Psiholoģijas katedra un psiholoģija RSU studijās, zinātnē un veselīgas sabiedrības attīstībā

Ar šā gada 1. septembri līdzšinējā Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra turpinās darbu kā Psiholoģijas katedra. Jaunais nosaukums precīzāk atspoguļo katedras identitāti, darbības mērogu un psiholoģijas vietu universitātē. 

Psiholoģijas katedra ir Veselības un sporta zinātņu fakultātes struktūrvienība, kas  sniedz ieguldījumu cilvēka uzvedības, motivācijas, psihiskās veselības, veselības paradumu, profesionālās komunikācijas un dzīves kvalitātes izpratnē.

Katedrā šajā akadēmiskajā gadā strādās 51 darbinieks – viesprofesori, docētāji, pētnieki un atbalsta personāls, kā arī ap 80 pieaicināto docētāju. 10 docētājiem ir Latvijas Zinātnes padomes eksperta statuss. Pašreiz katedrā strādā arī 10 doktoranti, kas pēta daudzveidīgas un sabiedrībai aktuālas tēmas. Priecājamies, ka arī šogad saņemam jaunus pieteikumus studijām doktorantūrā.

Katedras nosaukuma maiņa ir iespēja ne vien atskatīties uz paveikto, bet arī plašāk parādīt Psiholoģijas katedras vietu RSU caur ieguldījumu zinātnē, studijās, profesionālajā praksē un sabiedrībā. Par to sarunā dalās katedras vadītāja profesore Dr. psych. Kristīne Mārtinsone.

Kāda ir katedras vēsture un kāpēc bija nepieciešama katedras nosaukuma maiņa?

Psiholoģija RSU ir attīstījusies pakāpeniski kā atbilde gan uz universitātes, gan uz profesionālās vides un sabiedrības vajadzībām. Var teikt, ka profesionāli psiholoģija un psiholoģiskā palīdzība RSU plašāk sāka veidoties 2006. gadā līdz ar tolaik jaunizveidoto mākslas terapijas programmu, jo tās izveidē aktīvi iesaistījās psihologi. Līdztekus viņi iesaistījās arī psiholoģijas studiju kursu nodrošinājumā gan sociālā bloka studentiem, gan rehabilitācijas studiju programmās. Drīz pēc tam, 2007. gadā, tika licencēta bakalaura studiju programma, bet 2012. gadā – maģistra programma psiholoģijā. Vēlāk tika izveidota arī doktora studiju programma. Paralēli aizvien pieauga pieprasījums nodrošināt dažādus studiju kursus psiholoģijā citās studiju programmās, un 2014. gadā tika dibināta Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra. Tās nosaukumā bija uzsvērta piederība veselības blokam. Tajā laikā katedras paspārnē pārnāca arī RSU īstenotie pedagoģijas studiju kursi.

Būtiski jauns darba posms sākās līdz ar RSU un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas konsolidāciju. Šis process cita starpā sekmēja sporta psiholoģijas attīstību un fizisko aktivitāšu saiknes ar psihisko veselību, labbūtību un psiholoģisko noturību pētniecību.

Šodien veselības psiholoģija ir viena psiholoģijas zinātnes apakšnozare, savukārt klīniskā un veselības psiholoģija ir viena no Latvijā 2018. gadā pieņemtā Psihologu likumā noteiktajām profesionālās darbības jomām. Patlaban katedras darbība aptver visas psiholoģijas jomas, tādēļ iepriekšējais nosaukums tās darbības saturu raksturoja pārāk šauri. Psiholoģija mūsdienās ir multiparadigmāla zinātne un daudzveidīga profesionālās prakses joma, tāpēc nosaukums Psiholoģijas katedra ir skaidrāks gan Latvijas, gan starptautiskajā akadēmiskajā vidē. Tas precīzi nosauc jomu, kas vieno mūsu studiju, pētniecības un profesionālās sadarbības darbu, un ļauj zem viena saprotama nosaukuma attīstīt dažādas psiholoģijas apakšnozares, starpdisciplināru pētniecību un sadarbību ar citām RSU struktūrvienībām.

