Saskarē ar populismu.

Pētnieku grupa Saskarē ar populismu pēta dažādas attiecības, kas pastāv starp populismu un citiem ekoloģiskiem, sociāliem un tehnoloģiskiem fenomeniem. Populisms parasti tiek izolēts konkrētu politikas zinātnes debašu vai teoriju ietvaros, taču populisms, neatkarīgi no tā, vai tas ir labējais vai kreisais, vai ieņem partijas, kustības vai harizmātiskas personības veidolu, ietekmē dažādas ekoloģijas, kultūras un sociālās vides, kuras populismu arī atgriezeniski veido. Ja vēlamies izprast populisma saskares ar dažādajām vidēm sarežģītību, nepieciešama starpdisciplināra izpēte. Grupa Saskarē ar populismu pēta, kā populisms, gan kreisais, gan labējais, pārveido mūsu attiecības ar vidi, tehnoloģijām, sociālo pasauli, kā arī mūsu uzvedību un to, kā mēs komunicējam.

Populismu izprot dažādos veidos, bet visām definīcijām kopīgs ir pieņēmums, kas apgalvo, ka pastāv regresīvi vai progresīvi populistiskie līderi, kas cenšas veidot politiku konkrētā naratīvā, izmantojot šķeļošu, pretiniecisku attiecību veidošanu starp korumpētu, savtīgu, no sabiedrības atrautu “eliti” un tīru, suverēnu “tautu”. Taču tā vietā, lai iestrēgtu nogurdinošās debatēs par definīcijām, Saskarē ar populismu pieņem plurālistisku pieeju, kas atzīst dažādas formas, kuras populisms ieņem globālā līmenī, piemēram, ideoloģija, stratēģija vai diskurss, lai pētniecībā iekļautu plašu populisma ietekmes spektru. Reģionālais fokuss sniedzas pāri Baltijas valstīm, lai apskatītu populismu dažādās pasaules vietās atšķirīgos apmēros. Grupas pamatā ir sadarbība starp Rīgas Stradiņa universitāti un Linkolnas Universitāti Apvienotajā Karalistē, iesaistot politikas zinātniekus, antropologus, psihologus, sociologus, politiskos ģeogrāfus un māksliniekus.

Pētniecības jomas

Vide: Kopš populistiskās kustības pirmoreiz parādījās ASV un Krievijā 19. gs. vides jautājumi ir bijuši nozīmīgs uzstādījumu veidošanas objekts šo kustību iekšienē. Populisms, īpaši labējais, izaicina eksistenciālās problēmas, kuras paredz klimata krīze. Šī pētniecības joma aptver trīs galvenos jautājumus: 1) kā populistiskā politika ietekmē dabu; 2) kā šī politika maina cilvēces attiecības ar dabu; 3) un pretēji – kā dabas neatkarīgā attīstība veido populistisko politiku? Jomas ietvaros tiek pētītas dažādas saiknes starp vidi un populismu: 1) populistisko ekoloģiju teorijas un to konceptualizēšana; 2) mūsdienu lauksaimniecības pārstāvju protesti Eiropā un kā tie veicina populistiskās kustības, veidojot noteiktu ekoloģijas un pārtikas ķēžu vajadzību diskursu 3) kā vēja turbīnu attīstīšana jūrā ietekmē jūrniecības nozari, un pretestība, kas šajā jomā ir izveidojusies; 4) mūsdienu naratīvu par zemi un dabu analīze, pētot zemes nozīmi Latvijas identitātē, suverenitātē un neatkarībā, un kā šos naratīvus veido plašāks globālais populistiskais diskurss.
Kultūra: Kultūras joma pēta kultūru gan kā aģentu, gan populisma vidi. Pētniecība notiek divos virzienos. Pirmkārt, kā kultūras industrija (kādu to nosaka kritiskie teorētiķi Teodors Adorno un Makss Korkhaimers) veido mūsdienu populistisko diskursu caur izmaiņām Eiropas populārās kultūras starpniecībā un standartizēšanā. Virziens pēta digitālā satura un platformu kapitālisma, realitātes televīzijas, mūzikas un attiecību starp sazvērestību un slavenību lomu. Otrkārt, tiek pētīta mākslas galeriju politizēšana, salīdzinot, kā valdības atbrīvojas no galeriju un muzeju vadītājiem to politiskās pārliecības izpausmju dēļ (īpaši Polijā un Ungārijā), izskatot gadījumus, kuros mākslinieki arvien tiek izstumti no iespējām saņemt svarīgus apbalvojumus un piedalīties izstādēs, ja vien tie nepakļaujas progresīvai (kreisai) darba kārtībai (īpaši Apvienotajā Karalistē). Virziens ilustrē, kā māksla var kļūt par kultūras karu vidi, kurā notiek cīņa starp dažādām vīzijām, uz kurām būvēt sabiedrības vērtības.

Projekti

2025 British Academy Pump Priming Collaboration between UK and EU Partners (PPHE25\\100338) ‘The Autocratic Populist Appeal: understanding the drivers and durability of authoritarianism and building democratic resilience’

Saikne starp ekonomisko attīstību, sociālo kapitālu un sabiedrības noturību Baltijas valstīs

Publikācijas

Isaacs, R. (2025). The economic logic of right-wing populism in the culture industry: The case of Russell Brand’s online content. European Journal of Cultural Studies, 0(0)
https://doi.org/10.1177/13675494251358345
Isaacs, R. (2022) Multitudes and Exile in Populist Ecologies, Political Geography, 94
https://doi.org/10.1016/j.polgeo.2021.102548
Isaacs, R., Wheatley, J. and Whitmore, S. (2021) ‘Culture Wars in the post-Soviet Space’, Europe-Asia Studies 73 (8): 1407-1417
https://doi.org/10.1080/09668136.2021.1972581
Isaacs, R. and Rudzite, L. (2021) ‘Conceptualising Culture Wars in the post-Communist Space: Latvia, the Istanbul Convention and the Struggle for Power’, Europe-Asia Studies 73 (8): 1418-1440
https://doi.org/10.1080/09668136.2021.1937574
Isaacs, R. (2021) ‘Vico and Populism: the return to a ‘barbarism of reflection’’, Proto-Sociology, vol. 37 March 202
http://www.protosociology.de/Download/ProtoSociology-Vol37-Abstracts.pdf