Sociāli medicīniskā pieeja kvantitatīvajos pētījumos (SL_109)
Īsumā par studiju kursu
Mērķis
Kurss sniegs studentiem padziļinātas zināšanas par klasiskajiem statistikas jēdzieniem un metodēm ar uzsvaru uz metodēm, ko izmanto epidemioloģijā un sabiedrības veselībā. Kurss ir paredzēts, lai sniegtu studentiem zināšanas, prasmes un kompetences, kas viņiem nepieciešamas, lai iesaistītos iedzīvotāju veselības rūpīgā izpētē. Studentiem tiek attīstītas konceptuālās, metodoloģiskās un biostatistikas prasmes, kas vajadzīgas epidemioloģisko pētījumu veikšanai. Studenti papildina zināšanas gan pamatkoncepcijās, kas ir pētījumu plānošanas un analīzes pamatā, gan inovatīvās metodēs un veicina epidemioloģisko pētījumu veikšanas prasmes. Kursa gaitā studenti mācās pielietot sociālo zinātņu teorijas, jēdzienus un metodes sabiedrības veselības praktizēšanā un politikas veidošanā.
Kursa mērķis ir sniegt padziļinātas zināšanas un prasmes par tādu statistisko un epidemioloģisko metožu izmantošanu, kas saistītas ar veselības un sabiedrības veselības jautājumiem. Tāpat kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar statistikas jēdzieniem un metodēm, ar uzsvaru uz matemātiskajiem pielietojumiem epidemioloģijā un sabiedrības veselībā.
Priekšzināšanas
Tādu statistisko un epidemioloģisko metožu izmantošana, kas saistītas ar veselības un sabiedrības veselības jautājumiem. Statistiskās pieejas nozīme; datu veidi (nominālie, binārie, diskrētie un nepārtrauktie mainīgie); datu kopsavilkuma veidi; kontingences tabulas; grafiski attēlojumi; varbūtības jēdzieni; varbūtības modeļi (sadalījumi); statistisko secinājumu principi; parametru novērtējums (vidējais aritmētiskais, izplatība, biežums un to attiecības); ticamības intervālu koncepcijas un hipotēžu pārbaudes; vispārīgs ievads korelācijās un lineārās regresijas modeļos.
Rezultāti
Kurss sniegs padziļinātas zināšanas par klasiskajiem statistikas jēdzieniem un metodēm ar uzsvaru uz metodēm, ko izmanto epidemioloģijā un veselības aizsardzībā, ietverot teoriju, ētiku, kontekstu un kritisko novērtējumu.
Studenti iegūs zināšanas par pētījumiem, tostarp par faktoriem, kas rada sociālās atšķirības veselības jomā, medicīniskās aprūpes un sabiedrības ietekmes uz veselību novērtēšanu, kā arī tādu programmu plānošanu un vērtēšanu, kuru mērķis ir novērst veselības problēmas dažādās iedzīvotāju grupās.
Kurss sniegs paplašinātas zināšanas par teoriju un praksi, plānojot epidemioloģiskos pētījumus veselības aprūpes nozarē, kā arī par to, kā veselības aizsardzība ietver tiešu pakalpojumu indivīdam vai ģimenei, kā arī aktivitātes, kas veicina veselību un piekļuvi veselības aprūpei kopienās un plašākā sabiedrībā.
Pēc šī kursa sekmīgas apgūšanas studentiem jāspēj izvērtēt un diskutēt par statistikas metodēm, kas saistītas ar veselību un kuras izmanto dažādās jomās, piemēram, medicīnā, antropoloģijā, ētikā, vēsturē, psiholoģijā un socioloģijā, kā arī analizēt izmantoto metožu piemērotību.
Studenti arī spēs plānot pētījumus un novērtēt: 1) kvalitāti un vienlīdzību medicīniskajā aprūpē; 2) sadarbību veselības jomā un 3) veselību darba dzīvē un profesionālo rehabilitāciju.
Students būs kompetents:
• pielietot sociālo zinātņu teorijas, jēdzienus un metodes veselības aizsardzības praksē un politikas veidošanā;
• identificēt attiecīgos veselības sociālos un ekonomiskos faktorus dažāda veida pētījumos, kā arī citās pētniecības jomās;
• ņemt vērā izplatītākos epidemioloģisko pētījumu veidus;
• identificēt un apspriest dažādu epidemioloģisko metožu plusus un mīnusus;
• ņemt vērā izplatītākās epidemioloģisko datu statistiskās metodes;
• praktiski plānot, īstenot un izskaidrot statistiskās un epidemioloģiskās metodes pētījuma problēmas risināšanai;
• noteikt, kura statistikas metode ir vispiemērotākā konkrētajai problēmai kādā no iepriekšminētajām jomām;
• apspriest faktorus un intervences veselības un labklājības sistēmā;
• apspriest veselības un veselības aprūpes prioritātēm un plānot intervences uzraudzību.