Kāda ir psiholoģijas īpašā vieta RSU un Veselības un sporta zinātņu fakultātē?

Psiholoģija RSU ir saistīta ar tās būtību – savienot sociālo un veselības zinātņu skatu punktus. Tā palīdz izprast cilvēka uzvedību, emocijas, domāšanu, motivāciju un attiecības, kā arī šo procesu nozīmi slimību profilaksē, ārstniecībā, rehabilitācijā, veselības saglabāšanā un dzīves kvalitātes veicināšanā. Šāds skatījums organiski iekļaujas Veselības un sporta zinātņu fakultātes attīstītajā biopsihosociālajā pieejā. Zināms, ka cilvēka veselību un funkcionēšanu nav iespējams pilnvērtīgi izprast vienpusīgi . To ietekmē psiholoģiskie un sociālie faktori, piemēram, cilvēka priekšstati par veselību, motivācija, uzvedības paradumi, psiholoģiskie resursi, sociālā vide un sadarbība ar profesionāļiem. 

Katedras uzdevums ir sagatavot profesionāli kompetentus psihologus un vienlaikus nodrošināt psiholoģijas zināšanas, prasmes un kompetenci citu profesiju pārstāvjiem. Psiholoģijas studiju kursus apgūst topošie veselības aprūpes, rehabilitācijas, sabiedrības veselības, sporta un citu jomu speciālisti. Katedra ir iesaistīta arī mākslas terapeitu izglītošanā.

Kursu saturs tiek veidots atbilstīgi noteiktu studiju programmu profesionālajām vajadzībām. Piemēram, līdzestību ārstēšanai nevar izskaidrot tikai ar diagnozi vai medicīniskajām rekomendācijām. To ietekmē cilvēka motivācija, slimības uztvere, pašefektivitāte, attiecības ar veselības aprūpes speciālistu, pieejamais sociālais atbalsts. Šādu jautājumu izpratnē psiholoģija sniedz būtisku ieguldījumu citu profesiju darbā.

Tikpat nozīmīga ir psiholoģijas vieta pētniecībā. Cilvēka uzvedība, veselības paradumi, psiholoģiskā noturība, sadarbība un intervenču pieņemšana ir caurviju jautājumi daudzos veselības, sporta un sabiedrības pētījumos.

Tādēļ katedras docētāji un pētnieki strādā multiprofesionālās un starpdisciplinārās komandās, iesaistoties arī citu nozaru pētījumos bagātinot tos ar psiholoģijas teorijām, metodēm un cilvēkcentrētu perspektīvu. Nozīmīgs psihologu resurss ir kompetence psihometrikā.

Tādējādi var teikt, ka psiholoģija RSU ir gan patstāvīga zinātne un profesionālās izglītības joma, gan daļa universitātes kopējā ieguldījumā veselīgas un ilgtspējīgas sabiedrības attīstībā.

Kādi ir Psiholoģijas katedras galvenie darbības virzieni?

Katedras darbs ir organizēts vairākos savstarpēji saistītos virzienos. Visus katedras darbības virzienus vieno cilvēka psihiskās funkcionēšanas, uzvedības, labbūtības un dzīves kvalitātes izpēte.

Pirmais ir psiholoģija psihologiem – psihologu sagatavošana bakalaura un profesionālā maģistra studiju līmenī un akadēmiskās pēctecības nodrošināšana doktorantūrā. Tas ietver teorētiskās zināšanas, pētniecības kompetenci, profesionālās prasmes un praksi atbilstīgi Latvijas un Eiropas prasībām. Psihologu izglītība sākas bakalaura studijās, kur studenti iegūst pamatzināšanas galvenajās psiholoģijas nozarēs, apgūst pētniecības metodoloģiju un ētiku. Profesionālā maģistra studijās zināšanas tiek padziļinātas un sasaistītas ar psihologa profesionālo darbību, psiholoģisko izpēti un psiholoģiskās palīdzības sniegšanu un praksi, savukārt doktorantūra nodrošina akadēmisko un pētniecisko pēctecību.

