Psihiatrija un narkoloģija (RGA_029)
Īsumā par studiju kursu
Mērķis
Nodrošināt padziļinātu teorētisko un praktisko iemaņu apgūšanu psihiatrijā un narkoloģijā, atbilstoši ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitātes kompetencei.
Rezultāti
1.Iegūtas zināšanas par psihisko traucējumu un slimību izplatību, etioloģiju, patoģenēzi, klīniskiem simptomiem, diagnostiku un norisi (pēc SSK-10), psihiatrijas neatliekamo stāvokļu ārstēšanu; psihisko slimību profilakses, medikamentozās ārstēšanas, pacientu sociālās rehabilitācijas pamatprincipiem un psihoterapeitiskās ārstēšanas lomu primārajā aprūpē; tiesiskiem jautājumi psihiatrijā (pieskaitāmība, rīcības spējas), slimnieku tiesību aizsardzību, slimnieku konsultēšanas un stacionēšanas noteikumiem, darba spēju noteikšanu. Iegūtas zināšanas alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas diagnostikas pamatprincipu izvērtēšanā, diferenciāldiagnostikā un novērošanā primārās veselības aprūpes līmenī.
1.Apgūtas prasmes veikt pilnu psihiatrisku traucējumu novērtēšanu, atpazīt, novērtēt un aprakstīt pamata psihiatriskos simptomus ambulatorajā praksē; diferencēt normu no stresa reakcijas sadzīves situācijās un psihiskās veselības patoloģijas, novērtēt paškaitējuma risku; empātiski intervēt pacientus ar psihiskiem traucējumiem, apzināties saskarsmes prasmes attiecību nozīmi psihiatrijā, atbilstoši ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitātes kompetencē noteiktajiem četriem līmeņiem diagnosticēt psihiskos traucējumus, tos ārstēt vai organizēt ārstēšanas procesu; apgūtas prasmes narkoloģisko pacientu aprūpē praksē, spējā novērtēt multidisciplinārās komandas darba pamatprincipus.
1.Iegūtas kompetences pārzināt psihiatriskā un narkoloģiskā aprūpes dienesta organizāciju, darbību, tās ētiskos un juridiskos principus; kompetenču sadalījumu starp dažādiem speciālistiem; psihiski slimo pacientu aprūpes plānošanu un organizēšanu.
Ievērot konfidencialitāti un informēto piekrišanu psihiatriskajā aprūpē; izprast un iejūtīgi attiekties pret pacientu un viņu ģimenes locekļu stigmatizāciju; izskaidrot slimības būtību pacientam un viņa ģimenes locekļiem; apzināties savu personisko attieksmi pret garīgām slimībām un to ietekmi uz pacientiem un ārstēšanas procesu.
Spējas integrēt jaunākos zinātniskos sasniegumus psihiatrijā un narkoloģijā ikdienas darbā un pētniecības attīstībā.
