Mācības Hārvarda Universitātē kā atspēriena punkts jaunajiem zinātniekiem klīniskajā pētniecībā

Strauji augošais zinātnisko publikāciju un klīnisko vadlīniju apjoms ikdienā liek ārstiem un pētniekiem ne tikai sekot līdzi jaunākajiem atklājumiem, bet arī prast tos kritiski izvērtēt. Tieši šīs prasmes būs gaidāmā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lekciju cikla Ievads klīnisko pētījumu metodoloģijā un īstenošanā uzmanības centrā. Vienu lekciju vadīs ārste, pētniece Kristīne Ivanova, kura ar RSU atbalstu 2025. gadā absolvēja Hārvarda Universitātes Medicīnas skolas pēcdiploma medicīnas izglītības klīnisko zinātņu programmu.

“Iegūtā pieredze Hārvarda Universitātē ļāva būtiski paplašināt manu skatījumu uz sevi kā galvenokārt klīniski virzītu ārstu,” atzīst K. Ivanova. “Lai ikdienā spētu orientēties neskaitāmajās jaunajās pētījumu un vadlīniju publikācijās, kritiskā domāšana ir kļuvusi nevis par priekšrocību, bet gan par nepieciešamību.”

Krustiskā domāšana veselības aprūpē un zinātnē

Hārvarda Universitātes studiju vide K. Ivanovai pavērusi jaunas iespējas attīstīt tā saukto krustisko domāšanu – spēju vienlaikus skatīt klīnisko realitāti, metodoloģiskos principus un datu analīzi. Šī pieeja ļauj labāk saprast, kā top pētījumu dati, kādi ir to ierobežojumi un kā tos atbildīgi izmantot pacientu aprūpē.

Viens no lielākajiem profesionālajiem izaicinājumiem bijis darbs ārpus ierastajām medicīnas robežām.

Statistikas pamatu apguve bija īpaši izaicinoša, jo tā jau kopš studiju sākuma tika cieši integrēta katra dalībnieka zinātniskajā darbībā. Šīs prasmes ļauj pētniekam kļūt patiesi patstāvīgam.

Kristīne Ivanova

Prasmes, kas nepieciešamas mūsdienu ārstam un pētniekam

Atgriezusies Latvijā, K. Ivanova uzsver, ka lielākā iegūtā pievienotā vērtība ir visaptverošāka izpratne par pētījumu procesu sākot no idejas formulēšanas līdz publikāciju sagatavošanai. Šīs zināšanas nav nozīmīgas tikai pētniecībai. Tās uzlabo arī ikdienas klīnisko darbu, jo veicina spēju kritiski analizēt citu pētījumus, izvērtēt pierādījumu kvalitāti un pieņemt pamatotākus lēmumus pacientu aprūpē.

“Zinātne neeksistē atsevišķi no klīnikas. Jo labāk ārsts izprot pētījumu metodoloģiju, jo drošāk un kvalitatīvāk viņš strādā ar pacientu,” norāda K. Ivanova.

Jaunas idejas un praktiska to īstenošana RSU

Hārvarda Universitātes pieredze devusi arī tiešu ieguldījumu RSU pētniecības attīstībā. Tā veicinājusi jaunu pētījumu un grantu ideju rašanos, ko iespējams ne tikai izlolot teorētiski, bet arī realizēt praksē, balstoties uz apgūtajām metodoloģiskajām prasmēm.

Tāda pieeja – no idejas līdz īstenošanai – būs viens no gaidāmā lekciju cikla stūrakmeņiem. RSU Doktorantūras skolas vadītāja Inga Sīle uzsver šāda formāta nozīmi jaunajiem pētniekiem:

“Rīgas Stradiņa universitāte mērķtiecīgi veido vidi, kur jaunie pētnieki var attīstīt spēcīgu izpratni par klīnisko pētījumu metodoloģiju – no idejas formulēšanas līdz rezultātu praktiskai izmantošanai. Šādas zināšanas sniedz iespēju ne tikai veidot konkurētspējīgus pētījumus starptautiskā līmenī, bet arī stiprina spēju kritiski izvērtēt pierādījumos balstītu informāciju ikdienas klīniskajā un akadēmiskajā darbā.” 

Par lekciju ciklu

Lekciju cikls Ievads klīnisko pētījumu metodoloģijā un īstenošanā ir piemērots studentiem, doktorantiem, rezidentiem un praktizējošiem speciālistiem, kuri vēlas stiprināt savas zinātniskās domāšanas prasmes un izprast klīnisko pētījumu pamatus mūsdienu medicīnā. 

Plašāka informācija un pieteikšanās