Starptautiskā konference “Cilvēka biomonitorings kā sabiedrības veselības instruments. No zinātnes līdz politikas lēmumiem”
Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 26A, RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā, Tetereva auditorijā / tiešsaiste (Zoom)
2026. gada 29. maijā
Ikdienā cilvēki ir pakļauti dažādu ķīmisko vielu iedarbībai, kas sastopamas apkārtējā vidē, patēriņa produktos, pārtikā, dzeramajā ūdenī, kā arī darba vidē. Cilvēka biomonitorings ietver bioloģisko paraugu (piemēram, asins, matu, siekalu vai urīna) analīzi, lai noteiktu šo vielu klātbūtni un koncentrāciju organismā. Šī pieeja ļauj labāk izprast ķīmisko vielu iedarbību uz cilvēka veselību, identificēt ar to saistītos riskus un pilnveidot risku pārvaldības pasākumus.
Lai veicinātu zinātnisko pierādījumu izmantošanu sabiedrības veselības politikas veidošanā un stiprinātu cilvēka biomonitoringa attīstību Latvijā, Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Republikas Veselības ministriju un Latvijas Cilvēka biomonitoringa padomi organizē starptautisku konferenci, kas bija veltīta cilvēka biomonitoringa nozīmei sabiedrības veselībā un pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanā.
Konference tika organizēta valsts pētījumu programmas projekta Cilvēka biomonitoringa programmas izveide Latvijā (HBM4LV) (VPP-VM-Sabiedrības veselība-2023/4-0001) ietvaros, veicinot zināšanu pārnesi no zinātnes uz politikas plānošanu un praktisko īstenošanu. Konferences laikā tika prezentēti Latvijā īstenotā cilvēka biomonitoringa pētījuma rezultāti, kā arī analizēta to nozīme plašākā Eiropas kontekstā. Pasākums nodrošināja platformu diskusijām starp pētniekiem, politikas veidotājiem un citiem nozares ekspertiem, veicinot zinātnisko pierādījumu efektīvu izmantošanu politikas plānošanā.
Programma strukturēta trīs tematiskās daļās:
- vakar – cilvēka biomonitoringa attīstība Latvijā, vēsturiskais konteksts, pētījuma HBM4LV izveides priekšnosacījumi un prioritāro vielu identificēšana nacionālajā līmenī;
- šodien – pētījuma Cilvēka biomonitoringa programmas izveide Latvijā (HBM4LV) rezultāti par pesticīdiem, smagajiem metāliem, noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un citām vielām, un citu valstu pieredze cilvēka biomonitoringa īstenošanā Eiropā (Vācija, Beļģija, Īrija);
- rīt – nākotnes attīstības virzieni, Baltijas valstu pieredze (Lietuva, Igaunija), rekomendācijas cilvēka biomonitoringa sistēmas stiprināšanai Latvijā un diskusijas par datu izmantošanu politikas veidošanā globālā kontekstā.
Konferences laikā notika arī diskusijas, kurās tika apspriesta reģionālā sadarbība un cilvēka biomonitoringa datu nozīme sabiedrības veselības politikas attīstībā.







