Vai antitrombotiskā terapija sniedz labākus ārstēšanas rezultātus kardioemboliskā insulta pacientiem?

Kristapa Jurjāna promocijas darba mērķis bija novērtēt antitrombotiskās terapijas* ietekmi uz mirstības samazināšanu un ilgtermiņa funkcionālā iznākuma uzlabošanu kardioemboliskā insulta pacientiem Latvijā.

Ko atklāja pētījums

Latvijā un citās Baltijas valstīs kardioemboliskajam insultam dominējošais ir išēmiska insulta apakštips ar augstāku izplatību nekā citās Eiropas valstīs. Pacienti Latvijā parasti ir vecāka gadagājuma un pārsvarā sievietes. Šiem pacientiem arī ir augstāka blakusslimību izplatība, piemēram, koronārā sirds slimība, stenokardija, hroniska sirds mazspēja un hroniska nieru slimība.

Jaunatklātas ātriju fibrilācijas izplatība šiem pacientiem ir relatīvi augsta, tās  noteikšanas ātrumu ietekmē uzraudzības metode, ilgums un laiks pēc insulta. Lielais neatklātu ātrijas fibrilācijas biežums, bieži vien asimptomātisks, var veicināt kriptogēnu insultu veidošanos.

K vitamīna antagonistu lietošana ātriju fibrilācijas pacientiem ir sarežģīta, jo tā saistīta ar augstāku asiņošanas komplikāciju risku. Tiešās iedarbība peroālo antikoagulantu lietošana šiem pacientiem ir drošāka, jo tā rada mazāk komplikāciju un asiņošanas gadījumu.

Pētījums atklāja antitrombotiskās terapijas neizmantošanu ātriju fibrilācijas pacientiem un norādīja uz būtisku atšķirību starp praksi un aktuālajām klīniskajām vadlīnijām. Kardioemboliska insulta pacientu sliktie funkcionālie rādītāji un augstā mirstība prasa turpmāku izpēti. Perorālu antikoagulantu izrakstīšana gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar smagu invaliditāti profilaksei joprojām nav optimāla, norādot uz aizspriedumiem saistībā ar vecumu.

Iepriekšējos pētījumos secināts, ka kardioembolisks insults ir saistīts ar augstāku mirstību un nelabvēlīgākiem funkcionālajiem iznākumiem. Tomēr, ja kardioemboliska insulta pacienti lietoja atbilstīgu antitrombotiskas terapiju sekundārā insulta profilaksē, to ilgtermiņa mirstības rādītāji bija zemāki un tie sasniedza lielāku neatkarību, uzlabojot ilgtermiņa izdzīvošanas līmeni un funkcionālo iznākumu. Smags neiroloģisks deficīts nedrīkst būt iemesls antikoagulantu lietošanas ierobežošanai. Antiagregantu terapija nav ieteicama, jo tā uzrādīja tikai nelielu ilgtermiņa izdzīvošanas un funkcionālā iznākuma uzlabojumu.

Ieteikumi un turpmākie soļi

Tā kā kardioemboliskā insulta dominējošais išēmiska insulta apakštips Latvijā izraisa sliktus funkcionālos iznākumus un augstu mirstību, neregulāras sirdsdarbības primārā un sekundārā profilakse būtu jāveicina valsts mērogā.

Valsts institūcijām jārisina antitrombotisku medikamentu kompensācijas jautājums un jānodrošina pašmonitorēšanas ierīces pacientiem, lai atvieglotu uzraudzību un devas pielāgošanu. Saziņa starp veselības aprūpes profesionāļiem un pacientiem jāuzlabo, piešķirot papildu laiku izglītošanai par antikoagulantu lietošanu un zāļu mijiedarbību.

Neregulāras sirdsdarbības pacientiem būtu jāizvēlas tiešās iedarbības perorālie antikoagulanti nevis K vitamīna antagonisti, ņemot vērā to lietošanas vienkāršību un drošību. Smags neiroloģisks deficīts, pacienta vecums vai vājums nedrīkst būt iemesls antikoagulantu lietošanas ierobežošanai ne primārajā, ne sekundārajā insultu profilaksē.

* Antitrombotiskā terapija aptver plašāku zāļu grupu, kas ietver gan antikoagulantus, gan antitrombocītu līdzekļus. Antitrombocītu līdzekļi, piemēram, aspirīns, novērš trombocītu salipšanu un trombu veidošanos. Šajā terapijā lieto dažādas zāles, lai novērstu asins recekļu veidošanos.