Pārlekt uz galveno saturu
RSU vēsture

Aprit 35 gadi kopš notikumiem, kad tauta sargāja Latvijas neatkarības atjaunošanu, nesot arī upurus. 1991. gada 20. janvārī padomju milicijas vienība OMON (Отряд Милиции Особого Назначения, OMOН – krievu val.) uzbruka Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai un nogalināja piecus cilvēkus – nošāva kinooperatoru Andri Slapiņu un nāvīgi ievainoja kinooperatoru Gvido Zvaigzni, bojā gāja miliči, bet 13 barikāžu dalībniekus ievainoja.

Barikāžu veidošana sākās 1991. gada 13. janvārī, kad Padomju Savienības lojālisti bija iecerējuši pārņemt plašsaziņas līdzekļus un valsts augstākās varas iestādes, lai gāztu atjaunotās Latvijas Republikas varu. Rīgā un visā Latvijā pie stratēģiski nozīmīgiem objektiem tauta veidoja aizsardzības joslas no betona bluķiem un smagā transporta. Līdzās šiem objektiem ierīkoja medpunktus. Viens no lielākajiem bija Doma baznīcā Vecrīgā. Šā punkta nodrošināšanu ar mediķiem un aprīkojumu palīdzēja organizēt Latvijas Medicīnas akadēmija (tagad Rīgas Stradiņa universitāte). Ik dienu augstskolā profesors Juris Leja ar kolēģiem uzrunāja studentus un docētājus brīvprātīgi doties uz diennakts dežūrām šajā medpunktā. Doma baznīcā organizatorisko darbu veica docents Agnis Štifts un lektors Ardijs Ranks. Viņu uzdevums bija brīvprātīgajiem sadalīt pienākumus, piemēram, kurš dosies uz izsaukumu ārpus baznīcas u. tml., un rūpēties, lai uz vietas būtu pietiekamā daudzumā materiāli palīdzības sniegšanai. 

2009. gada 28. janvārī 1991. gada barikāžu muzejā ar 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi līdz ar citiem barikāžu dalībniekiem godināja iesaistītos palīgus no Rīgas Stradiņa universitātes. Tās pasniedza LR Saeimas priekšsēdētājs, 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmes valdes priekšsēdētājs Gundars Daudze.

RSU Vēstures muzejā glabājas gan Piemiņas zīme, gan 2009. gada 28. janvārī notikušā pasākuma foto reportāža.