Pārlekt uz galveno saturu

Psihosomatiskā medicīna

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:6.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:07.09.2023 15:00:31
Par studiju kursu
Kursa kods:PMUPK_005LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Klīniskā medicīnaMērķauditorija:Ārstniecība
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Gunta Ancāne
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Rīga, Kristapa iela 30, pmpkatrsu[pnkts]lv, +371 67210989
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)2Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas4
Nodarbības (skaits)3Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)4Kopā nodarbību kontaktstundas12
Kopā kontaktstundas16
Pilns laiks - 2. semestris
Lekcijas (skaits)2Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas4
Nodarbības (skaits)3Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)4Kopā nodarbību kontaktstundas12
Kopā kontaktstundas16
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Zināšanas par centrālās nervu sistēmas anatomiju, normālo un patoloģisko fizioloģiju.
Mērķis:
Veicināt zināšanu apguvi par psihiskās veselības kritērijiem un to lomu fizisko traucējumu un slimību profilaksē.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Psihiskās veselības kritēriji. Salutoģenēze.Lekcijas1.00auditorija
2Psihiskie aizsardzības mehānismi. Pārvarēšanas mehānismi (coping).Lekcijas1.00auditorija
3Somatizācijas mehānismi un hroniskas sāpes. Psihoterapeitiskās ārstēšanas metodes.Nodarbības1.00auditorija
4Somatoformi veģetatīvi traucējumi. „Ķermeņa distresa sindroms”. Psihoterapeitiskās ārstēšanas metodes.Nodarbības1.00auditorija
5Psihosomatiski traucējumi internās medicīnas klīnikā. Psihosomatiskās slimības. Psihoterapeitiskās ārstēšanas metodes. Semestra ieskaiteNodarbības1.00auditorija
6Objektattiecību teorija. Partnerattiecības. Romantiskā mīlestība no dažādu teoriju viedokļa.Lekcijas1.00auditorija
7Dzīves stila saslimšanas un aktīva novecošanās. Psihoterapeitiskās ārstēšanas metodes.Lekcijas1.00auditorija
8Ēšanas traucējumi (anoreksija, bulīmija, impulsīvā pārēšanās). Diagnostiskie kritēriji. Psihoterapeitiskās ārstēšanas metodes.Nodarbības1.00auditorija
9Personības traucējumi. Neorganiskās seksuālās disfunkcijas. Psihoterapeitiskās ārstēšanas metodes.Nodarbības1.00auditorija
10Ārsta-pacienta attiecības. Lomu spēles. EksāmensNodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
1) pacientu gadījumu aprakstu analīze; 2) pacientu anamnēzes ievākšanas tehnikas analīze. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Vērtēšanas kritēriji:
I. Zināšanas – spēja definēt: 60%: 1. Pacientu psihiskās veselības kritēriji (10%) 2. Pacientu psihiskās aizsardzības mehānismi (10%) 3. Pacientu personības funkcionēšanas līmeņi (5%) 4. Psihosomatiskās anamnēzes ievākšanas pamati (10%) 5. Terapeitisku ārsta – pacienta attiecību veidošanas principi (10%) 6. Psihosomatisku traucējumu diagnozes, somatizācijas teorijas, ārstēšanas principi (10%) 7. Personības definīcijas, attīstības teorijas (5%) II. Prasmes: 40%: 1. Terapeitisku ārsta – pacienta attiecību veidošanas pamati, komunikācija ar dažādos līmeņos funkcionējošiem pacientiem (10%) 2. Ārsta – pacienta atbalsta terapijas elementi (10%) 3. Psihosomatiskās anamnēzes ievākšanas pamati (10%) 4. Psihosomatisku traucējumu diagnostika, diferenciāldiagnostika, ārstēšanas stratēģiju izvērtēšana, klīnisko gadījumu analīze (10%) Eksāmena vērtējums ir kumulatīvs. To veido: 1. Starppārbaudījums – 50%. Pēc docētāja izvēles: • Video materiāla analīze un/vai • Klīniskā gadījuma apraksts un/vai • Atvērtie jautājumi nodarbības sākumā un/vai • Daudz atbilžu tests un/vai • Prezentācijas sagatavošana par nodarbības tēmu. 2. Gala pārbaudījums (50%) – elektronizēts, e-studijās pieejams vai klātienē organizēts daudzatbilžu tests par kursa ietvaros izskatītajām tēmām. Ir iespējama automātiskā gala pārbaudījuma ieskaitīšana pie sekojošu kritēriju izpildes: -izcili nokārtots sarppārbaudījums; -100% nodarbību un lekciju apmeklējums; -aktīva dalība diskusijās un lomu spēlēs. VAI Sagatavota prezentācija par a) cikla nodarbības tēmu (literatūras apskats); b) klīnisko gadījumu; c) jaunāko pētījumu (atbilstoši nodarbības tēmai).
