Pārlekt uz galveno saturu

Neiroloģija

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:6.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:11.03.2024 11:41:00
Par studiju kursu
Kursa kods:NUNK_011LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:3.00ECTS:4.50
Zinātnes nozare:Klīniskā medicīna; NeiroloģijaMērķauditorija:Rehabilitācija
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Iveta Haritončenko
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Rīga, Pilsoņu iela 13, VSIA P.Stradiņa KUS, 37. korpuss; Hipokrāta iela 2, 7. nodaļa, 901. telpa, neuroatrsu[pnkts]lv, +371 67069653; +371 67536540
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)4Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)4Kopā lekciju kontaktstundas16
Nodarbības (skaits)8Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)4Kopā nodarbību kontaktstundas32
Kopā kontaktstundas48
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Teorētiskās priekšzināšanas nervu sistēmas anatomijā un fizioloģijā.
Mērķis:
Veicināt zināšanu apguvi par galveno nervu sistēmas slimību patoģenēzi, klīniskajām izpausmēm, ārstēšanas pamatprincipiem un rehabilitācijas mērķiem to aprūpē.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Ievads. Neiroloģijas disciplīnas uzdevumi. Nervu sistēmas uzbūve un klīniskā anatomija. Neiroloģiskās aprūpes uzdevumi un etapi. Papildus izmeklējumi neiroloģijā.Lekcijas1.00klīniskā bāze
2Smadzeņu asinsrites traucējumi: veidi, riska faktori un profilakse, klīniskās izpausmes. Insulta vienības darbības principi un uzdevumi. Rehabilitācijas uzdevumi dažādos insulta aprūpes etapos.Lekcijas1.00klīniskā bāze
3Perifērās nervu sistēmas slimības, to veidi un izpausmes. Perifērās nervu sistēmas slimību pacientu aprūpes uzdevumi, šo slimību profilakse. Muguras sāpju cēloņi un profilakse. Mugurkaula slimību neiroloģiskie aspekti. Muguras sāpju ārstēšanas taktika un metodes, pacientu aprūpes uzdevumi.Lekcijas1.00klīniskā bāze
4Neiroinfekciju cēloņi, veidi un klīniskās pazīmes. Neiroinfekciju seku parādības, aprūpes uzdevumi un profilakse. Nervu sistēmas demielinizējošās slimības – multiplā skleroze, tās norise, izpausmes, rehabilitācijas aspekti.Lekcijas1.00klīniskā bāze
5Motorās vienības uzbūve, kustības regulējošie centri. Neirālā kustību akta regulācija un kustību traucējumu sindromi. Parēzes un paralīzes, to pazīmes. Aprūpes un rehabilitācijas uzdevumi pacientiem ar aktīvo kustību un pārvietošanās traucējumiem.Nodarbības1.00klīniskā bāze
6Sensorās sistēmas funkcionālā anatomija. Sensorās jeb maņu sistēmas bojājuma simptomi, to neiroloģiskā izmeklēšana. Perifērie sensorie traucējumi un sāpes. Sensoro traucējumu aprūpes un rehabilitācijas principi, uzdevumi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
7Kraniālo nervu un smadzeņu stumbra anatomija. Kraniālo nervu darbības traucējumi, to izvērtējums un aprūpes uzdevumi. Smadzeņu stumbra bojājuma sindromu klīnisko izpausmju pamatprincipi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
8Smadzenīšu un vestibulārās sistēmas anatomija. Līdzsvara un koordinācijas traucējumi: ataksijas un reibonis. Līdzsvara un koordinācijas traucējumu neiroloģiskā izmeklēšana. Aprūpes un rehabilitācijas uzdevumi pacientiem ar koordinācijas un līdzsvara traucējumiem. Ekstrapiramidālās sistēmas anatomija. Ekstrapiramidālie kustību traucējumu sindromi: parkinsonisms un hiperkinēzes. Parkinsonisma un hiperkinēžu pacientu aprūpes un rehabilitācijas uzdevumi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
9Galvas smadzeņu pusložu anatomija. Smadzeņu pusložu bojājuma simptomi. Demences un citi augstāko funkciju traucējumi. Pacientu ar augstākās nervu darbības traucējumiem novērtēšana un rehabilitācijas uzdevumu sastādīšana.Nodarbības1.00klīniskā bāze
10Neirodeģeneratīvās slimības. Amiotrofā laterālā skleroze. Paroksizmālie stāvokļi: epileptiskas un neepileptiskas lēkmes. Aprūpes un ārstēšanas principi, neatliekamā palīdzība lēkmes laikā.Nodarbības1.00klīniskā bāze
11Muguras smadzeņu uzbūve. Muguras smadzeņu šķērsbojājuma sindromi, to neiroloģiskā izmeklēšana. Pacientu aprūpes īpatnības un rehabilitācijas uzdevumi muguras smadzeņu bojājuma gadījumos. Galvas un muguras smadzeņu trauma. Bezsamaņa un komas pakāpes izvērtējums.Nodarbības1.00klīniskā bāze
12Neiromuskulārās slimības. Myastenia gravis, muskuļu distrofijas, miopātijas – etioloģija, patoģenēze, klīnika, izmeklēšana, ārstēšanas iespējas un rehabilitācijas principi. Nervu sistēmas izmeklēšana bērniem.Nodarbības1.00klīniskā bāze
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
1. Novērtēt un interpretēt pacienta neiroloģisko stāvokli. 2. Teorētiski sagatavoties praktiskajām nodarbībām. 3. Patstāvīgi strādāt ar literatūru neiroloģijā.
