Pārlekt uz galveno saturu
Pētniecība
COVID-19

VPP_RGB.jpg

Epidemiologi, infektologi, sabiedrības veselības speciālisti, molekulārbiologi, farmaceiti, bioķīmiķi, bioinformātiķi, juristi, ekonomisti, politologi, psihologi, komunikācijas speciālisti un citi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātnieki līdz šā gada nogalei intensīvi īstenos septiņus projektus, kurus nupat apstiprinājusi Latvijas Zinātnes padome (LZP) Covid-19 seku mazināšanas valsts pētījumu programmas ietvaros. Trīs no projektiem ir RSU vadīti, bet četros RSU ir partnera statusā. 

LZP izsludinātās valsts pētījumu programmas virsmērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību, aizsargāt iedzīvotājus un, īstenojot augstas gatavības zinātniskos projektus, steidzami atjaunot ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi. Pētījumi tiek īstenoti trīs tematiskajās jomās: veselības aprūpe un sabiedrības veselība, inženiertehniskie risinājumi, kā arī tautsaimniecība un sabiedrības labklājība. Kopumā līdz 2020. gada 31. decembrim paredzēts īstenot 10 projektus, kurus, kā ziņo LZP, augstu novērtējuši starptautiskie zinātniskie eksperti (vidējais ekspertīzes konsolidētais vērtējums ir 12,98 no 15 iespējamajiem punktiem). Lai cīnītos pret vīrusu, zinātnes mobilizācijai no valsts budžeta kopumā atvēlēti teju pieci miljoni eiro.

Finansējuma ziņā lielākais no RSU projektiem ir Sabiedrības veselības institūta vadošās pētnieces doc. Andas Ķīvītes-Urtānes vadītais projekts Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana. Tajā RSU zinātnieki sadarbībā ar Latvijas Universitātes un Banku augstskolas ekspertiem vērtēs, kā Covid-19 epidēmija Latvijā ietekmējusi veselību un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām: bērniem, reproduktīvā vecuma cilvēkiem, senioriem un personām ar hroniskām saslimšanām. Īpašs uzsvars pētījumā tiks likts uz psihiskās veselības jautājumiem. Šā projekta ietvaros paralēli noritēs darbs piecos virzienos, skatot to, kā Covid-19 ietekmēja Latvijas veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību kopumā, kādu iespaidu atstāja uz Latvijas iedzīvotāju psihisko, seksuālo un reproduktīvo veselību, kā pandēmija ietekmēja iedzīvotājus vecumā virs 50 gadiem, un to, kādu iespaidu Covid-19 atstāja uz bērnu dzīves kvalitāti un aprūpes pieejamību, tostarp hroniski slimiem bērniem. Rezultātā tiks izstrādātas rekomendācijas Veselības ministrijai un citām organizācijām, atskatoties uz labo praksi un sniedzot ieteikumus krīžu situācijām nākotnē, norāda projekta vadītāja A. Ķīvīte-Urtāne.

Savukārt Infektoloģijas katedras vadītājas prof. Ludmilas Vīksnas paspārnē tiks īstenots apjomīgais projekts Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem. "Latvija ir efektīvi, veiksmīgi un profesionāli, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, mācējusi izvairīties no liela Covid-19 saslimušo un mirušo skaita. Tomēr, zinot, ka slimība daudzās citās valstīs prasījusi milzīgu skaitu cilvēku dzīvību un apzinoties vispusīgas un plašas pētniecības nozīmi, mūsu valstī ir piešķirti līdzekļi zinātniskai SARS CoV-2 un Covid-19 izpētei ar mērķi izzināt faktorus, kas Latvijas iedzīvotājus mazāk kā citus iesaistīja pandēmijā. Pētījums parādīs, vai mūsu iedzīvotājiem ir kādi īpaši apstākļi vai gēni, kas nosaka slimības gaitas smagumu. Pētīsim, kādas sekas slimība atstājusi uz pārslimojušo cilvēku veselību un kādi ir slimības Covid-19 attīstības īpašie bioķīmiskie, imūnģenētiskie un radioloģiskie mehānismi, kas joprojām ir maz zināmi vai vispār nezināmi. Svarīgi noskaidrot, cik nozīmīga ietekme ir pavadošām infekcijas slimībām. To visu noskaidrot ir būtiski, lai definētu slimības preventīvas darbības. Ne mazāk svarīgi izzināt, cik nozīmīgas ir SARS CoV-2 raksturojošās pazīmes un antivielu dažādība, izveidošanās laiks un noturība," stāsta profesore Ludmila Vīksna.

