Klīniskā psiholoģija un patopsiholoģija veselības aprūpē (VPUPK_429)
Īsumā par studiju kursu
Mērķis
Mērķis ir sniegt studentiem sistemātisku izpratni par psihisko veselību veselības aprūpes kontekstā. Kurss iepazīstina ar psihiskās veselības aprūpes sistēmas attīstību pasaulē un Latvijā, tās struktūru, darbības principiem un starpprofesionālās sadarbības nozīmi. Studiju procesā studenti apgūst pamatzināšanas par psihisko traucējumu klasifikāciju saskaņā ar SSK-11 (ICD-11), to izplatību, cēloņiem, attīstības mehānismiem, klīniskajām izpausmēm, kā arī ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipiem. Kurss sniedz ieskatu klīniskās psiholoģijas galvenajos virzienos, patopsiholoģijā. Kurss veicina izpratni par psiholoģiskās izpētes un palīdzības iespējām psihisku traucējumu gadījumos veselības aprūpes vidē.
Priekšzināšanas
Personības psiholoģija, attīstības psiholoģija.
Rezultāti
1.Pēc kursa apguves studējošais:
Z1. Apraksta, kā psihiskā veselība tiek skatīta veselības aprūpē (pamatjēdzieni, sistēma, speciālistu lomas).
Z2. Izskaidro, kāpēc tiek lietotas klasifikācijas un terminoloģija (SSK-11).
Z3. Raksturo biopsihosociālo pieeju kā teorētisku ietvaru psihisku grūtību skaidrošanai.
Z4. Nosauc un skaidro galvenās patopsiholoģijas jomas (uztvere, domāšana, emocijas u. c.) un tipiskus piemērus.
1.Pēc kursa apguves studējošais:
P1. Analizē vienkāršu gadījuma aprakstu, izceļot būtiskās pazīmes (simptomi/reakcijas, resursi, konteksts).
P2. Saista gadījuma pazīmes ar teorētisku skaidrojumu (biopsihosociālais ietvars), neizdarot klīniskas diagnozes.
P3. Formulē akadēmisku kopsavilkumu par iespējamiem palīdzības virzieniem un nosūtīšanas nepieciešamību (kuram speciālistam un kāpēc).
P4. Lieto korektu terminoloģiju un argumentē savus secinājumus ar kursa literatūru/lekciju materiāliem.
1.Pēc kursa apguves studējošais:
K1. Ievēro akadēmiskās un profesionālās robežas: atšķir mācību gadījuma analīzi no profesionālas klīniskas izvērtēšanas/prakses.
K2. Demonstrē cieņpilnu, nestigmatizējošu attieksmi un ētisku domāšanu, analizējot sensitīvus klīniskus piemērus.
