Kad mācīšanās kļūst par sadarbību. Jubilejas saruna ar profesori Tatjanu Koķi

Šajā laikā tika veiktas prof. T. Koķes rosinātas nozīmīgas pārmaiņas universitātes studiju procesā, stiprināta izglītības kvalitāte un dibināts RSU Pedagoģiskās izaugsmes centru (PIC), sniedzot pienesumu ne vien RSU docētāju pedagoģiskajai izaugsmei, bet arī citu Latvijas augstskolu docētāju tālākizglītībai.

Jūsu dzīves jubileja ir skaists brīdis atskatīties uz paveikto. Kurus no saviem sasniegumiem vai radošajiem mirkļiem RSU jūs īpaši izceltu?

Esmu no tiem cilvēkiem, kuri gūst gandarījumu no paveiktā un mazāk no stāstiem par paveikto. Gribu cerēt, ka RSU kolēģi un arī vecāko kursu studenti var nosaukt mūsu kopīgi paveiktos darbus, kas stiprināja studiju kvalitāti, savstarpējo saprašanos un vairoja RSU prestižu.

Sākot darbu RSU, saskatīju nepieciešamību studijās būtiski mainīt pieeju no klientorientētas uz studentcentrētu universitāti. Studentcentrēta pieeja paredz nevis ”pakalpojuma attiecības”, kurās docētājs dod un students saņem, bet gan partnerības attiecības, kas būtiski paaugstina studenta iesaisti, līdzdalību un atbildību par studiju procesu un rezultātu.

Uzskatu, ka studiju virsuzdevums ir bagātināt studentu pieredzi par pašu ieguldītā darba, pielikto pūļu un atbildības uzņemšanās nozīmi. Šāda pieredze palīdz ne vien sākt profesionālā darba gaitas, bet arī veidot savas dzīves scenāriju.

Nenoliegšu, tas nebija viegli, jo mediķu aprindās valda nosacīta subordinācija, hierarhija un studentiem ir nopietni jāstrādā, lai pieredzējušie kolēģi viņus atzītu par līdztiesīgiem partneriem.

Lai īstenotu pārmaiņas, bija jāiepazīst kolēģi. Lai arī bija liela darba slodze no pirmās darba dienas, ar noteikti regularitāti ieplānoju vizītes katedrās un struktūrvienībām, īpaši slimnīcās, jo šī vide bija man pasveša. Centos saklausīt kolēģu atziņas par studiju procesu, diskusijās meklējām pamatojumu docētāju un studentu attiecību vektora izmaiņām un studiju procesa modernizācijai. Tā kā RSU ārvalstu studenti jau studē kopš deviņdesmitajiem gadiem, bija nepieciešamība apkopot un aktualizēt starptautisko studentu integrācijas pieredzi.

Tagad zinām, ka RSU augstā starptautiskā reputācija un zīmols lielā mērā balstās uz izpratni, ka pastāvošā daudzveidīgā starpkultūru vide RSU ir nozīmīgs resurss un pievienotā vērtība universitātes izaugsmē un attīstībā. 

Vēl viens nozīmīgs ieguldījums studiju procesa pilnveidē bija studiju kvalitātes kritēriju apzināšana, izstrāde un ieviešana. Bija skaidrs, ka šajā darbā jāgūst atbalsts gan no docētājiem, gan studentiem un, tā kā no pirmās dienas biju sevi pozicionējusi kā “studentu prorektori”, domu biedrus meklēju studentu vidū. Jāatzīst, ka guvu lielu gandarījumu sadarbībā ar studentiem, īpaši studiju gadu vecākajiem, apzinot un pamatojot kvalitātes kritēriju ieviešanu. Tas patiešām bija radošs un no viņu puses ļoti atbildīgs un kompetenti organizēts process, lai arī studentiem nebija liela pieredze šādā darbā.

2019. gads. Prof. Tatjana Koķe (centrā) un RSU Studējošo pašpārvalde. Foto: RSU

Atskatoties uz paveikto, jāpiemin Covid-19 pandēmijas izraisītā mājsēde gandrīz divu gadu garumā un studiju procesa nepārtrauktības nodrošināšanas pasākumu ieviešana. Jāuzteic ātra, atbildīga iesaistīto struktūrvienību un uzņēmīgu, radošu docētāju sadarbība. Te jāmin, ka, pateicoties RSU attīstības un administrācijas prorektora Toma Baumaņa tālredzībai un mūsdienīgāko tehnoloģiju ieviešanas dedzīgai proponēšanai, IT departaments jau bija veicis nepieciešamās tehnikas iegādi, lai varētu zibenīgi pāriet uz tiešsaistes studijām. Tāpat arī Pedagoģiskās izaugsmes centra kolēģi sniedza iespējamo un reizēm arī neiespējamo atbalstu 24 / 7 režīmā. No pandēmijas laika ir gūtas daudzas jaunas mācības un vērtīga pieredze, kas saglabājama un vairojama arī normālos apstākļos.