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Pēc studiju kursa apguves studējošie spēs izprast un aprakstīt somatizācijas etiopatoģenētiskos procesus, biežākos psihiskos (emocionālos) etioloģiskos faktorus.
Prasmes:Studenti spēs analizēt somatizācijas aspektus, klīniskajos pacientu gadījumos.
Kompetences:Izprast un analizēt traucējumu un slimību multifaktoriālo raksturu, diagnostikas kritērijus, kombinētas terapijas nepieciešamību.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Women at higher risk for inflation-related stress, 24.05.2023
2Medical-level empathy? Yup, chatGPT can fake that, 4.05.2023
3Long- term impact of childhood trauma explained, 2.05.2023
4Physicians may retire en masse soon. What does that mean for medicine? 18.04.2023
5Anger in adults a red flag for childhood trauma, 5.04.2023
6A better lower-cost option for mild to moderate Depression?, 30.03.2023
7Is it time to stop treating high triglycerides?, 29.03.2023
8Melatonin a new way to reduce self-harm, 27.03.2023
9Treating depression in primary care: the latest guidelines, 21.03.2023
10Physician suicide: investigating its prevalence and cause, 15.03.2023
11Epigenetics, satiety, and predictive markers of obesity, 27.02.2023
12Beyond the psychedelic effect: ayahuasca as antidepressant, 10.02.2023
13Do doctors want their babies to Grow up to be Physicians?, 7.02.2023
14Emotional eating tied to risk for diastolic dysfunction, 19.01.2023
15Vegetarians suffer more depression than meat eaters, 27.12.2022
16Greater Handgrip Strength tied to lower risk for depression, 20.12.2022
17What happens when doctors and patients interrupt each other?, 23.11.2022
18German survey on assisted suicide: how to handle this? Where should caution be exercised?, 16.09.2022
19Social isolation, Loneliness tied to death, MI, stroke: AHA, 4.08.2022
20Physicians react: burnout rates are alarming, so who should drive change? 6.06.2022
21K. Abrahamsson. R. Ennals. Sustainable work in Europe. Concepts, Conditions, Challenges. 2022 Edited Collection. 342 Pages
22Empathy fatigue in clinicians rises with latest COVID-19 surge, 16.09.2021
23Borderline personality disorder diagnosis: to tell or not to tell patients?, 22.03.2021
24Why men need mind-body medicine now more than ever, 2.04.2020
25Doctor – Patient relationship, 20.06.2019
26Why do we love sad music? Mourning our pain, 27.11.2018
27Doctors, nurses give lifestyle advice but are skeptical it’s heeded, 29.03.2018
28The 8 things that end childhood too soon: what clinicians should know, 30.06.2017
29Why do depressed doctors suffer in silence? – 27.06.2017
30Silvano Arieti, Morton F. Reiser. American Handbook of Psychiatry. Volume Four. Organic Disorders and Psychosomatic Medicine. e-Book 2015 International Psychotherapy Institute.