Otrais virziens ir psiholoģija citu profesiju pārstāvjiem un mākslu terapija. Katedra nodrošina ap 120 studiju kursu gandrīz 30 RSU studiju programmās. Kursu saturs tiek veidots noteiktu profesiju vajadzībām, palīdzot studentiem izprast cilvēka uzvedību un motivāciju, kā arī attīstīt profesionālās komunikācijas, sadarbības un psiholoģiskā atbalsta prasmes. Topošajiem ārstiem, rehabilitācijas speciālistiem, sabiedrības veselības un sporta profesionāļiem nepieciešami atšķirīgi psiholoģijas akcenti, taču visās šajās jomās būtiska ir cilvēka uzvedības, motivācijas, komunikācijas un sadarbības izpratne. Un mākslas terapija ir patstāvīga profesija.

Trešais virziens ir psiholoģija sportā un sporta psiholoģija. Kā jau minēju, RSU un LSPA konsolidācija ir radījusi jaunas iespējas attīstīt šo jomu gan studijās, gan pētniecībā. Mūs interesē ne vien profesionālo sportistu psiholoģiskā sagatavotība un sniegums, bet arī fizisko aktivitāšu saikne ar dažādu sabiedrības grupu psihisko veselību, labbūtību un psiholoģisko noturību.

Svarīgs darba virziens ir pētniecība un inovācijas. Katedras docētāji, pētnieki un doktoranti iesaistās RSU, Latvijas un starptautiskajos pētniecības projektos, sadarbojoties ar citu nozaru speciālistiem un ārvalstu partneriem. Pētniecība aptver psihisko veselību un labbūtību, darba vidi, sporta psiholoģiju, psiholoģisko izvērtēšanu un psihometriju, kā arī digitalizācijas un mākslīgā intelekta ietekmi uz cilvēku un profesionālo praksi.

Manis nosauktie katedras darba virzieni nav savstarpēji nodalīti.

Pētniecības rezultāti tiek integrēti studiju saturā, profesionālās vides pieredze palīdz aktualizēt studiju kursus, bet starpdisciplinārā sadarbība paplašina psiholoģijas kompetenci un sniedz ieguldījumu tālākā attīstībā. 

Citiem vārdiem sakot, kvalitāti nodrošina teorijas, pētniecības un profesionālās prakses vienotība.

Kā studenti studiju laikā kļūst par pētniecības procesa dalībniekiem?

Mums ir svarīgi, lai studenti iesaistītos reālā pētniecības procesā jau studiju laikā. Tādas iespējas nodrošina Psiholoģijas zinātniskais pulciņš, divi vertikāli integrēto projekto jeb VIP studiju kursi, studentu iesaiste katedras docētāju īstenotajos pētījumos, kā arī sadarbība ar RSU Psiholoģijas laboratoriju.

Psiholoģijas zinātniskais pulciņš palīdz studentiem iepazīt aktuālās pētniecības tēmas, attīstīt metodoloģiskās prasmes, apspriest savas ieceres un pakāpeniski iesaistīties kādā pētījumā vai pētniecības komandā. Pulciņš var kļūt par pirmo soli ceļā uz noslēguma darbu, zinātnisku publikāciju un vēlāk arī uz doktorantūru.

VIP studiju kursi ir ļoti pieprasīti. Tajos darbojas vairāki tematiski pētniecības apakšprojekti, kuros dažādu studiju programmu un līmeņu studenti sadarbojas ar docētājiem un pētniekiem. Studenti atbilstīgi savai sagatavotībai var piedalīties pētniecības jautājumu formulēšanā, zinātniskās literatūras analīzē, instrumentu atlasē un adaptēšanā, datu ieguvē un analīzē, kā arī rezultātu prezentēšanā.