Pēc jūsu iniciatīvas nu jau vairāk nekā pirms desmit gadiem RSU tika dibināts PIC. Kā radās šī ideja, un kādi bija lielākie izaicinājumi tās īstenošanai?

Sākot darbu studiju prorektores amatā, ātri sapratu, ka mūsdienu universitātē mainot jau pieminēto studiju filozofisko akcentu no klientorientētas uz studentcentrētu augstskolu, nepieciešama profesionāla komanda, kas konsultēs docētājus un sniegs nepieciešamo teorētisko un praktisko atbalstu. Tāpat arī

pedagoģija mūsdienās nav tikai mācīšana, bet arī mācīšanās.  Līdz ar to docētājam universitātē ir pastāvīgi jāmācās. Turklāt jāmācās no tiem, kurus māca un no tā, kā pats māca savā profesionālajā darbībā.

Tāpēc, plānojot PIC izveidi RSU, paudām pārliecību, ka docētāju tālākizglītības procesu būtiski organizēt saskaņā ar mācībspēku profesionālās pilnveides vajadzībām, kas ir jāapzina, jārespektē un jāsniedz nepieciešamās atbildes. Veidojot un vadot PIC, vienmēr esmu uzticējusies šīs komandas spējai pieņemt atbildīgus lēmumus. Domāju, ka PIC ir izauguši līderi, kuru darbība garantē RSU institucionālo noturību.

Visas PIC komandas ieguldījums ir neatsverams, palīdzot veidot RSU iekļaujošu, studentcentrētu un mūsdienīgi kvalitatīvu studiju vidi. Šobrīd RSU veidojas jaunas struktūras, piemēram, Mākslīgā intelekta atbalsta daļa. Svarīgi visām šīm vienībām sadarboties kopīga mērķa labā, lai RSU kā zinātnes universitāte spētu nodrošināt izcilas studijas un pētniecību studentu profesionālai izaugsmei. Priekšnoteikumi tam RSU ir lieliski, jo mūsu vide – atvērtas telpas, tehnoloģiju pieejamība, digitālie rīki un infrastruktūra ir pielāgotas aktīvam, sadarbībā balstītam mācīšanās procesam.

Vai ir kādas satikšanās, notikumi vai cilvēki, kas jums devuši iedvesmu turpmākajam darbam?

Es piederu paaudzei, kura biežāk mostas ar atmiņām, nevis ar nākotnes iecerēm, tomēr esmu pateicīga, ka dzīve man piešķīra iespējas sadarboties ar Ainu Nagobads-Ābolu, profesoru Jāni Stradiņu, abiem RSU rektoriem prof. Jāni Gardovski un prof. Aigaru Pētersonu, kuru vadībā man tika dota iespēja likt lietā savu pieredzi un kompetenci, lai stiprinātu RSU zīmolu.

Nav noslēpums, ka pedagoģijā mana niša ir mūžizglītība, tāpēc arī dzīvē vienmēr ne vien izmantoju, bet arī pati radu iespējas pastāvīgi mācīties. RSU kontekstā minēšu dažus piemērus – racionālu, pragmatisku pieeju darbam mācījos no savas kolēģes prorektores zinātniskajā darbā prof. Ivetas Ozolantas, savukārt daudzšķautnainu un asu skatījumu uz dažādām parādībām aizguvu no profesores Ilgas Kreituses, savaldību un stāju – no toreizējās Zobārstniecības fakultātes dekānes prof. Ilgas Urtānes. Šo lielo personību uzskatījumu varētu turpināt, taču rezumējot, gribu sirsnīgi pateikties visiem kolēģiem, pieredzējušiem un jaunajiem, ar kuriem kopīgi strādājām un sasniedzām lieliskus rezultātus.

RSU Iedvesmas parka tiltiņa atklāšana 2019. gadā. Priekšplānā: prof. Guntis Bahs un prof. Tatjana Koķe. Foto: RSU

Kādas būtu galvenās atziņas, ko paņemat no līdzšinējās profesionālās dzīves?

Pirmkārt, pateicību un gandarījumu par man doto iespēju vadīt un atbildēt par RSU studiju procesu desmit gadu garumā.

Mana rūpe un atbildība bija radīt vidi, kurā ikviens – gan students, gan darbinieks – jūt, ka viņa balss tiek sadzirdēta un potenciāls novērtēts.

Otrkārt, par sapratni, atbalstu un uzticēšanos no vadības, kolēģiem, studentiem virzot pārmaiņas, ko prasa laiks. Bija patīkami apzināties, kā kompetence un spēja sadarboties gadu gaitā pārauga augstā uzticībā, sniedzot gandarījumu par saprašanos no pusvārda. Treškārt, es labi apzinos, ka bija lēmumi, kas prasīja daudziem kolēģiem pamest komforta zonu, tomēr to pamatmērķis vienmēr bija rūpes par kolēģu un studentu labsajūtu un maksimālām attīstības iespējām studiju laikā.