Pārlekt uz galveno saturu

Hemokīnu receptoru CCR1, CCR2 un EBV infekcijas izpēte jaunu marķieru meklējumiem, kurus būtu iespējams pielietot augsta progresijas riska hroniskas limfocitārās leikēmijas prognozēšanai

Projekta/līguma nr.
lzp-2018/1-0156
Projekta finansējums
300 000,00 EUR
Projekta vadītājs
Projekta īstenošana
31.08.2018. - 31.08.2021.

Mērķis

Projekta mērķis ir validēt CCR1/CCR2 šūnas virsmas ekspresiju kā augsta riska progresijas uzticamu rādītāju HLL pacientiem diagnozes brīdī un izvērtēt šo saistību ar zināmiem prognostiskiem faktoriem: bez progresijas dzīvildzi/laiku līdz pirmajai ārstēšanai, limfocītu dubultošanās laiku, IGHV mutāciju statuss, limfocītu subpopulācijas CD38- un CD25-pozitivitāte, ZAP-70 mRNS ekspresijas līmenis, un EBV DNS slodze.

Projekta pētījumi ir fokusēti uz to, lai atrastu jaunus biomarķierus personalizētai hroniskas limfocitārās leikēmijas agrīnai diagnostikai un individualizētas, efektīvas terapijas izvēlei, kas savukārt, dos iespēju ievērojami saīsināt un pat izvairīties no gadiem ilgas terapijas un ar slimību saistītām komplikācijām.

Apraksts

Hronisku limfocitāro leikēmiju (HLL), kas ir visbiežākā leikēmijas forma pieaugušajiem, var iedalīt divos galvenajos tipos: kūtra, lēni progresējoša (zema riska) un agresīva, ātri progresējoša (augsta riska) saslimšana. Pacientiem ar kūtru HLL neiesaka lietot terapiju, izņemot gadījumus ja slimība progresē. Pielietojot ķīmijterapiju pacientiem ar zema riska HLL saslimšanu, tiek veicināta pārslēgšanās no kūtrā tipa uz agresīvu, ātri progresējošu saslimšanu un var izraisīt HLL transformēšanos agresīvākā sekundārā ļaundabīgā saslimšanā, tādējādi ievērojami samazinot kopējo dzīvildzi.

Projekta partneris

bmc_logo_lv.jpg

Zināmie prognostiskie faktori, kas varētu paredzēt augstu risku HLL progresēšanai, neaptver visus riska momentus un ir grūti nosakāmi ar rutīnas laboratorijas diagnostiku.

Tagadējais projekts ir balstīts uz mūsu līdzšinējiem rezultātiem un tā mērķis ir jaunu prognostisku marķieru, šūnas virsmas hemokīnu receptoru CCR1 un CCR2, validācija. Projekts ietver 90 HLL pacientu retrospektīvu pētījumu, 60 – ar pirmreizēju diagnozi un 30 – ar recidīvu pēc ārstēšanas, un pētījumu no jauna iekļautu HLL pacientu vidū.

HLL ir raksturīgas ārkārtīgi dažādas klīniskās izpausmes, sākot ar pacientiem, kuriem daudzus gadus nevajag un varbūt nekad nevajadzēs nekādu terapiju, līdz pacientiem ar agresīvu slimības formu, kuri izdzīvo ne ilgāk par trim gadiem pēc diagnozes noteikšanas. Tādu uzticamu marķieru, kas spētu prognozēt augstu progresijas risku HLL pacientiem jau diagnostikas brīdī, ieviešana rutīnas diagnostikas procedūrā (imunofenotipiskā identifikācija, izmantojot plūsmas citometriju), ļaus noteikt prognozi un izvēlēties pareizo ārstēšanu vairumam HLL pacientu.