Pārlekt uz galveno saturu
Viedoklis

Laikraksta Dienas Bizness 15. aprīļa publikācijā tika analizēta iecere mainīt augstskolu pārvaldības modeli, ko rosina Ārvalstu investoru padome Latvijā (The Foreign Investors’ Council in Latvia – FICIL). Tajā tika pausts arī RSU viedoklis. Piedāvājam iepazīties ar Dienas Bizness publikāciju, kā arī ar visām RSU rektora profesora Aigara Pētersona atbildēm uz laikraksta jautājumiem.

db_15_04_2019.png

Lasīt publikāciju "Lauž šķēpus par augstskolu pārvaldību"

Dienas Bizness: vai un kas RSU būtu jāmaina augstskolas pārvaldībā?

RSU rektors prof. A. Pētersons: Augstskolu pārvaldība nav vienīgais instruments, ar kura palīdzību iespējams uzlabot izglītības kvalitāti. RSU ir darījusi daudz, lai celtu izglītības kvalitāti, piemēram, katra studiju kursa noslēgumā ir studentu anonīmas anketas par kursa kvalitāti, RSU studiju programmu saturs tiek salīdzināts ar vadošajām Eiropas augstskolu studiju programmām, un saturs tiek sinhronizēts, valsts eksāmenos piedalās ārvalstu viesprofesori, turklāt valsts eksāmenos ir ieviesta pasaulē pārbaudītā objektīvi strukturētā pieeja, studiju programmās skaidri definētas apgūstamās iemaņas, prasmes un zināšanas, darba devēju pārstāvji ir visu fakultāšu domēs, tādējādi nodrošinot studiju programmu ciešo saikni ar industriju un darba tirgu, modernizēta studiju vide un bibliotēkas resursi padarīti pieejami 24 stundas diennaktī, docētāju un studentu attiecība ir viens pret vienpadsmit, kas atbilst pasaules labākajiem standartiem, viesprofesoru skaits RSU tuvojas 25 % no kopējā docētāju skaita. Šo sarakstu varētu turpināt.

Mūsuprāt, Senāta atbildību pārdale ar sabiedrisku Padomi ir moderna pieeja, kas ir realizējama ļoti daudzos veidos. Eiropas augstskolu prakse apliecina dažādus risinājumus. Svarīgi būtu saglabāt kompetenču un atbildību līdzsvaru starp Senātu un Padomi, ieviešot tā saukto pārbaudes un līdzsvara (checks and balances) pieeju, kas izslēgtu nesamērīgu lēmumu pieņemšanu. Runājot par piemēriem, mūsuprāt, nav īsti pareizi, ka rektors vienpersoniski pieņem lēmumu un atbild par daudzmiljonu lēmumiem, ja līdzīga apgrozījuma publiskās vai privātās sabiedrībās šādus lēmumus pieņem Dalībnieku Sapulces (Padomes) vai valdes. Tajā pašā laikā RSU ir laba pieredze sadarbībā ar RSU Padomnieku konventu, kura ieteikumi tiek uzklausīti un ņemti vērā. Tādēļ jājautā: kas citām augstskolām liedz ņemt vērā Padomnieku konventa ieteikumus, ja ir laba griba pieņemt pareizus lēmumus?

Kā RSU vērtē šādus Ārvalstu investoru padomes priekšlikumus: “Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) šodien Saeimā pēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas uzaicinājuma iepazīstināja komisijas deputātus ar uzņēmēju rekomendācijām, kas vērstas uz augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modernizēšanu. FICIL uzskata, ka augstskolās nepieciešams skaidri nodalīt lēmējfunkcijas un izpildvaru, augstskolu stratēģiskajā vadībā iesaistīt ekspertus ar starptautisku pieredzi un pārstāvjus no darba devēju vidus, nodrošināt ciešu augstskolu mijiedarbību ar darba tirgu un veicināt augstskolu vadības atbildību par izvirzīto rezultātu sasniegšanu.”

Varam diskutēt par varas sadalīšanu un Padomju ieviešanu, jo tas atbilst Eiropas universitāšu pārvaldes pieredzei. Tajā pašā laikā augstskolu pārvaldība nav efektīvākais instruments augstākās izglītības kvalitātes celšanā. RSU ieskatā finanšu modeļa pilnveide dotu daudz lielāku ietekmi uz augstākās izglītības kvalitāti. RSU nav saprotams, kāpēc FICIL runā tikai par pārvaldību, bet nerunā par finansēšanu.

Mums nav saprotams, kāpēc FICIL vai IZM uzskata par efektīvu esošo finansēšanas modeli, ja desmitiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāji ar augstāko izglītību ir pametuši Latviju, lai gan šie cilvēki ir saņēmuši augstāko izglītību par nodokļu maksātāju naudu. Tas nav efektīvs ieguldījums! Nepieciešamību pārskatīt esošos augstākās izglītības finansēšanas modeli pamato arī tas, ka daudzas valsts budžeta studiju vietas Latvijas augstskolās paliek neaizpildītas. Faktiski, Latvijas nodokļu maksātāji atrauj no pedagogu vai mediķu algām trūkstošos līdzekļus, lai finansētu augstāko izglītību, kuru Latvijas jaunieši nebūt ne vienmēr izvēlas pat par baltu velti. Tā faktiski ir nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšana.

FICIL uzskata, ka šie  priekšlikumi ir aktuāli visām augstskolām, jo nevienā no Latvijas augstskolām šie principi nav pilnvērtīgi un jēgpilni īstenoti. Ziņās izskanēja šāda pozīcija: “Piemēram, pašlaik augstskolu konventi ir ar padomdevēju funkciju, savukārt FICIL piedāvātajā modelī tai (augstskolas padomei) tiktu uzticēta krietni nozīmīgāka loma – lēmumu pieņemšana par augstskolas stratēģiskajiem mērķiem un attīstības virzieniem, pie kuru īstenošanas jāstrādā senātam un rektoram.”

Mūsuprāt, FICIL pieeja ir pārāk unificēta, neiedziļinoties Latvijas augstskolu atšķirībās. Latvijā ir arī savas ekselences salas, kas nebūtu liekamas vienā maisā. FICIL nav iepazinusies ar RSU pieredzi ne augstskolas internacionalizācijā, ne zinātnes finansēšanā, ne finanšu rezultātos, ne arī ņēmusi vērā RSU darbības sasniegto tautsaimniecisko efektu, kas 10 gadu griezumā pārsniedz 680 miljonus eiro. RSU rezultāts ir sasniegts esošā pārvaldības modeļa ietvaros, tādēļ FICIL apgalvojums, ka pārvaldības modelis viennozīmīgi uzlabos augstākās izglītības kvalitāti, neiztur kritiku. Tajā pašā laikā, RSU ir gatava ieviest sabalansētāku un modernāku pārvaldības modeli. Tikai jāsaprot, par ko precīzi ir runa FICIL piedāvājumā.