Vērtēšanas kritēriji:
• Aktīva līdzdalība nodarbībās, dalība diskusijās, mutisko atbilžu kvalitāte; • Pārbaudes testu, kontroldarbu kvalitāte cikla laikā par apskatītajām tēmām; • Prasme veikt neiroloģisko izmeklēšanu, interpretēt simptomus; Pārbaudes metode: Mutvārdu un rakstiskais eksāmens 2. studiju gadā – tiek pārbaudītas studentu zināšanas par topisko diagnozi neiroloģijā, neiroloģisko slimību etioloģiju, patoģenēzi, klīniku, ārstēšanas pamatprincipiem un rehabilitācijas mērķiem.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studiju kursa apguves rezultātā students spēj: • pastāstīt, kā novērtēt neiroloģisko pacientu; • uzskaitīt un aprakstīt biežāko neiroloģisko slimību etioloģiju, patoģenēzi un klīnisko ainu; • raksturot un pamatot rehabilitācijas mērķus, un izskaidrot ortožu pielietojumu dažādu neiroloģisko slimību vai sindromu rehabilitācijas un aprūpes etapā; • izvirzīt un pamatot rehabilitācijas mērķus pacientiem ar neiroloģiskiem traucējumiem.
Prasmes:Studiju kursa apguves rezultātā studējošais pratīs: • veikt un novērtēt pacienta neiroloģisko stāvokli; • pielietot iegūtās zināšanas topiskajā diagnostikā, lai atpazītu un precizētu neiroloģiskā bojājuma lokalizāciju un galvenos sindromus; • identificēt rehabilitācijas uzdevumus; • sastādīt rehabilitācijas plānu pacientiem ar neiroloģisku saslimšanu un tās izraisīto defektu; • prognozēt iespējamo saslimšanas un terapijas rezultātus.
Kompetences:Sekmīga studiju kursa apguves rezultātā studējošais spēj: • atpazīt biežāk sastopamo neiroloģisko slimību simptomus, diferencēt tos, argumentēt un loģiski izskaidrot neiroloģisko diagnozi; • izstrādāt rehabilitācijas mērķus un pamatuzdevumus, kas piemēroti konkrētai neiroloģiskai klīniskai situācijai.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Mattle H., Mumenthaler M. Fundamentals of Neurology - an illustrated guide, 2nd edit. 2017. Thieme. Stuttgart.
2Fuller G. – Neurological Examination Made Easy, Ch. Livingstone, Elsevier, Edinburg, London, N-Y, 2020
3Weiner W.J., Goltz C.G., Neurology for the non-neurologist, 2010, J.B.Lippincott Co, Phyl. (akceptējams izdevums)
4Gārša I. – Ievads neiroķirurģijā, Nac. medicīnas apgāds, 2008. (akceptējams izdevums)
5I.Logina, E.Smeltere. Neiroloģija shēmās// Avots: 2009. (akceptējams izdevums)
Papildu literatūra
1Bērziņš J., Logina I., Pilmane M., Vītols E. Neiromuskulārās slimības. 2007. Rīga
2Metodiskās rekomendācijas studentiem // RSU
3Gehlen W., Delank H-W. Neurologie, 12th edit. 1988. Thieme. Stuttgart.
4Kendall F.P., Kendall McCreary E., Provance P.G., Muscles: Testing and Testing and Function with Posture and Pain Fifth North American Edition 2010.
Citi informācijas avoti
1Ķīse L., Logina I., Kamša I., Krieviņa I., Millers A. Vestibulārā reiboņa cēloņi un asociētās slimības. 2013. Rīga
2Kamša I., Logina I., Raumane D. ,Krieviņa I., Millers A. Reiboņa aprūpes taktika: izmeklēšana un diagnostika. 2012. Rīga
3The international Headache Classification, 3rd Edition
4Gudreniece A, Karelis G., Minibajeva O., Gulbe G. , Kalniņa Z. Alcheimera slimības, vaskulaŗas demences, Levī ķermenīšu demences un frontotemporālas demences klīniskās vadlīnijas. 2017. Rīga
5Minibajeva O., Karelis G., Gudreniece A., Gūtmane E., Žīgure I., Korogodovs S. Parkinsona slimības un parkinsona plus-sindromu klīniskās vadlīnijas. 2018. Rīga
6Gintere S., Logina I., Kozlovska L., Bērziņa G., Pūcīte E. Klīniskās vadlīnijas - Muguras lejas daļas sāpes primārajā veselības aprūpē. 2016. Rīga.
7Millers A., Miglāne E., Logina I., Ķēniņa V. Cerebrāla infarkta prehospitālās aprūpes, diagnostikas un akūtas ārstēšanas klīniskās vadlīnijas. 2013. Rīga.
8http://www.merckmanuals.com/professional/
9http://emedicine.medscape.com