora prof. A. Pētersona intervija žurnālā "Dienas Bizness" par attālināto studiju procesu un reflektantu uzņemšanu

Visā pasaulē samazināsies starptautisko studentu plūsma epidemioloģiskās situācijas, starptautiskās mobilitātes ierobežojumu, psiholoģiskās barjeras un ekonomisko iespēju pasliktināšanās dēļ, liecina starptautiskās prognozes.

Latvijas Universitāšu asociācijas vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors profesors Aigars Pētersons atzīst, ka augstskolu ikdienas procesiem ir jānorit daudz efektīvāk, atvērtāk un proaktīvāk nekā līdz šim.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Kas Latvijas augstskolu vadītājus šobrīd satrauc visvairāk (saistībā ar COVID-19)?

Vēl gada sākumā nevienam no mums nevarētu ienākt prātā, ka tik strauji mainīsies situācija visā pasaulē. Faktiski vienā dienā bijām spiesti pāriet uz pilnīgu studiju procesa organizāciju virtuālajā vidē. Pašlaik domājam, kā veiksmīgi noslēgt akadēmisko gadu. Gatavojamies noslēguma darbu aizstāvēšanai, organizējam galapārbaudījumus ar moderno tehnoloģiju starpniecību. Pateicoties savlaicīgām investīcijām e-studiju infrastruktūrā, RSU no Latvijas augstskolām pirmā spēra soli attālināto studiju nodrošināšanas virzienā. Lai pasargātu gan studentus, gan mācībspēkus, vēl pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas pārgājām uz mācībām tiešsaistē, kur izmantojam Rietumeiropas universitātēs aprobētas IT platformas. Jau šobrīd RSU e-studijās, izmantojot Zoom un Respondus Monitor platformu, organizējam dažāda veida gala pārbaudījumus un eksāmenus. Vajadzīga tikai rūpīgāka plānošana nekā iepriekš. Piemēram, Moodle testus un uzdevumus RSU docētāji e-studiju vidē ir veidojuši vēl pirms studijām ārkārtas situācijā.

Mūs dara bažīgus situācija ar centralizētajiem eksāmeniem – to norise var ietekmēt nākamo studentu uzņemšanas procesu. Arī rekrutācijas pasākumi, kurus tradicionāli organizējām maijā, vairs nevar notikt ierastajā formātā. Tas liek mums būt radošiem un lietot nestandarta risinājumus. Šogad Atvērto durvju diena notiks virtuāli – nedēļas garumā pasniedzēji, studiju programmu vadītāji un studenti iepazīstinās ar RSU piedāvājumu tiešraidēs mūsu mājaslapā, kā arī LMT Mājas viedtelevīzijā un lietotnē LMT Straume. Aicinām aktīvi izmantot šīs iespējas, tostarp Zoom sarunas ar programmu vadītājiem, kuri būs gatavi atbildēt uz studētgribētāju jautājumiem. Mēs darīsim visu, lai jaunieši būtu labi informēti un varētu lēmumu par savu nākotnes profesiju un augstskolu pieņemt, neizejot no mājām. RSU vārds ir labi atpazīstams un liecina par kvalitāti. Šajā ziņā esmu pozitīvi noskaņots un paredzu lielu vietējo reflektantu pieplūdumu, taču mums ir arī scenārijs B un C, ja pandēmija pasaulē turpināsies ilgstoši un sāksies tā saucamais otrais vai trešais vilnis. Tad situācija var būt daudz skaudrāka.

Šobrīd rūpīgi pārskatām investīciju plānus, lai būtu gatavi ekonomistu prognozētajam valsts tautsaimniecības izaugsmes kritumam. Katrā ziņā šobrīd RSU situācija ir stabila – docētāji saņem atalgojumu, darbinieku skaits netiek samazināts, nav arī studentu atbirums.

Kā norit attālinātās mācības? Kādas ir galvenās problēmas, ar kurām saskaras studenti un mācībspēki?

Kopš 12. marta, kad studijas RSU notiek attālināti, ir aizvadītas turpat 3500 Zoom virtuālās nodarbības un ir radīti vairāk nekā 1000 jauni video materiāli studentiem, piemēram, simulāciju ieraksti, lekcijas, dažādas manipulācijas, kā arī palīgmateriāli stresa pārvarēšanai. Kopumā RSU e-studiju vidē darbību skaits pieaudzis no 50 000 darbībām dienā februārī līdz 120 000 darbībām aprīlī.