Studenti iesaistās arī katedras docētāju īstenotajos pētījumos. Ir maģistranti, kuri izvēlas noslēguma darbu izstrādāt zinātniskas publikācijas formātā. Veiksmīgo piemēru vidū ir Amanda Ķule, kuras pētījums par psihologu digitālo kompetenci kopā ar līdzautorēm publicēts žurnālā European Psychologist. Tas apliecina, ka studenta pētnieciskais darbs var dot ieguldījumu psihologu izglītības un profesionālās prakses attīstībā ne vien Latvijā, bet arī starptautiskajā arēnā.

Nozīmīga ir katedras sadarbība ar RSU Psiholoģijas laboratoriju – piemēram, RedCap projektā, kuru tā īsteno līdztekus daudziem citiem projektiem. Šajā fakultātes atbalstītajā projektā fokuss ir uz psiholoģiskās izvērtēšanas instrumentu izstrādi, adaptēšanu un validēšanu, kā arī mērījumu kvalitātes pārbaudi.

Mēs pakāpeniski veidojam tematiskās pētniecības grupas, kurās sadarbojas studenti, doktoranti, docētāji un pieredzējuši pētnieki. Studentiem veidojas pēctecīgs ceļš no pirmās pētniecības pieredzes zinātniskajā pulciņā, VIP vai projektā līdz noslēguma darbam, publikācijai, doktorantūrai un patstāvīgai zinātniskajai darbībai.

Kādas pašreiz ir Psiholoģijas katedras galvenās pētniecības tēmas?

Katedras pētniecības centrā ir cilvēka psihiskā veselība, labbūtība un dzīves kvalitāte dažādos dzīves posmos un vidēs. Mūsu pētniecības tēmas var strukturēt vairākos savstarpēji saistītos virzienos.

Pirmais virziens ir psihiskā veselība, labbūtība un psiholoģiskā palīdzība. Tas aptver bērnu un jauniešu psihisko veselību, pieaugušo labbūtību un psiholoģisko noturību, psiholoģisko palīdzību, veselības uzvedību, līdzestību un pašpalīdzību.

Otrais virziens ir saistīts ar darba dzīvi, profesionālo identitāti un nodarbināto labbūtību. Pētām darba un privātās dzīves līdzsvaru, profesionālās identitātes veidošanos, darba organizāciju un psihosociālo darba vidi. Īpaši aktuāla ir digitalizācijas un mākslīgā intelekta ietekme uz darba procesu, nodarbināto labbūtību un robežām starp darbu un privāto dzīvi.

Trešais virziens ir saistīts ar sporta vidi, fizisko aktivitāšu un veselības veicināšanas ietvarā. Sporta psiholoģijā mūs interesē gan profesionālo sportistu psiholoģiskā sagatavošana un sniegums, gan fizisko aktivitāšu nozīme dažādu sabiedrības grupu psihiskās veselības, dzīves kvalitātes un psiholoģiskās noturības veicināšanā.

Ceturtais virziens ir psiholoģiskā izvērtēšana, psihometrija un digitālās pētniecības metodes. Tas ietver psiholoģiskās izvērtēšanas instrumentu izstrādi, adaptēšanu un validēšanu, mērījumu kvalitātes pārbaudi un rezultātu interpretāciju. Arvien lielāka nozīme ir arī digitālajiem izvērtēšanas risinājumiem un mākslīgā intelekta atbildīgai izmantošanai pētniecībā. 

Piektais viziens ir kognitīvie procesi un veselīga novecošana. Tā ietvaros tiek pētīta kognitīvā funkcionēšana, atmiņa un kognitīvās rezerves novecošanas procesā, kā arī dzīvesveida un citu aizsargājošo faktoru nozīme kognitīvo spēju saglabāšanā. Nozīmīga ir arī psiholoģiskās izvērtēšanas un skrīninga instrumentu izstrāde un validēšana vieglu kognitīvo traucējumu un demences simptomu agrīnai identificēšanai.

