Pārlekt uz galveno saturu

Integrēta pieeja jaunu pārtikas sistēmu izveidošanā – stratēģijas, lai mazinātu klimata pārmaiņas un malnutrīciju, SYSTEMIC

Projekta/līguma nr.
23-11.17e/20/224
Projekta finansējums
39 075,05 EUR, ERAF finansējums 33 213,79 EUR, valsts budžeta finansējums 5 861,26 EUR
Projekta vadītājs
Projekta īstenošana
01.07.2020. - 31.10.2023.

Mērķis

Veicināt starptautisku un starpdisciplināru sadarbību un tīklošanos, lai katalizētu un paātrinātu pētniecību, kas integrē dažādus pārtikas sistēmu aspektus, lai adresētu klimata pārmaiņas un globālās izmaiņas un to ietekmi uz pārtikas ieguvi.

Apraksts

Projekts tiek realizēts Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā projektā Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā, Nr. 1.1.1.5/17/I/002.

Projekta izpilde organizēta četrās galvenajās darba pakās (straumēs), no kurām RSU piedalās WP3 – Uzturs (Nutrition):

  • 3.3 Ilgtspējīgas diētas fizioloģiskās izpausmes;
  • 3.4. Diētas novērtēšana un uzturvielu ziņā sabalansēta diēta, kura ietvaros, notiek datu ievietošana un darbs ar zinātnisko datu bāzēm GHGE, FoodEx2, ūdens kvalitātes novērtējumiem. Balansētas diētas izstrāde, ņemot vērā klimata pārmaiņas un to, ka vairāki pārtikas produkti vairs nebūs pieejami, bet būs pieejami citi ar atšķirīgu uzturvielu un mikronutrientu sastāvu;
  • Tiks sniegts ieguldījums arī 2.3 uzdevumā: Inovatīvā pārtika, kas balstīta uz jaunām sastāvdaļām, materiāliem un procesiem. Šajā uzdevumā tiks veikti meta-pētījumi par gaļas aizstājējiem un citu inovatīvo uzturu.

Projekta darbības un sasniedzamie rezultāti

  1. Esošo pārtikas tehnoloģiju izpēte saistībā ar to spējām pielāgoties pārtikas ieguves izaicinājumiem.
  2. Metožu izstrāde, kas palīdzētu pieņemt lēmumus kompromisa apstākļos šajā nozarē.
  3. Identificēt zināšanu iztrūkumus un pētniecības vajadzības un šo informāciju nodot pētniecību finansējošām aģentūrām un valdībām.
  4. Zināšanu izplatīšana industrijai, sabiedrībai, politikai, un zināšanu nodošana pārnesei uz izglītību un apmācību.

Rezultāti

  1. Pārskats par uztura avotu un uzturvielu patēriņu ES populācijā, lai raksturotu nodrošinājumu ar uzturvielām un diētas dažādību.
  2. Pārskats par esošo un iespējamo diētas modeļiem līdzsvarotam uzturam un uzturvielu uzņemšanai, ņemot vērā alternatīvos pārtikas avotus.

Pētījumu rezultāti tiks izmantoti ES stratēģijai FOOD 2030.

Projekta aktualitātes

Paveiktais līdz 30.06.2023.

2.3. uzdevumā turpināts darbs pie zinātniskās publikācijas melnraksta papildināšanas, precizēšanas.

Fermentēto produktu ietekme uz klīniskajiem rādītājiem

Rakstā tiks apskatītas dažādas fermentēto produktu grupas: fermentēti piena produkti, fermentēti dārzeņi un augļi, fermentēti sojas produkti, fermentēti graudaugu produkti, gaļas produkti un to funkcionālās īpašības: antioksidatīvās, pretiekaisuma, pretvēža, ietekme uz zarnu mikrobiomu, kā arī ietekme uz sirds asinsvadu sistēmu, endokrīno sistēmu, imūno un skeleta-muskuļu sistēmu.       

3.3. un 3.4. uzdevumā izveidots datu apkopojums par populācijas sensitīvām riska grupām. Identificētas riska uzturvielas un citas vielas uzturā, kas saistītas ar klimata pārmaiņām. Izveidots uztura uzņemšanas datu kopas. Trupināts darbs kritēriju definēšanā, lai izstrādātu sabalansētu diētu, iekļaujot alternatīvu vai jaunu pārtiku un ilgtspēju. 

Paveiktais līdz 31.12.2020.

Šobrīd RSU piedalās divu uzdevumu īstenošanā.

