Izpēte psiholoģijā (VPUPK_415)
Īsumā par studiju kursu
Mērķis
Studiju kursa mērķis ir padziļināt studentu spēju pieņemt kvalitatīvus, taisnīgus un digitāli drošus lēmumus psiholoģiskajā izpētē, analizējot mērījumus, datus un izpētes secinājumus akadēmiskā un pētnieciskā kontekstā, balstoties uz starptautiskajiem psiholoģiskās testēšanas standartiem (AERA/APA/NCME, ITC, EFPA), kā arī attīstīt praktiskas akadēmiskās kompetences, izstrādājot strukturētu mācību portfolio ar četriem tematiskiem pielietojumiem (moduļiem /“city blokiem”), neveicot profesionālu psiholoģisko izpēti, diagnostiku vai psihologa atzinumu sniegšanu, un apzinoties bakalaura līmeņa kompetences robežas.
Priekšzināšanas
Vispārīgā psiholoģija, kognitīvā psiholoģija, personības psiholoģija, attīstības psiholoģija, psiholoģiskās izpētes pamati, psihometrika.
Rezultāti
1.1. Apraksta starptautisko standartu (AERA/APA/NCME; ITC; EFPA) pamatprincipus, kas attiecas uz testu lietošanu, mērījumu kvalitāti, taisnīgumu un digitālo testēšanu.
2. Skaidro validitātes argumentācijas loģiku (“pierādījumi lietojumam”), uzticamības interpretāciju un mērījuma kļūdas ietekmi uz secinājumiem.
3. Skaidro taisnīguma/ekvivalences jēdzienus un tipiskos aizspriedumu un nevienlīdzības riskus (kultūra, valoda, pieejamība, digitālā plaisa).
4. Raksturo digitālās testēšanas drošības aspektus (identitātes verifikācija, krāpšanas riski, datu plūsmas un glabāšana, platformu drošība) un mazināšanas pieejas.
1.1. Izvērtē instrumenta/metodes kvalitāti, strukturēti apkopojot validitātes/uzticamības pierādījumus un norādot ierobežojumus (balstoties standartos).
2. Analizē un pamato taisnīguma/ekvivalences riskus konkrētā scenārijā, formulējot principu “risks → ietekme → mazināšana”.
3. Izstrādā digitālās testēšanas kontrolsarakstu vai protokola melnrakstu (identitāte, drošība, datu aizsardzība, pieejamība) un pamato izvēles.
4. Sagatavo akadēmisku kopsavilkumu par mērījuma izmantošanu mācību/pētnieciskā kontekstā (mērķis, instruments, kvalitāte, taisnīgums, digitālie riski, interpretācijas robežas).
1.1. Pieņem argumentētus lēmumus par instrumenta/metodes piemērotību akadēmiskam mērķim, balstoties standartos un pierādījumos, un skaidri norādot “ko nevar secināt”.
2. Demonstrē atbildību par taisnīguma principu iekļaušanu mērījumos (pieejamība, kultūras/jēdzienu ekvivalence, digitālā plaisa), piedāvājot reālistiskus mazināšanas soļus.
3. Demonstrē profesionālo robežu ievērošanu: atšķir akadēmisku izvērtēšanu no profesionālas psiholoģiskās izpētes un novērtēšanas; identificē situācijas, kur nepieciešams sertificēts psihologs/supervīzija.