Šie virzieni nav savstarpēji izolēti. Piemēram, pētot darba vidi, vienlaikus aplūkojam psihisko veselību, profesionālo identitāti, digitalizāciju un psiholoģiskās izvērtēšanas jautājumus, savukārt sporta un veselības veicināšanas pētījumos būtiska ir gan psiholoģiskā noturība un motivācija, gan kvalitatīvi un uzticami mērījumi.

Pētniecības tematiku veido katedras docētāju un pētnieku kompetence, doktorantu pētnieciskās intereses un sadarbība ar kolēģiem citās RSU struktūrvienībās, īpaši Psiholoģijas laboratorijā, kā arī Latvijas un ārvalstu partnerinstitūcijās. Katedras docētāji, pētnieki un doktoranti iesaistās RSU, Latvijas un starptautiskos pētniecības projektos, sadarbojoties ar citu struktūrvienību un nozaru kolēģiem dažādos projektos, tostarp divos Apvāršņa projektos un valsts pētījumu programmās. Šajās komandās viņi nodrošina psiholoģijas teorētisko un metodoloģisko kompetenci, piedalās intervenču izstrādē, datu ieguvē un analīzē, rezultātu interpretēšanā un izplatīšanā.

Uzskaitītās tēmas parāda katedras pētniecības daudzveidību: no darba organizācijas un nodarbināto labbūtības līdz psihiskās veselības digitālajiem risinājumiem un psihometrijai. Vienlaikus te redzams psiholoģijas caurviju raksturs, proti, šis zinātnes teorijas un metodes ir nozīmīgas daudzos starpdisciplināros pētījumos, kuros cilvēka uzvedība, motivācija, psihiskā veselība vai intervenču pieņemšana ir viens no būtiskajiem jautājumiem.

Pētniecības projektu pieredze tiek pārnesta arī studijās. Docētāji studiju saturā integrē aktuālās pētniecības atziņas, bet studenti un doktoranti iegūst iespēju iesaistīties reālos pētniecības uzdevumos un starptautiskās komandās. Tādējādi projekti vienlaikus stiprina katedras zinātnisko kapacitāti un pētniecībā balstītu izglītību.

Kā starptautiskā sadarbība bagātina katedras studijas un pētniecību?

Starptautiskā sadarbība mums ir būtiska gan pētniecības kvalitātei, gan studiju satura attīstībai. Tās rezultāti redzami kopīgās publikācijās, viesprofesoru iesaistē, akadēmiskās mobilitātes programmās, starptautiskos profesionālajos tīklos un kopīgi veidotā studiju saturā.

Īpaši lepojamies ar viesprofesoru Dr. rer. med. Kristianu Štirli (Christian Stierle), kurš ir viens no katedras produktīvākajiem pētniekiem un publikāciju autoriem. Viņa pētniecības tēmas aptver obsesīvi kompulsīvos traucējumus, kaunu, līdzjūtību pret sevi, emociju regulāciju un psihodermatoloģiju. Jaunākajos darbos viņš pievērsīsies arī digitālās veselības risinājumiem un mākslīgā intelekta izmantošanai pētniecībā, tostarp sistemātisko pārskatu sagatavošanā. Viņa darbs stiprina katedras starptautisko publicēšanās kapacitāti un metodoloģisko kompetenci.

Līdz 2026. gada jūnijam katedras viesprofesore bija profesore PhD Daiga Kamerāde. Viņa devusi nozīmīgu ieguldījumu darba vides, darba un privātās dzīves līdzsvara un nodarbināto labbūtības pētījumu attīstībā. Šī sadarbība palīdzējusi arī katedras docētājiem iesaistīties Horizon Europe projektā Four4ALL.

Patlaban esam sākuši sadarbību arī ar profesori Dr. phil. Ilonu Bonivelu (Ilona Boniwell), kuras kompetence saistīta ar pozitīvo psiholoģiju, labbūtību un veselības veicināšanu. Viņas pieredze ir nozīmīga, jo ir plānots veidot un attīstīt veselības veicināšanas speciālistu maģistra studiju programmu. Katedras ieguldījums šajā programmā būs saistīts ar psiholoģiskā atbalsta teoriju un praksi, cilvēka motivāciju, veselības uzvedības maiņu, komunikāciju un profesionālās labbūtības jautājumiem.