31Stress and depression mediated by single brain protein, 20.11.2014
32How the brain responds to trauma, 24.09.2014
33Long work hours wreak havoc in MDs, Personal lives, 23.09.2013
34Nature, Niche, and nurture. The role of social experience in transforming genotype into phenotype, 11.10.2011
35Dreams in Jungian psychology: The use of dreams as an instrument for research, diagnosis and treatment of social phobia, 2009
36Gunta Ancāne, D.Šmite, A. Ancāns. Emocionāla distresa un muskuloskeletālas disfunkcijas mijiedarbība pacientiem ar hroniskām muguras lejasdaļas sāpēm/ /Zinātniskie raksti: 2006. g. medicīnas nozares pētnieciskā darba publikācijas. RSU.-Rīga, 2007. - 86. - 96. lpp. (akceptējams izdevums)
37Gunta Ancāne. „Ārsta un pacienta terapeitisko attiecību psihoemocionālie aspekti.”//Latvijas Ārsts.- 2005/6. 77. - 79. (akceptējams izdevums)
38The effects of physician empathy on patient satisfaction and compliance, 09.2004
39Gunta Ancāne. Hronisku sāpju stāvokļu psihosomatiska izpratne//Latvijas Ārsts.- 2004. Nr 1.- 40 - 43. (akceptējams izdevums)
40Gunta Ancāne. Ķermeņa un psihes saistība//Psiholoģijas Pasaule. - 2004. - Nr. 1 - 38. - 43. lpp. (akceptējams izdevums)
41Gunta Ancāne. Psihosomatiskās medicīnas definīcija un īsa tās ideju attīstības vēsture// Psiholoģijas Pasaule. 2004. 2. 36 - 40. (akceptējams izdevums)
42Gunta Ancāne. Sirds–asinsvadu sistēmas un elpošanas sistēmas psihosomatiska Psiholoģijas pasaule. 2004./6. 34 - 39. (akceptējams izdevums)
43Gunta. Ancāne. “Psihosomatiskie traucējumi un slimības” “Psiholoģijas Pasaule”; nr.2004/04; 44. - 49. (akceptējams izdevums)
44Gunta. Ancāne. “Ēšana kā komunikācija un ēšanas traucējumi” “Psiholoģijas Pasaule”; nr. 2004/05; 18. - 23. (akceptējams izdevums)
45Implementing the care programme approach in psychotherapeutics settings, 2004
46Post-traumatic stress disorder: symptom profiles in men and women, 2003
47Physical symptoms and physician-experienced difficulty in the physician –patient relationship, 1.05.2001
Papildu literatūra
1Dž. Boulbijs. Drošais pamats Rasa ABC. 1995.
2A. Utināns. Cilvēka psihe. Tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšanas iespējas. Nacionālais apgāds. 2005. 568 lpp.
3Katedrā izstrādātie studentu pētnieciskie darbi (2023)/ student research works developed in the department (2023):
41. Adelīna Nikitenko “Ģeneralizētas trauksmes izplatība Ogres pilsētas vidusskolēnu vidū un tās saistība ar vientulību.”
52. Aksel Darius Överlien Dalili “Burnout Syndrome in Medical Personnel During The Covid-19 Pandemic”
63. Ali Lavin “Changes of level of empathy in medical students during time of studies”
74. Ieva Kulša “Celikālijas psihosomatiskie aspekti.”
85. Jānis Kristpas Vasiļonoks “Ārstu-rezidentu spēja paziņot sliktas ziņas pacientam.”
96. Karīna Rudus “Saistība starp trauksmes simptomu smagumu un stresa pārvarēšanas stratēģijām RSU medicīnas fakultātes preklīnisko studiju gadu studentu vidū.”
107. Katrīna Liepiņa ”Adverse childhood experiences (ace) jeb nelabvēlīgas bērnības pieredzes saistībā ar gastrointestinālām sūdzībām āgenskalna ģimnāzijās”
118. Laura Gribuste “Saistība starp kritiskās domāšanas dispozīciju un ticību paranormālajam Rīgas Stradiņa Universitātes studentu vidū.”
129. Leonhard Francisco Schlichting “Borderline Personality Disorder as Comorbidity of Bulimia Nervosa in Adolescents”
1310. Linda Borskoviča “Pašcieņas, trauksmes, depresijas rādītāju saistība ar glikēmijas kontroli pacientiem ar 1. un 2. Tipa cukura diabētu”
1411. Linda Lumikki April Vainio “MDMA-assisted therapy in PTSD treatment”
1512. Megija Zunde “Trauksmes simptomu īpatsvara dinamika vidējam medicīnas personālam Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā.”
1613. Miina-Maria Jyrälä “Depression as a risk factor for coronary artery disease, mechanisms behind it”
1714. Nika Kristiāna Meždreija “Somatizācijas un trauksmes simptomu salīdzinājums sesijas laikā un pēc tā RSU 1. un 6. kursa medicīnas fakultātes studentiem”
1815. Rebecca Abraham “The effect of parenting on the development of borderline personality disorder”
1916. Rebeka Beinaroviča “Sociāli ekonomiskā stāvokļa saistība ar izdegšanas sindromu medicīnas fakultātē studējošajiem.”
2017. Sima Shokouhi “The relationship between the belief in conspiracy theories and narcissistic personality traits in an individual.”
2118. Svetlana Redina “Ēšanas traucējumu saistība ar depresijas un trauksmes simptomiem starp 12. klašu skolniekiem piecās Rīgas Pārdaugavas rajona skolās: 71. vidusskolā, 96. vidusskolā, Anniņmuižas vidusskolā, Arkādijas vidusskolā, Imantas vidusskolā”
2219. Zanda Laura Šķiņķe “Trauksmes un depresijas simptomu korelācija ar un bez muguras lejasdaļas sāpēm RSU medicīnas fakultātes studentiem”