Simona Paule: svarīgs ir līdzsvars starp reģioniem un galvaspilsētu

Pediatrijas rezidente Simona Paule jau no skolas gadiem vasarās strādājusi Vidzemes slimnīcā, tāpēc arī loģiska bija viņas izvēle apgūt rezidentūru tieši Valmierā. “Studijas reģionālajā slimnīcā ir praktiski tikpat kvalitatīvas, cik galvaspilsētā,” uzsver jaunā ārste un atzīst, ka arī savu turpmāko darba dzīvi redz gan Valmierā, gan Rīgā.

Kāpēc izvēlējāties studēt rezidentūrā reģionā un kāpēc tieši Vidzemes slimnīcā?

Esmu izaugusi un visu bērnību pavadījusi Valmieras pusē, šo gadu laikā es esmu iemīlējusi Vidzemi. Studiju laikā daudzas manas vasaras pagāja tieši Vidzemes slimnīcā. Esmu šeit strādājusi par bērnu māsu, izgājusi praksi, voluntējusi, esmu Valmierā strādājusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, līdz ar to esmu labi iepazinusi kolēģus, kā arī viņi mani. Atmosfēra Vidzemes slimnīcā ir ļoti koleģiāla un profesionāla, līdz ar to ir “pleca” sajūta un paļaušanās uz kolēģiem.

Kādas ir priekšrocības, studējot rezidentūru reģionos?

Pirmkārt, tā ir stabilitātes sajūta – beidzot rezidentūru, skaidri zinu, ka man šeit būs darbs, jau tagad esmu ļoti gaidīta Vidzemes slimnīcā. Kā jau minēju, vide ir pazīstama un draudzīga. Pacientu plūsma šeit nav tik intensīva kā galvaspilsētā, tāpat arī vienmēr nav pieejams konkrēta speciālista padoms – tas veicina lielāku patstāvību, attīsta spēju reaģēt kritiskās situācijās.

Kā paiet jūsu darba diena Valmieras slimnīcā?

Ikdienā esmu gan Valmieras slimnīcā, kur strādāju Uzņemšanas un Stacionārajā nodaļā, kā arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS). Šobrīd apgūstu neonatoloģijas ciklu Rīgas Dzemdību namā. Teorētiskās lekcijas un semināri norit Rīgas Stradiņa universtiātē. Darbs Rīgā būtiski neatšķiras no darba reģionā, Valmierā varu apgūt daļēji neonatoloģijas un hospitālās pediatrijas ciklus, pārējos – Rīgā.

Vai Vidzemes slimnīca ir pietiekami labi aprīkota, lai apgūtu visu, kas jāzina modernajā pediatrijā?

Jā, slimnīcā ir ļoti labs medicīniskais aprīkojums, bet speciālistu nav tik daudz, cik vajadzētu, līdz ar to iekārtas netiek pilnīgi noslogotas. Uzskatu, ka speciālisti Vidzemes slimnīcā ir zinoši, bet mazāk ir to, kas specializējas tieši pediatrijā.

Vai plānojat palikt Valmierā arī pēc rezidentūras un obligātajiem darba gadiem?

Jā, bet vēlētos nākotnē strādāt gan Vidzemes slimnīcā, gan galvaspilsētā, jo Rīgā ir lielākas iespējas profesionāli pilnveidoties, šeit sastopami sarežģītāki gadījumi. Svarīgi ir atrast līdzsvaru un ņemt labāko no tā, ko piedāvā gan reģionu, gan galvaspilsētas slimnīcas, lai tālāk varētu dot saviem pacientiem.

Kāpēc izvēlējāties studēt medicīnu un kāpēc tieši pediatriju?

Jau kopš agras bērnības mans sapnis bija kļūt par ārstu, lai gan manā ģimenē mediķu nav. Esmu arī domājusi kļūt par zobārstu vai arhitektu, bet izvēlējos ārsta profesiju. Uz savu sapni gāju mērķtiecīgi, protams, kāja brīžiem aizķērās, bet ir prieks, ka pati sev pierādīju – es to varu! Šo gadu laikā mani iedvesmojuši izcili un savu profesiju mīloši ārsti – Anita un Georgs Andrejevi, Zaiga Alksne Phillips un citi, kuri noticēja man un visu studiju laiku mani atbalstīja. Vēlos būt kā viņi, kas uzlabo situāciju medicīnā Latvijā.

Man patīk darbs ar mazajiem pacientiem, viņu neviltotās emocijas un bērna patiesais smaids, kad esi viņam palīdzējis izveseļoties – tāpēc izvēlējos pediatriju. Esmu voluntējusi Dzemdību un ginekoloģijas nodaļā, kā arī Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā Vidzemes slimnīcā, un sapratu, ka mani visvairāk interesē tieši neonatoloģija.

Kādi ir jūsu nākotnes plāni?

Plānu un sapņu ir daudz, pirmkārt – apgūt pediatrijas apakšspecialitāti neonatoloģiju un kļūt par labu speciālisti. Otrkārt, pilnveidot savas zināšanas un praksi, gūt pieredzi no kolēģiem ārpus Latvijas. Treškārt, atsākt savu zinātnisko darbību, jo studiju laikā kopā ar BKUS ārstu Sergeju Ņikuļšinu veiksmīgi strādāju pie zinātniskajām publikācijām par kaulu smadzeņu celularitāti bērniem. Tagad vēlētos tēmu vairāk saistīt ar neonatoloģiju, bet saglabāt saistību ar hematoloģiju.

Kādām profesionālām un cilvēciskām īpašībām jāpiemīt labam mediķim?

Labam mediķim ir jāmīl savs darbs. Manuprāt, ārstam jābūt zinošam, saprotošam, radošam un elestīgam dažādās situācijās, jābūt labam diplomātam. Ārstam jāpiemīt labai intuīcijai un spējai ieklausīties savos pacientos un viņa radiniekos.

Simona Paule,
trešā studiju gada rezidente Vidzemes slimnīcā

Specialitāte – pediatrija
Dzimtā puse – Valmiera