Starptautiskā sadarbība notiek arī Erasmus+ mobilitātes projektos un COST akcijās. Šie projekti palīdz katedras docētājiem iesaistīties starptautiskos akadēmiskos un profesionālos tīklos, apmainīties ar pieredzi un veidot jaunas sadarbības ieceres. Īpaši priecājamies, ka šajā studiju gadā katedrai būs iespēja attīstīt arī studiju kursus ārvalstu un Erasmus studentiem. Tas ļaus iegūt jaunu pieredzi darbā ar starptautisku studentu auditoriju, pilnveidot studiju saturu angļu valodā un ikdienas studiju vidē veicināt starpkultūru akadēmisko dialogu.

Kā digitalizācija un mākslīgais intelekts maina katedras studijas un pētniecību?

Digitalizācija maina psiholoģijas profesionālo praksi, pētniecību un studiju procesu. Tāpēc mums un studentiem ir svarīgi attīstīt ne tikai prasmi izmantot digitālos rīkus, bet arī spēju kritiski izvērtēt to kvalitāti, ierobežojumus, ētiskos riskus un piemērotību noteiktiem uzdevumiem. 

Viens praktisks piemērs: sadarbībā ar RSU izdevniecību, IT departamentu un Pedagoģiskās izaugsmes centru katedrā ir izveidots sarunbots pētniecības metodoloģijas apguves atbalstam. Tā zināšanu bāze tika veidota, izmantojot katedras izdevumus pētniecības metodoloģijā. Kopā ar sarunbotu studentiem ir pieejama rokasgrāmata, videolekcija un īpaši izstrādāti pētnieciskie uzdevumi. Pilotprojektā sarunbots tika izmantots vairākos studiju kursos. Lielākā daļa studējošo to vērtēja kā noderīgu mācību atbalstu, kas palīdzēja izprast studiju saturu, un pauda ieinteresētību līdzīgus rīkus izmantot arī citos kursos. Vienlaikus pilotprojekta pieredze apliecināja, ka tehnoloģija pati par sevi neaizstāj docētāju. Nepieciešama skaidra uzdevumu struktūra, docētāja klātbūtne un procesa vadība, prasme precīzi formulēt vaicājumus un kritiski pārbaudīt saņemtās atbildes. Būtiski ir arī autortiesību, datu aizsardzības un akadēmiskā godīguma jautājumi.

Vienlaikus pilotprojekta pieredze apliecina, ka tehnoloģija pati par sevi neaizstāj docētāju. Nepieciešama skaidra uzdevumu struktūra, docētāja klātbūtne un procesa vadība, prasme precīzi formulēt vaicājumus un kritiski pārbaudīt saņemtās atbildes. Būtiski ir arī autortiesību, datu aizsardzības un akadēmiskā godīguma jautājumi.

Zināms, ka mākslīgais intelekts ienāk arī pētniecībā dažādos veidos – zinātniskās informācijas meklēšanā un strukturēšanā, sistemātisko pārskatu sagatavošanā, datu analīzē, psiholoģiskajā izvērtēšanā un digitālu intervenču attīstīšanā. To, protams, izmantojam. Katedrā pētām arī tehnoloģiju ietekmi uz cilvēku, viņa psihisko veselību, profesionālo identitāti, darba vidi un labbūtību.

Lūkojoties plašāk, mūsu mērķis ir veicināt atbildīgu, caurskatāmu un cilvēkcentrētu tehnoloģiju izmantošanu. Digitālie rīki var paplašināt pētniecības un izglītības iespējas, taču galīgo profesionālo, akadēmisko un zinātnisko atbildību saglabā cilvēks. Arī tehnoloģiju laikmetā psiholoģijas centrā paliek cilvēks.

