RSU studenti žurnālā "Inquisitio" pēta "sugar daddy" attiecības un kebabnīcu tīrību Latvijā

Lasiet žurnāla Inquisitio jaunāko numuru!

Sponsors, biznesa partneris vai mīļākais, kas maksā par seksu,– kas īsti ir sugar daddy jeb cukurtētuks? Cik veselīgas ir šādas patriarhālos uzskatos balstītas attiecības, un vai iesaistīšanās tajās var būt bīstama? Lai noskaidrotu cukurtētuku uzskatus, trīs studentes – Amanda Zemīte, Daiga Romanovska un Reičela Adele Bišere – izveidoja un, numura centrālajam rakstam topot, uzturēja profilus starptautiskā iepazīšanās platformā. Rakstā intervēta arī kāda meitene, kura ilgstoši uztur šādas attiecības, bet no ekspertu puses fenomenu skatījuši ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns, rakstniece, feminisma ideoloģijas piekritēja Inga Gaile, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un psiholoģe Sandra Mihailova.

Vides kvalitātes pētījumu sadaļā Viktors Demidovs vētījis, kādu iemeslu dēļ intensīvas satiksmes ielu malās augošiem kokiem lapas čokurojas un birst vasaras vidū. Rakstā apzināti šo situāciju izraisošie faktori un atbildīgās iestādes, kā arī iespējamie risinājumi, lai nepieļautu koku bojāeju. Šo pētījumu sadaļu turpina Amanda Zemīte un Megija Marija Liesma, analizējot, cik droša gājējam ir Teika, Purvciems, Maskavas priekšpilsēta un Āgenskalns. Tikmēr Katrīna Sakalauska un Emīlija Vimba vienuviet apkopojušas visu, kas jāzina autovadītājam situācijā, kad uz ceļa ir notriekts dzīvnieks. Aizvadīto piecu gadu laikā Latvijā ik gadu ir audzis to satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti dzīvnieki. Vienlaikus autovadītāju zināšanas par rīcību vēl aizvien esot nepilnīgas.

Pakalpojumu kvalitātes pētījumu sadaļā Krišs Jānis Kairis izvērtē galvaspilsētas kebabu ēstuvju higiēnas latiņu un produktu drošumu. Daudzu Rīgas kebabnīcu darbība gadu gaitā tikusi apturēta pārkāpumu dēļ, vairākas tas piemeklējis atkārtoti. Kopā ar ekspertiem students izveidojis kritērijus, kas kebaba kārotājam palīdzētu izvērtēt, vai konkrētā ēstuve ir droša. Savukārt sadzīves atkritumiem pa pēdām dodas Reičela Adele Bišere un Viktors Demidovs. Kamēr ES līdz 2035. gadam iecerējusi atkritumu poligonos apglabāt vien 10 % sadzīves atkritumu, pārējo pārstrādājot, Latvija patlaban ir tālu no šī mērķa – patlaban Latvijas 11 sadzīves atkritumu poligonos nonāk ap 70 % visu atkritumu. Kā sasniegt ambiciozos zaļos mērķus? Pakalpojumu kvalitātes pētījumu sadaļu noslēdz Megija Marija Liesma, Estere Dravniece ar rakstu par bahilu lietošanu slimnīcās.

Žurnāla trešo sadaļu – Kultūras pētījumi – veido Kriša Jāņa Kaira un Emīlijas Vimbas raksts par sabiedriskā transporta ekrānos redzamo saturu un iespējām to pilnveidot, kā arī Esteres Dravnieces un Gitas Pērkones atskats uz robottehnoloģiju attīstību Latvijā. Vai tas, ka organizācijas arvien biežāk ievieš čatbotus, ir atvieglojums vai konkurence tās darbiniekiem? Intervēti biznesa vides un valsts pārvaldes pārstāvji, kas izmanto mākslīgā intelekta radītās iespējas, IT speciālisti, tērzēšanas robotu treneri, arī psihologs.

Žurnāls augstskolas paspārnē iznāk jau kopš 2015. gada. Kā norādījusi tā galvenā redaktore, RSU Komunikācijas fakultātes dekāne prof. Anda Rožukalne, Inquisitio ir kā treniņpoligons jaunajiem žurnālistikas censoņiem, kuru vārdus kādudien redzēsim Latvijas rakstošajos un raidošajos medijos. Žurnāla dizainu un maketu veidojis Modris Brasliņš, vāka foto autors – Reinis Fjodorovs.