Pārlekt uz galveno saturu

Īsumā par studiju kursu

Kredītpunkti / ECTS:2 / 3
Kursa vadītājs:Mirdza Kursīte
Studiju tips:Pilna laika
Līmenis:2. cikla (Maģistra)
Mērķauditorija:Farmācija
Valoda:Latviešu
Zinātnes nozare:Klīniskā medicīna; Sabiedrības veselība

Mērķis

Sniegt iespēju iegūt zināšanas par sabiedrības veselības nozares pamatjautājumiem un apgūt epidemioloģijā pielietojamos jēdzienus, pamatkoncepcijas un metodes veselības problēmu pētniecībā un risināšanā.

Priekšzināšanas

Pamatzināšanas cilvēka anatomijā, fizioloģijā un patoloģijā. Priekšzināšanas matemātiskajā statistikā. Angļu valodas zināšanas, lai varētu lasīt un analizēt kursa literatūru.

Rezultāti

Zināšanas

• Definēs veselības jēdzienu un nosauks galvenās veselību ietekmējošo faktoru kategorijas.
• Formulēs sabiedrības veselības kā zinātnes un prakses uzdevumus.
• Definēs slimību profilakses līmeņus un slimību skrīninga pamatprincipus
• Definēs veselības veicināšanas pamatfunkcijas.
• Aprakstīs modernās epidemioloģijas pamatkoncepcijas un to pielietojumu veselības zinātnēs.
• Paskaidros uz pierādījumiem balstītas veselības aprūpes jēdzienu.
• Identificēs cēloņus un riska faktorus veselības un slimību daudzcēloņu teorijas ietvaros.
• Izklāstīs prevalences un incidences aprēķināšanas principus.
• Aprakstīs veselības informācijas veidus un iegūšanas avotus.
• Paskaidros testu jutības un specifiskuma rādītājus, kā arī paredzes vērtības.
• Izskaidros saistību starp testa jutību un specifiskumu, ko parāda ROC līkne
• Nosauks epidemioloģijā izmantojamos pētījumu plānojumu veidus, to raksturojošās pazīmes, priekšrocības un trūkumus.
• Definēs un paskaidros epidemioloģijā izmantotos saistību rādītājus.
• Izklāstīs jaucējfaktora un sistēmisko kļūdu koceptu.

Prasmes

• Diferencēs cēloniskas un ne cēloniskas veselības notikumu un stāvokļu saistības ar riska faktoriem.
• Aprakstīs piemērus slimību profilaksē un veselības veicināšanā savas specialitātes ietvaros.
• Aprēķinās veselības notikumu un stāvokļu biežuma pamatrādītājus.
• Atšķirs kopējos, specifiskos un standartizētos rādītājus.
• Diferencēs un salīdzinās dažādus veselības informācijas avotus.
• Aprēķinās testa jutību, specifiskumu un paredzes vērtības
• Diferencēs epidemioloģisko pētījumu veidus pēc to plānojuma.
• Aprēķinās epidemioloģijā izmantotos saistību rādītājus.

Kompetences

• Interpretēs veselības jēdzienu un veselību ietekmējošos faktorus un pamatos empīrisku datu lietojuma nepieciešamību sabiedrības veselības problēmas definēšanā.
• Pamatos veselības veicināšanas un profilakses nozīmi.
• Pielietos veselības notikuma biežuma un saistību rādītājus veselības problēmu pētniecībā.
• Kritiski izvērtēs veselības rādītāju izmantošanu veselības aprūpes pētījumos.
• Kritiski izvērtēs veselības informāciju atkarībā no datu ieguves avotiem.
• Salīdzinās pētījumu rezultātus atkarībā no epidemioloģisko pētījumu plānojuma un mērītajiem saistību rādītājiem.

Plānojums

Plānošanas periods:2024. gada pavasara semestris
Studiju programmaStudiju semestrisProgrammas līmenisStudiju kursa kategorijaDocētājiGrafiks
Farmācija, FF8MaģistrsObligātsMirdza Kursīte, Solvita Kļaviņa-Makrecka