Pārlekt uz galveno saturu
Lepojamies!

Latvijā par vienu no konkursa Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2025 laureātēm kļuvusi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece un docente PhD Jana Kukaine (attēlā). Stipendija piešķirta viņas pētījumam Augu estētika Baltijas laikmetīgajā mākslā: sieviešu stāsti un pieredze.

jana_kukaine_00.png
Foto: Agnese Zeltiņa

Iniciatīvu ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu īsteno Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (UNESCO LNK). Stipendija Baltijas zinātņu akadēmiju un UNESCO nacionālo komisiju sadarbībā tiek piešķirta Baltijas mērogā – otro gadu to saņem deviņas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, katrai saņemot 7 000 eiro atbalstu pētniecības turpināšanai.

Jana Kukaine atzīmē: “Esmu gandarīta par iespēju turpināt augu studiju un feminisma teoriju attīstīšanu Latvijas un arī Baltijas laikmetīgās mākslas kontekstā. Priecājos, ka konkursa komisija novērtēja laikmetīgās mākslas potenciālu kā sabiedrību transformējošu spēku, kas sargā tādas demokrātiskas vērtības kā dažādība, cilvēka cieņa, vienlīdzība un brīvība.

Pētījumā plānoju attīstīt augu estētiku Baltijas laikmetīgajā mākslā, balstoties sieviešu stāstos un pieredzē. Pievērsīšos  aktuālajām diskusijām kritiskajās augu studijās, lai izstrādātu inovatīvu teorētisku rāmi, kurā augi Baltijas laikmetīgajai mākslā tiek skatīti ne vien kā vizuāli vai simboliski elementi, bet kā saikņu veidotāji starp cilvēku, vidi, ķermeniskām izjūtām un afektiem. 

Augu tēma ir viena no sociālo un humanitāro zinātņu aktualitātēm. Augi ir arī dzīvības pamats un mums tas jāatceras šābrīža klimata krīzes un ekoloģisko draudu kontekstā. Arī feminisma aktualitāte pieaug, ņemot vērā patlaban notiekošos satraucošos notikumus politikā un sabiedrībā, labējā populisma ietekmi un sabiedrības neiecietības pieaugumu.”

Ierosmi šim pētījuma virzienam J. Kukaine guva RSU realizētajā pēcdoktorantūras pētījumā Augu aģence un laikmetīgā māksla: ilgtspējīgas attiecības ar vairāk-kā-cilvēka pasauli, kas noslēgsies nākamā gada martā. Šis skatījums pievēršas stratēģijām, kuras izmanto laikmetīgā māksla Latvijā, lai pārskatītu cilvēka attiecības ar dabu un padarītu tās ilgtspējīgas, savstarpējas un horizontālas.

jana_kukaine_01.jpg
Jana Kukaine un Ingrīdas Pičukānes murālis Rīgā, Tallinas ielas kvartālā. Foto: Agnese Zeltiņa

Stipendiju Latvijā saņēmušas arī jaunās zinātnieces PhD Monta Brīvība, PhD Jana Kukaine un Mg. phys. Elīna Pavlovska. Bioloģijas zinātņu doktorei M. Brīvībai 2025. gada Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē piešķirta par pētījumu Precīzijas medicīna onkoloģijā. Doktora grāda kandidātei E. Pavlovskai 2025. gada Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē piešķirta par pētījumu No divdaļiņu sadursmēm līdz kolektīviem stāvokļiem: elektronu korelāciju analīze mezoskopiskos kolaideros.

LZA prezidents Ivars Kalviņš uzsver: “Baltijas zinātnes attīstībai ir ļoti svarīgi atbalstīt talantīgākās zinātnieces to ceļā uz zinātnes augstākajām virsotnēm, jo sievietēm zinātnē ir grūti konkurēt ar vīriešiem, kuru karjeras izaugsmi daudz mazākā mērā nekā sievietes ietekmē mazuļu ienākšana ģimenēs. Tāpēc Baltijas valstu zinātņu akadēmijas un UNESCO nacionālās komisijas savu iespēju robežās un ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu rīko stipendiju konkursus jaunajām zinātniecēm, kā arī veic pretendenšu snieguma ekspertīzi un izvērtējumu. Mēs varam lepoties ar to, ka Latvijā un visā Baltijā aug patiešām brīnišķīga jauno zinātnieču paaudze, kuras karjeras atbalstam ir jāpaliek mūsu prioritātei arī ilgtermiņā, lai mūsu valstis būtu ilgtspējīgas.”

“Mūsu strauji mainīgajā pasaulē zinātnes attīstībai ir nozīmīga loma, un atbalsts pētniecībai dod iespējas risināt šī brīža izaicinājumus. Zinātnes atklājumi palīdz mums būvēt nākotnes perspektīvas, kas uzlabos cilvēku dzīves kvalitāti un stiprinās sabiedrības drošību. Stipendijas laureāšu pētījumu tēmas apliecina, cik daudzveidīgs un inovatīvs ir jauno zinātnieču potenciāls,” saka UNESCO LNK ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

Latvijā stipendijai bija pieteikusies 51 pretendente. 38 pieteikumi tika saņemti zinātņu doktoru konkursam, bet 13 pieteikumi doktora grāda kandidāšu konkursam. 33 pieteikumi tika vērtēti dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu jomā, bet 16 pieteikumi – humanitāro un sociālo zinātņu jomā. Pieteikumus vērtēja LZA zinātņu nodaļu ekspertu komisijas, galīgo lēmumu pieņemot LZA un UNESCO LNK kopīgajai ekspertu komisijai. Konkursu Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2025 finansiāli atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija.

Konkursa Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē 2025 laureātu apbalvošanas ceremonija notiks šā gada 27. novembrī Rīgā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē. Ceremonijā sveiks arī konkursa laureātes no Igaunijas un Lietuvas.

Vairāk informācijas – Latvijas Zinātņu akadēmijas mājaslapā.