Kā katedra savas zināšanas nodod profesionālajai kopienai un sabiedrībai?

Katedras uzdevums nav tikai radīt jaunas zināšanas un izmantot tās studijās. Tikpat svarīgi ir nodrošināt, lai pētniecības atziņas sasniegtu psihologus, citu profesiju pārstāvjus un sabiedrību. Zināšanu pārnesi īstenojam, organizējot konferences, Psiholoģijas dienas, profesionālas diskusijas, arī rakstot grāmatas un cieši sadarbojoties ar Latvijas un ārvalstu kolēģiem, profesionālajā organizācijām.

Īpaša vieta te ir ikgadējām Psiholoģijas dienām, ko organizējam jau vairāk nekā 10 gadu. Tās kļuvušas par vienu no katedras nozīmīgākajām tradīcijām un plašākajiem pasākumiem, un vairāku dienu garumā tās pulcē ap 700 dalībnieku – studentus, psihologus, pētniekus, praktiķus, citu profesiju pārstāvjus un sabiedrības interesentus. Psiholoģijas dienu centrā ir zinātniskā konference, ko papildina Latvijas un ārvalstu ekspertu lekcijas, simpoziji, paneļdiskusijas un praktiskas darbnīcas. Tajās apspriežam gan jaunākos pētījumus, gan profesionālās prakses un sabiedrībai aktuālus jautājumus. Psiholoģijas dienas palīdz stiprināt psihologu profesionālo identitāti, veicina akadēmisko dialogu un rada iespēju pētniecībai sastapties ar profesionālo praksi.

Būtiska Psiholoģijas dienu tradīcija ir arī jaunu grāmatu atvēršanas svētki. Katedras docētāji vienmēr bijuši ļoti aktīvi mācību grāmatu, kolektīvo monogrāfiju un metodisko izdevumu veidošanā. Kopumā ir tapuši vairāki desmiti izdevumu psiholoģijā, veselības psiholoģijā, psiholoģijas vēsturē, pētniecības metodoloģijā, zinātniskajā rakstīšanā un citās jomās. Izdevumi veidošanā sadarbojamies ar psihologiem, pētniekiem un dažādu profesionālo jomu speciālistiem no visas Latvijas, kā arī ar ārvalstu kolēģiem. Kolektīvā autorība ļauj apvienot dažādas teorētiskās perspektīvas, pētniecības atziņas un profesionālo pieredzi.

Psiholoģijas dienas, konferences, publikācijas un grāmatas veido daudzveidīgu zināšanu pārnesi – pētniecībā un profesionālajā pieredzē radītās atziņas tiek apspriestas akadēmiskajā un profesionālajā vidē, integrētas studijās un nodotas tālāk sabiedrībai.

Noslēgumā jāuzsver, ka viss minētais ir kopīga darba rezultāts. Vēlos no sirds pateikties katedras docētājiem, pētniekiem, doktorantiem un studējošajiem par profesionālo ieguldījumu, iniciatīvu un gatavību attīstīt jaunas idejas. Tikpat nozīmīgs ir atbalsta personāla un kolēģu ieguldījums – studiju procesa, pētniecības, projektu administrēšanas, starptautiskās sadarbības, komunikācijas, izdevējdarbības un tehnoloģisko risinājumu nodrošināšanā. Paldies arī profesionālajām organizācijām, projektu partneriem un Latvijas un ārvalstu speciālistiem, ar kuriem kopā veidojam pētījumus, publikācijas, studiju saturu un profesionālās pilnveides pasākumus.

Katedras attīstība nav viena cilvēka vai vienas struktūrvienības sasniegums, tā balstās sadarbībā, zināšanu apmaiņā un kopīgā atbildībā par psiholoģijas izglītības, zinātnes un profesionālās prakses kvalitāti. 

Šī sadarbība ļauj mums vienot zinātni, studijas, praksi un cilvēka un sabiedrības reālās vajadzības, veicinot veselīgāku, iekļaujošāku un noturīgāku sabiedrību.