Mēs bijām gatavi strādāt e-vidē, jo jau vairākus gadus bijām neatlaidīgi attīstījuši RSU e-studiju platformu. Lielākais izaicinājums bija visu studiju procesu pārcelt virtuālajā vidē dažu dienu laikā.

Mēs mobilizējām IT speciālistus un novirzījām papildu finanšu līdzekļus, kas bija nepieciešami gan papildu klēpjdatoru, gan licenču un aplikāciju iegādei. Īsā laikā tapa pamācības studentiem un pasniedzējiem, notika vairākas attālinātas mācību sesijas. Rezultātā strauji papildinājām e-lekciju un e-nodarbību klāstu gan latviešu, gan angļu valodā. Tas bija milzīgs darbs, ko padarīja mūsu cilvēki. Notika instruktāžas visos līmeņos, lai studiju process varētu turpināties šajā nestandarta situācijā. Gribu teikt, ka pirmo krīzes mēnesi esam aizvadījuši sekmīgi, virs šķietamajām savu spēju robežām.

Šobrīd visās studiju programmās esam spējuši nodrošināt ļoti kvalitatīvu un aptverošu tālmācību. Paralēli mēs aktīvi izzinām visu pušu vajadzības, meklējot, ko vēl varam darīt, lai šo procesu uzlabotu. Tieši pašlaik norit RSU studentu aptauja par studiju kursu apguvi attālināti.

Vai un par cik procentiem nākamajā akadēmiskajā gadā varētu sarukt ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās? Kādi būs galvenie iemesli?

Starptautiskās prognozes liecina, ka visā pasaulē samazināsies starptautisko studentu plūsma – epidemioloģiskās situācijas, starptautiskās mobilitātes ierobežojumu, psiholoģiskās barjeras, ekonomisko iespēju pasliktināšanās un citu iemeslu dēļ. 

Patlaban konkrētas prognozes par ārvalstu studentu skaitu nākamajā akadēmiskajā gadā ir pāragri veikt, jo ir ļoti daudz nezināmo faktoru. Mēs šobrīd nezinām, kad robežas atkal būs vaļā, vai un cik brīvi, tuvojoties jaunajam studiju gadam, cilvēki varēs pārvietoties. Šajā ziņā nevaru būt tik optimistisks. Protams, pašlaik mūsu kolēģi Starptautisko sakaru departamentā iegulda milzīgu darbu sadarbībā ar ārvalstu aģentiem, lai to informāciju, ko parasti nodevām klātienē starptautiskajās izstādēs, līdz potenciālajiem reflektantiem varētu novadīt elektroniski. Esam vērsušies arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar lūgumu atvieglot ārvalstu studentu uzņemšanas procesu un samazināt dažādus birokrātiskos šķēršļus, kas palīdzēs operatīvāk strādāt situācijā, kad robežas atkal tiks atvērtas.

Kas ir jādara, lai nepazaudētu esošos ārvalstu studentus un sekmētu izglītības eksportspēju pēc krīzes?

Universitāšu ikdienas procesiem ir jānorit efektīvāk, daudz atvērtāk un proaktīvāk nekā bijām pieraduši to darīt iepriekš – jābūt tiešsaistes studiju iespējām, dažāda veida universitātes atbalstam ārvalstu studentiem gan studiju, gan sadzīves procesā, piemēram, regulāra komunikācija par notiekošo Latvijā un universitātē, jāsniedz arī psiholoģiskais atbalsts.

Mēs, piemēram, regulāri organizējam attālinātas tiešsaistes tikšanās ar studentiem, tiek organizētas arī psihoterapeitu konsultācijas gan darbiniekiem, gan studentiem. Un tas viss notiek latviešu un angļu valodā. Atsaucība ir milzīga. Studentiem ir nepieciešams atbalsts. Pirmo tikšanās sesiju starp ārvalstu studentiem un dekāni skatījās vairāk nekā tūkstotis studentu no visas pasaules.

Kāds centralizēto eksāmenu scenārijs būtu vispieņemamākais Latvijas augstskolām? Kāpēc? 