3.3. uzdevums Ilgtspējīgas diētas fizioloģiskās izpausmes

Uzdevuma mērķis ir sniegt informāciju par ilgtspējīga uztura fizioloģiskajiem un funkcionālajiem efektiem:

  • pierādīt, ka gan nepietiekamas, gan pārmērīgas atsevišķu uzturvielu uzņemšanas dēļ tiek traucēta vielmaiņa un fizioloģiskās funkcijas;
  • sniegt turpmāku atbalstu pārtikas sistēmu optimizēšanai, pievēršot lielāku uzmanību uztura saistībai ar optimālo funkcionēšanu, kā arī ar veselību un labklājību kopumā.

Uzdevuma izpildes ietver riska grupas noteikšanu pašlaik un nākotnē. Riska grupas populācijā  rodas saistībā ar klimata pārmaiņām, pārtikas sastāva izmaiņām un uzturvielu iespējamu neatbilstību individuālajām vajadzībām. Riski veselībai rodas, ja atbilstošas uzturvielas tiek uzņemtas nepietiekami vai pārmērīgā daudzumā. Uzsākts darbs, lai identificētu riska uzturvielas un  to saistību ar pārtikas produktu grupām. RSU zinātnieku detalizēti analizē riskus, kas saistīti ar grūtnieču uzturu  un uzturu  laktācijas periodā.

Tiek pētīta literatūra, lai noteiktu, vai jaunus pārtikas produktus var izmantot kā stratēģiju risku mazināšanai. Uzsākts darbs, lai novērtētu tradicionālo un modificēto uztura paradumu funkcionālos efektus.

2.3. uzdevums Jaunie produkti, kas radīti izmantojot jaunas sastāvdaļas, materiālus un procesus

Uzdevuma mērķis ir novērtēt pašreizējās nepilnības zināšanās un pārtikas ražošanas tehnoloģijās, saistīt iegūto informāciju ar citiem uzdevumiem un sniegt ieteikumus pētniecības un izglītības programmām, un politikas izstrādei.

Sakarā ar pārtikas produktu ražošanas negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi parādās vajadzība izstrādāt jaunus produktus - tas galvenokārt attiecas uz gaļas un tās izstrādājumu iespējamo aizstāšanu ar citiem olbaltumvielām bagātiem produktiem, kas neveido tik daudz siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, piemēram, pākšaugi. Saudzējot dabas resursus, tiek attīstīta arī tādu produktu izstrāde, kas ir bagātināti ar minerālvielām, vitamīniem un antioksidantiem, lai patērētājiem būtu iespēja saglabāt un arī uzlabot veselības stāvokli, lietojot tos uzturā.

RSU zinātnieku palīdz izpētīt netradicionālu izejvielu, ražošanas procesa un galaprodukta īpašību ietekmi uz cilvēka veselību un funkcijām.

Paveiktais līdz 30.06.2021.

RSU piedalījās divu uzdevumu īstenošanā.

3.3. uzdevums Ilgtspējīgas diētas fizioloģiskās izpausmes

Tika identificētas riska uzturvielas – tās uzturvielas, kuras grūtniecības laikā un laktācijas periodā sieviete varētu uzņemt nepietiekami vai pārmērīgā daudzumā. Par šīm uzturvielām tika apkopoti zinātniskie dati. Atsevišķām sieviešu grupām reproduktīvā vecumā ir risks uzņemt par maz nozīmīgas uzturvielas. Tās var būt sievietes, kuras ievēro noteiktas diētas, kurām ir nepietiekams svars vai aptaukošanās, pusaudzes u. c. Klimata pārmaiņām ir liela ietekme uz šo uzturvielu daudzumu pārtikas produktos, tāpēc ir jāapsver jaunu pārtikas produktu ieviešanu tirgū, kas būtu viena no stratēģijām, lai mazinātu minētos riskus.

RSU zinātnieki arī detalizēti analīzē riskus, kas saistīti ar zīdaiņu uzturu. Uzturvielu trūkums zīdaiņiem var radīt ilgtermiņa sekas – aizkavēt bērna augšanu un attīstību, kā arī ietekmēt veselību vēlākos dzīves posmos. Pārtikas trūkums klimata pārmaiņu dēļ un apkārtējās vides temperatūras svārstības var veicināt nepietiekamu uzturvielu uzņemšanu zīdaiņiem.