Trešais pētījums, kurā RSU ir vadošā partnera statusā, ir RSU Komunikācijas studiju katedras pētnieces Alises Tīfentāles paspārnē īstenotais projekts Dzīve ar Covid-19: novērtējums par koronovīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē. Pētniecība tajā noritēs trīs virzienos: Latvijas sabiedrības uzvedības modeļu, vērtību transformācijas, sociālo procesu un iespējamo struktūras izmaiņu izpēte krīzes un pēckrīzes apstākļos; sabiedrības medijpratības veicināšana un dezinformācijas novēršana, sabiedrības pilsoniskās atbildības un līdzdalības veicināšana; izglītības nozares digitāla transformācija visu līmeņu izglītībā, izmantojot mākslīgā intelekta un paplašinātās realitātes tehnoloģijas un izstrādājot inovatīvas pieejas.

Tāpat RSU pētnieki iesaistījušies četros citos valsts pētījumu programmas projektos, kas saistīti gan ar epidemioloģisko izpēti, gan kopējās datu platformas izveidi, kā arī drošu tehnoloģiju integrāciju aizsardzībai pret Covid-19 un risinājumu izstrādi Latvijas ekonomikas noturībai pret pandēmijas izraisīto krīzi un pēckrīzes attīstības iespējām.

"Šī Latvijā ir unikāla pētniecības programma – ļoti dinamiska, starpdisciplināra un vērsta uz plašu sadarbību starp Latvijas zinātniskajām institūcijām. Lepojos ar RSU zinātniekiem, kas operatīvi reaģēja uz izsludināšanu un strauji izstrādāja pieteikumus. Liela nozīme bija arī veiktajam "mājasdarbam" – ārkārtas situācijas sākumposmā mūsu zinātnieki izveidoja datubāzi ar iespējamajām pētniecības tēmām, kādas varētu realizēt RSU pandēmijas kontekstā, nemitīgi to papildinot, kā arī piedaloties ar idejām LZP organizētajā Covid-19 izpētes platformā. Tāpat paldies jāsaka Borisa un Ināras Teterevu fondam, kas piešķīra finansējumu Covid-19 pacientu iesaistīšanai, – biobankas ietvaros tiek ievākti bioloģiskie paraugi un fenotipiskie dati no pacientiem, kas ārstējas Latvijas Infektoloģijas centrā. Paraugi turpmāk tiks izmantoti vīrusa un slimības izpētei, tostarp valsts pētījumu programmas ietvaros. Kad tika izsludināta valsts pētījumu programma, tas, ka pētniekiem jau bija idejas un uzsākti projekti, kā arī bija iegūtas visas nepieciešamās atļaujas pacientu paraugu ievākšanai un izmantošanai, palīdzēja operatīvi samobilizēties," stāsta RSU Zinātnes departamenta direktore Liene Ņikitina-Zaķe, paužot gandarījumu, ka visi 10 valsts pētījumu programmā apstiprinātie projekti ir cits citu papildinoši. Piemēram, viena projekta ietvaros tiek ievākti paraugi vai informācija, citā projektā tiek sekvencēts vīruss, trešajā projektā tiek pētīti dažādi faktori, kas saistīti ar vīrusa izpausmēm organismā, izmantojot datus, kas iegūti gan pirmajā, gan otrajā projektā. Mijiedarbība un datu apmaiņa noritēs arī starp medicīnas un veselības aprūpes, kā arī sociālo zinātņu projektiem. Projekti paredz ciešu sadarbību ar ministriju pārstāvjiem. Turklāt iegūtie dati būs pieejami lietošanai citiem pētniekiem un sabiedrībai kopumā.