RSU un Rīgas Dzemdību nama pētījums: no pēcdzemdību depresijas cieš gandrīz piektā daļa jauno māmiņu

Noslēdzies līdz šim vērienīgākais pētījums par pēcdzemdību depresijas atpazīšanu, aprūpes un ārstēšanas uzlabošanu Latvijā. Pētījumā noskaidrots, cik izplatīta ir pēcdzemdību depresija Latvijā, noteikti tās riska faktori, pielāgoti divi skrīninga instrumenti, kā arī noskaidrots sieviešu viedoklis par piedāvāto jauno aprūpes modeli. Pētījumu veic Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedra sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu (RDzN).

Gada laikā tika aptaujātas visas sievietes, kuras 4.–6. nedēļā pēc dzemdībām ieradās ambulatorajā vizītē pie ginekologa RDzN Ambulatorajā nodaļā.

Tika konstatēts, ka no pēcdzemdību depresijas cieš gandrīz piektā daļa jauno māmiņu (18 %) un ka šie rādītāji ir par 50 % augstāki nekā Rietumeiropā (12,9 %) un nedaudz pārsniedz Austrumeiropas vidējos rādītājus (16,6 %).

Pētniekus satrauc fakts, ka 30 % no sievietēm, kurām tika konstatēti sākotnēji depresijas vai trauksmes simptomi, atteicās no turpmākās konsultācijas vai nebija aizsniedzamas padziļinātai psihiatra konsultācijai. Vismaz 40 % pētījumā iesaistīto sieviešu depresijas simptomi sasniedza slimības līmeni.

Riska un aizsargājošie faktori

Lielāks risks saslimt ar pēcdzemdību depresiju ir sievietēm, kurām ir bijuši tādi faktori kā dzemdību sarežģījumi vai miega traucējumi pēc dzemdībām. Tāpat sievietes, kas vienlaicīgi slimo ar citiem psihiskiem traucējumiem un izjūt izteiktu stresu grūtniecības laikā, ir riska grupā. Arī emocionālā atbalsta trūkums no partnera vai tuviniekiem grūtniecības un pēcdzemdību periodā; atzīšanas trūkums mātes lomai; zema pārliecība par sevi kā par labu māti; kā arī neapmierinātība ar dzemdību un pēcdzemdību aprūpi un zemāks jaundzimušā svars (<2500 g) ir pēcdzemdību depresijas riska faktori.

Savukārt viens no aizsargājošiem faktoriem ir praktiska atbalsta saņemšana no partnera vai radiniekiem gan grūtniecības laikā, gan pēc dzemdībām. Virkne no šiem faktoriem saskan ar citās valstīs iepriekš konstatēto, taču daži norāda uz Latvijai specifiskiem faktoriem (piem., mātes vecums, pirmā grūtniecība u. c.).

Skrīninga instrumentu pielāgošana Latvijai

Pētījumā ir veikta divu pēcdzemdību depresijas skrīninga instrumentu pielāgošana (validācija) Latvijai. Līdz šim mūsu valstī nebija neviena depresijas skrīninga instrumenta, kurš būtu specifiski pielāgots pēcdzemdību depresijas simptomu smaguma novērtēšanai. Pēc literatūras datiem, pasaulē viens no populārākajiem rīkiem ir Edinburgas Pēcdzemdību depresijas skalas (Edinburgh Postnatal Depression Scale, EPDS) robežvērtības, kas liecina par nopietnu depresiju, kad svārstās no 8 līdz 15 punktiem. Pētnieki noteica Latvijai specifisko EPDS robežvērtību – 11 un vairāk punktu. Tāpat pēcdzemdību depresijas noteikšanai tika pielāgots (validēts) vēl viens plaši lietotais skrīninga rīks – Pacienta veselības novērtējums – 9 (Patient Health Questionnaire-9, PHQ-9). Uz nopietnu depresiju PHQ-9 skalā norāda astoņi un vairāk punktu.

Sieviešu viedoklis par jauno aprūpes modeli

Vēl vienā pētījuma daļā tika noskaidrots sieviešu viedoklis par vienu no iespējamiem problēmas risinājumiem – par modeli, kas palīdzēs savlaicīgi atpazīt, kam nepieciešama palīdzība, un to arī sistemātiski nodrošināt. Pasaulē šis modelis ir sevi labi pierādījis: tajā sadarbojas ģimenes ārsti, ginekologi, vecmātes un psihiatri, savlaicīgi nodrošinot katras sievietes vajadzībām nepieciešamo aprūpi. Latvijā šāda aprūpes sistēma nekad nav bijusi. Pētījumā aptaujātās sievietes atzinīgi novērtēja piedāvāto modeli un sniedza vērtīgus ieteikumus tā adaptācijai Latvijas apstākļiem.

Pētījuma rezultātu turpmāka izmantošana

"Ar detalizētiem pētījumu rezultātiem mēs plānojam iepazīstināt Veselības ministriju, ģimenes ārstu un citu speciālistu profesionālās asociācijas, akadēmisko vidi, nevalstiskās organizācijas un plašāku sabiedrību. Top arī zinātniskās publikācijas.

Validētie depresijas skrīninga instrumenti – Edinburgas Pēcdzemdību depresijas skala un Pacienta veselības novērtējums – 9 – nonāks brīvpieejas lietošanā medicīnas darbiniekiem, pētniekiem un plašākai sabiedrībai" pastāstīja Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs prof. Elmārs Rancāns.