2.3. uzdevums Jaunie produkti, kas radīti izmantojot jaunas sastāvdaļas, materiālus un procesus

Šī uzdevuma ietvaros RSU darba grupa uzsāka zinātniskā raksta Fermentēto produktu lietošanas klīniskie aspekti izstrādāšanu. Daudzi pētījumi rāda saistību starp noteiktām bioloģiski aktīvām vielām pārtikas produktos un ar uzturu saistītu slimību riska mazināšanu. Īpaši populāri ir kļuvuši fermentētie pārtikas produkti, kas satur probiotikas – vērtīgas dzīvas pienskābes baktērijas vai citus mikroorganismus, kas spēj labvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību. RSU zinātnieki pētīja zinātnisko literatūru par iespējamām antioksidatīvām, pretiekaisuma, imunomodulējošām un citām īpašībām, kas ir saistītas ar šo produktu lietošanu uzturā.

Mūsdienās liela uzmanība tiek pievērsta pārtikas produktiem, kuru lietošana uzturā veicinātu veselības uzlabošanos un būtu nozīmīga slimību profilaksē un jau esošo slimību progresēšanas kavēšanā. 

Paveiktais līdz 31.12.2021.

RSU turpināja darbu divu projekta uzdevumu īstenošanā.

3.3. uzdevums Ilgtspējīgas diētas fizioloģiskās izpausmes

Tika apkopota informācija par riska uzturvielām sievietēm grūtniecības laikā, laktācijas periodā un informācija par riskiem zīdaiņu uzturā, kā arī to saistība ar klimata pārmaiņām. Projekta ietvaros izveidots kopīgs starptautisks materiāls, kurā valstu pārstāvji apvienoja vissvarīgāko informāciju par atsevišķām uzturvielām, kuras katra no populācijas grupām (seniori, bērni, veģetārieši, grūtnieces, zīdaiņi utt.) varētu uzņemt nepietiekamā vai pārmērīgā daudzumā.

2.3. uzdevums Jaunie produkti, kas radīti izmantojot jaunas sastāvdaļas, materiālus un procesus

RSU darba grupa turpināja raksta Fermentēto produktu lietošanas klīniskie aspekti izstrādāšanu, aprakstot šo produktu antioksidatīvās, pretiekaisuma un citas veselību veicinošas īpašības, kā arī šo produktu lietošanas uzturā ietekmi uz gastrointestinālajām slimībām, cilvēka zarnu mikrobiomu un kaulu veselību.

Fermentēto produktu iekļaušana uzturā ne tikai palīdz uzņemt organismam svarīgus vitamīnus un minerālvielas, bet tie satur arī probiotikas un prebiotikas, kurām ir plašs iedarbības spektrs uz cilvēka organismu.

RSU darba grupa pieteicās starptautiskajam vebināram par jauno pārtiku ar diviem ziņojumiem: Rudzu spēks un Antioksidatīvās un antiradikālās īpašības granātābolu sulā. Bioactive ingredients in Foods.

Paveiktais līdz 30.06.2022.

Turpinās zinātniskā raksta Fermentēto produktu lietošanas klīniskie aspekti izstrāde. Gada sākumā notika tiešsaistes sanāksme ar citiem zinātniskā autoriem, kurā pārrunāta raksta struktūra, apkopotā informācija un turpmākais darba plāns.

Projekta dalībnieki 21.01.2022. piedalījās starptautiskā vebinārā par jauno pārtiku un bioloģiski aktīvajām vielām pārtikas produktos ar diviem ziņojumiem: Pilngraudu spēks un Antioksidatīvās un antiradikālās īpašības granātābolu sulā.

30.05.2022. notika tiešsaistes sanāksme ar citiem 2.3. uzdevuma dalībniekiem, kurā pārrunāts paveiktais un izrunāti pētnieku sasniegumi rakstu rakstīšanā, kā arī apspriests starptautiskais vebinārs un citi temati, kuriem varētu būt nākotnes perspektīvas.

Kopumā šajā pusgadā veikts darbs uzdevuma 2.3. izpildē un saskaņota pirmā projekta klātienes sanāksme šā gada rudenī.

Paveiktais līdz 31.12.2022.

2.3. uzdevumā sagatavots zinātniskās publikācijas melnraksts.
                
3.3. un 3.4. uzdevumā izveidots datu apkopojums par populācijas sensitīvām riska grupām. Identificētas riska uzturvielas un citas vielas uzturā, kas saistītas ar klimata pārmaiņām. Izveidots uztura uzņemšanas datu kopas un pētījumu saraksts, kuras būtu nepieciešams analizēt. Veikts darbs kritēriju definēšanā, lai izstrādātu sabalansētu diētu, iekļaujot alternatīvu vai jaunu pārtiku un ilgtspēju. Apmeklēts projekta grupas seminārs Romā, kurā tika ziņots paveiktais un saskaņoti turpmākie darba uzdevumi.