Vides psiholoģija un vides aizsardzība (VPUPK_437)
Īsumā par studiju kursu
Mērķis
Studiju kursa mērķis ir attīstīt studējošajiem zinātniski pamatotu un kritisku izpratni par cilvēka un fiziskās, sociālās un dabiskās vides savstarpējo mijiedarbību kā vides psiholoģijas centrālo pētniecības virzienu, par cilvēka uzvedības, attieksmju un motivācijas teorētiskajiem modeļiem, to psiholoģiskajiem un sociālajiem pamatiem, kā arī par šīs mijiedarbības izpētes metodēm un to pielietojumu profesionālajā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības praksē.
Priekšzināšanas
Pamata zināšanas vispārīgā psiholoģijā, sociālajā psiholoģijā un pētniecībā un statistikā, nodrošinot izpratni par cilvēka uzvedības, attieksmju, motivācijas un sociālo mijiedarbību pamatprincipiem, kā arī par datu vākšanas, analīzes un interpretācijas metodēm psiholoģijas un vides uzvedības pētījumos.
Rezultāti
1.1. Definē vides psiholoģiju un vides aizsardzību kā empīriskas un starpdisciplināras pētniecības jomas, to pētniecības objektu un nozīmi cilvēka uzvedības, attieksmju un mijiedarbības ar vidi izpratnē.
2. Izskaidro cilvēka un vides mijiedarbības vietu psiholoģijas, sociālo un dabas zinātņu kopējā struktūrā, kā arī to savstarpējo saistību ar citām zinātnes nozarēm, piemēram, arhitektūru, pilsētplānošanu un ilgtspējības studijām.
3. Apraksta centrālos jēdzienus vides psiholoģijā (uztvere, pieredze, vietas identitāte, ekoloģiskā identitāte, uzvedība, attieksmes, motivācija, sociālās normas) un vides aizsardzībā (ilgtspējīga rīcība, politikas un normatīvo aktu principi, kopienu līdzdalība).
4. Raksturo vides psiholoģijas un vides aizsardzības jomu vēsturisko attīstību un galvenos teorētiskos virzienus, uzsverot empīriskās, starpdisciplinārās un neiropsiholoģiskās pieejas nozīmi.
5. Identificē vides psiholoģijas un uzvedības izpētes metodes (eksperimentālās metodes, novērojumi, aptaujas, intervijas, neiropsiholoģiskās un uzvedības datu vākšanas metodes) un to iespējas un ierobežojumus.
6. Raksturo zinātniskās informācijas apriti vides psiholoģijā un vides aizsardzībā, tostarp akadēmiskā godīguma, datu reproducējamības un ētikas pamatprincipus.
7. Izskaidro datu vākšanas, apstrādes, analīzes un drošības pamatprincipus vides psiholoģijas un uzvedības pētniecībā, tostarp zinātniskās integritātes un datu aizsardzības aspektus.
8. Raksturo jomas, kurās vides psiholoģijas un vides aizsardzības zināšanas tiek praktiski pielietotas, tostarp pilsētplānošana, arhitektūra, izglītība, vides politika, uzņēmējdarbība un sabiedrības iesaiste ilgtspējīgās iniciatīvās.
1.1. Analizē vides psiholoģijas un vides aizsardzības zinātniskos tekstus, nosakot pētījuma mērķi, izmantotās metodes un galvenos secinājumus par cilvēka un vides mijiedarbību.
2. Interpretē vides psiholoģijas centrālos konceptus (piem., uztvere, pieredze, vietas identitāte, ekoloģiskā identitāte, uzvedība, attieksmes, motivācija) dažādu teorētisko pieeju kontekstā.
3. Salīdzina vides psiholoģijas un vides aizsardzības teorētiskos modeļus, izmantojot vēsturisko un mūsdienu skatījumu uz cilvēka uzvedību, sabiedrību un ilgtspējību.
4. Analizē vides psiholoģijas pētniecības metožu piemērotību konkrētiem pētījuma jautājumiem, tostarp uzvedības novērojumos, aptaujās, intervijās un neiropsiholoģiskās pieejās.
5. Pielieto informācijas meklēšanas stratēģijas zinātniskajās datubāzēs, identificējot pētījumus vides psiholoģijas, sabiedrības uzvedības un ilgtspējības jomā.
6. Izvērtē informācijas uzticamību par cilvēka uzvedību un vides mijiedarbību zinātniskajā un publiskajā telpā, tostarp mākslīgā intelekta radītā saturā.
7. Pielieto digitālos rīkus akadēmiskajā darbībā, ievērojot akadēmiskā godīguma, datu drošības un ētikas principus vides psiholoģijas un vides aizsardzības pētniecībā.
8. Orientējas vides psiholoģijas un vides aizsardzības informācijas telpā, atšķirot zinātnisku izpēti no populārzinātniskas vai sabiedrībā izplatītas informācijas.
1.1. Integrē zināšanas par vides psiholoģiju, cilvēka uzvedību, attieksmēm, motivāciju un vides aizsardzības principiem vienotā izpratnē par cilvēka un vides mijiedarbību.
2. Kritiski salīdzina dažādas vides psiholoģijas un vides aizsardzības teorētiskās pieejas, izvērtējot to metodoloģisko pamatojumu un empīrisko pierādījumu bāzi.
3. Nošķir vides psiholoģijas un vides aizsardzības zinātnisko izpēti no profesionālās prakses, sabiedrības priekšstatiem un populārzinātniskas informācijas par cilvēka uzvedību un ilgtspējību.
4. Izvērtē vides psiholoģijas un vides aizsardzības pētniecības un pielietojuma iespējas un ierobežojumus dažādos profesionālās darbības kontekstos, tostarp pilsētvidē, izglītībā, uzņēmējdarbībā un sabiedrības iniciatīvās.
5. Kritiski un atbildīgi izmanto digitālos rīkus, datu analīzi un mākslīgo intelektu vides psiholoģijas un uzvedības pētījumos, kā arī akadēmiskajā darbībā.
6. Integrē izpratni par profesionālās darbības regulējumu, ētiku un sabiedrības līdzdalības principiem, strādājot ar cilvēka uzvedību, attieksmēm un vides aizsardzību.
7. Veido akadēmisku profesionāļa identitāti, balstoties empīriskā, kritiskā un uz pierādījumiem balstītā izpratnē par cilvēka un vides mijiedarbību, ilgtspējīgu rīcību un sabiedrības uzvedību vides kontekstā.
