Ievads homeopātiskās medicīnas vēsturē un filozofijā. Homeopātiskās medicīnas teorētiskais ietvars (RHO_015)
Īsumā par studiju kursu
Mērķis
Nodrošināt teorētisko zināšanu apguvi un pilnveidošanu, atbilstoši homeopātijas specialitātes nolikuma prasībām, kas ļautu ārstam izprast homeopātiskās filozofijas būtību, attīstīt analītiskās spējas, orientēties teorijā, lasīt literatūru, pielietot iegūtās zināšanas klīniskajā praksē.
Rezultāti
1.Studiju kursa apguvei atvēlētajā laikā rezidents iegūst zināšanas un:
• spēj kompetenti izskaidrot homeopātijas rašanās priekšnoteikumus medicīnas vēsturē;
• apraksta homeopātiskās medicīnas vēsturi, tās pamatprincipus un teorētisko koncepciju;
• spēj kompetenti izskaidrot homeopātisko koncepciju apstiprināšanu ar mūsdienu dabaszinātņu atklājumiem;
• iegūst izpratni par dažādām medicīnas paradigmām, to vēsturisko attīstību un ietekmi uz sabiedrību;
• iepazīstas ar tādām zinātnes nozarēm kā nanozinātne, elementārdaļiņu fizika un ģenētika, tādējādi atbilstošā līmenī izprotot dziļo homeopātijas dialektiku;
• spēj skaidri definēt homeopātijas aktualitāti, nozīmi un vērtību medicīnas zinātnē, klīniskajā praksē, integrētajā ārstniecībā veselības aprūpē.
1.Studiju kursa apguves rezultātā rezidents:
• spēj ilustrēt principus, jēdzienus vai datus par homeopātiskās medicīnas vēsturi un filozofiju un sniegt pārskatu par to saturu un nozīmi;
• apzinās homeopātijas zinātnisko principu atbilstību mūsdienu dabaszinātņu atklājumiem;
• izprot homeopātijas lomu un tās potenciālo vērtību;
• spēj praksē izmantot iegūtās zināšanas par homeopātiskās medicīnas vēsturi un filozofiju, homeopātiskās medicīnas pamatprincipiem;
• spēj analītiski izvēlēties atbilstošu informāciju, lai risinātu profesionālas problēmas.
1.Pēc sekmīgas studiju kursa apgūšanas rezidents sasniedz homeopātam atbilstīgu kompetenci:
• izprot jēdzienus minimālā deva, potencēšana un potence to turpmākai izmantošanai klīniskajā praksē, spēj tos citiem izskaidrot un pamatot;
• spēj kompetenti, zinātniski pamatoti un diplomātiski reaģēt uz kritiku;
• spēj sadarboties ar zinātniekiem un ekspertiem, kas strādā dabas zinātņu jomā;
• spēj sazināties ar ekspertiem, kas nepārstāv medicīnas disciplīnas.