Situācija šobrīd vēl aizvien ir diezgan nenoteikta, turklāt joprojām ir jāievēro visi drošības nosacījumi. RSU un citas augstskolas ņems vērā IZM piedāvāto risinājumu. Kā jau zināms, pagaidām ir izskanējuši trīs scenāriji. Viens scenārijs – ja ārkārtējā situācija pēc 12. maija netiks pagarināta, valsts pārbaudes darbi 9. klasēm un centralizētie eksāmeni 12. klasēm varētu notikt jūnijā un jūlijā. Otrs scenārijs – ja ārkārtas situāciju tomēr pagarinās, arī noslēguma eksāmenu sesijas pamattermiņu varētu pagarināt. Trešais scenārijs – tikai tad, ja drošības pasākumi saistībā ar COVID-19 pandēmiju netiks atcelti ilgstoši, tiek pieļauta iespēja visiem skolēniem šo mācību gadu pabeigt ar izliktu vidējo gada vērtējumu. 

Vissliktākais scenārijs būtu, ja centralizēto eksāmenu kārtošana tiktu nolikta vasaras beigās vai vēl vēlāk. Tas kavētu sākt jauno akadēmisko gadu. Katrā ziņā RSU no savas puses ir gatava palīdzēt reflektantiem un organizēt papildu kursus ķīmijā un bioloģijā pirms akadēmiskā gada sākuma, tādējādi palīdzot jauniešiem sagatavoties studijām.

Kā centralizēto eksāmenu norise un termiņi varētu ietekmēt studentu uzņemšanu Latvijas augstskolās?

Jo vēlāk norisināsies centralizētie eksāmeni, jo vairāk tas ietekmēs uzņemšanas procesu. Uzņemšanas process būs jāpielāgo centralizēto eksāmenu rezultātu saņemšanai.

Vai, ņemot vērā attālinātās mācības un atvieglotos nosacījumus centralizētajos eksāmenos, 12. klašu absolventu zināšanu līmenis varētu būt zemāks nekā iepriekšējos gadus? Vai un kā tas ietekmēs uzņemšanu un turpmākās studijas augstskolās?

Ārkārtas situācija tika izsludināta 12. martā, un brīdī, kad tika sākts attālinātais mācību process, līdz mācību gada beigām bija palikuši divarpus mēneši.

Noslēguma pārbaudījumiem skolēni gatavojas visa mācību gada garumā un pat ātrāk, tāpēc nedomāju, ka attālinātās mācības būtiski pasliktinātu skolēnu zināšanas.

Sekoju līdzi skolotāju komentāriem, viņu sniegtajām intervijām medijos. Tajās izskan, ka pavasara mēneši ir tie, kad sākt atkārtot jau apgūto vielu. Līdz tam skolēni ir aizvadījuši pilnvērtīgu mācību procesu. Turklāt pašlaik skolotāji iegulda milzīgu darbu, meklējot efektīvākos rīkus digitālajā vidē, lai mācību process turpinātos, arī konsultācijas ir pieejamas. Arī iepriekš daudz kas bija atkarīgs no katra skolēna centības un motivācijas.

Vai krīze ietekmēs studiju maksu augstskolās?

Kā norādīju iepriekš, esmu pozitīvi noskaņots. Plānojam, ka, neskatoties uz esošo situāciju, RSU piedzīvos pozitīvu vietējo reflektantu pieplūdumu uz valsts budžeta vietām. Mācību maksu neesam plānojuši nedz paaugstināt, nedz samazināt.

Apsveram iespēju ļaut studentiem mācību maksu maksāt vairākos maksājumos, nākot pretim studētgribētājiem, kurus būs skārusi ekonomikas lejupslīde.

Vai pastāv iespēja, ka tie jaunieši, kuri vēlas studēt ārvalstu augstskolās, nepaspēs nokārtot nepieciešamos dokumentus, lai tajās iestātos? Vai un kā šis jautājums tiek risināts starptautiskajā līmenī?

Ņemot vērā esošo situāciju, protams, ka tāda iespēja pastāv, bet arī augstskolas seko līdzi notikumu attīstībai un izstrādā dažādus scenārijus. Pašlaik mums ir jābūt ļoti elastīgiem, lai maksimāli atbalstītu studētgribētājus. Pozitīvi ir tas, ka elektroniskās sistēmas virkni jautājumu ļauj atrisināt attālināti. 

28.04.2020. žurnāla Dienas Bizness raksta Saruks izglītības eksportspēja 26. lpp.

28.04.2020. žurnāla Dienas Bizness raksta Saruks izglītības eksportspēja 27. lpp.

28.04.2020. žurnāla Dienas Bizness raksta Saruks izglītības eksportspēja 28. lpp.

28.04.2020. žurnāla Dienas Bizness raksta Saruks izglītības eksportspēja 29. lpp.