Enerģijas patēriņu nosaka ķermeņa uzbūve un dzimums, nevis tikai svars

Enerģētiskais metabolisms nosaka, cik efektīvi organisms izmanto ar uzturu uzņemto enerģiju gan miera stāvoklī, gan fiziskas slodzes laikā. Praksē šo procesu bieži raksturo ar vispārīgiem aprēķiniem un vienādojumiem, kas balstīti vidējās vērtībās noteiktās pētījumu izlasēs. Taču Rudītes Lagzdiņas promocijas darba pētījums Miera stāvokļa un fiziskas slodzes enerģētisko metabolismu ietekmējošie faktori pieaugušajiem liecina, ka pat veselu pieaugušo vidū šie “vidējie” rādītāji var būt maldinoši. Individuālās atšķirības ir pietiekami lielas, lai tās būtu jāņem vērā gan veselības profilaksē, gan fizisko aktivitāšu un uztura plānošanā. 

Interese par enerģētisko metabolismu Rudītei Lagzdiņai veidojusies jau iepriekšējās studijās uzturzinātnē un darbā cilvēka fizioloģijas jomā.

“Daudzas sakarības mēs pieņemam kā pašsaprotamas, jo tās ir aprakstītas literatūrā. Man bija svarīgi paskatīties, kā tās izskatās reālos mērījumos – veselam pieaugušam cilvēkam,” skaidro pētniece.

Uzmanības centrā vielmaiņa bez slimību ietekmes

Pētījumā piedalījās 99 veseli pieaugušie vecumā no 20 līdz 50 gadiem – 55 sievietes un 44 vīrieši. Šāda izlase ļāva fokusēties uz vielmaiņas procesiem, kurus neietekmē hroniskas slimības vai medikamenti. Kā uzsver pētniece, pētījumi bieži koncentrējas uz specifiskām pacientu grupām, taču par veseliem cilvēkiem, īpaši sievietēm, zināšanu joprojām ir mazāk, nekā varētu šķist. 

No ikdienas kustībām līdz laboratorijas mērījumiem

Dalībnieku ikdienas fiziskā aktivitāte tika vērtēta vairāku dienu garumā (no trīs līdz septiņām dienām), izmantojot gan starptautiski atzītas pašvērtējuma anketas, gan uz ķermeņa valkājamas ierīces, kas reģistrē kustību intensitāti un sirdsdarbību. Laboratorijā tika veikti detalizēti ķermeņa kompozīcijas mērījumi (taukaudi, liesā masa, ūdens un tā sadalījums), kā arī vielmaiņas mērījumi miera stāvoklī un standartizētas fiziskas slodzes laikā, izmantojot netiešo kalorimetriju. Papildus daļai dalībnieku tika analizētas arī noteiktu gēnu variācijas, kas literatūrā saistītas ar fiziskajām spējām un enerģijas izmantošanu.

Kaloriju patēriņu precīzāk skaidro ķermeņa kompozīcija un dzimums 

Pētījuma galvenais secinājums – enerģijas patēriņu būtiski ietekmē ķermeņa kompozīcija un dzimums.

Vīriešiem miera stāvoklī kopējais enerģijas patēriņš ir lielāks, taču, pārrēķinot uz ķermeņa masas kilogramu, būtiskas dzimumu atšķirības vairs neparādās. Savukārt fiziskas slodzes laikā aina mainās – sievietes uz katru ķermeņa masas kilogramu patērē vairāk enerģijas, īpaši skriešanas laikā. 

Muskuļi “patērē” vairāk enerģijas nekā taukaudi

Viens no konsekventākajiem pētījuma rezultātiem saistīts ar ķermeņa lieso masu. Cilvēkiem, kuru ķermeņa uzbūvē ir vairāk muskuļu, patērē vairāk enerģijas gan miera stāvoklī, gan slodzes laikā. Tas attiecas uz abiem dzimumiem. Savukārt lielāks taukaudu īpatsvars ir saistīts ar zemāku enerģijas patēriņu uz ķermeņa masas kilogramu. 

Ikdienas paradumi ietekmē ķermeņa uzbūvi

Analizējot ikdienas fizisko aktivitāti, atklājās skaidras sakarības starp kustību intensitāti un ķermeņa uzbūvi. Dalībniekiem, kuri vairāk laika pavadīja vidēji smagās un smagās fiziskās aktivitātēs, bija mazāks taukaudu daudzums un labvēlīgāks ķermeņa masas indekss un ķermeņa kompozīcija. Šīs sakarības bija īpaši izteiktas vīriešiem, taču parādījās arī sievietēm, tostarp saistībā ar viscerālo taukaudu daudzumu. Jāpiemin, ka ap 30 % pētījuma dalībnieku fizisko aktivitāšu apjoms bija nepietiekams (zemāks par veselībai ieteicamo). 

Papildu tam pētījumā tika analizēti arī ekserkīni – bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās fiziskas slodzes laikā un var būt saistītas gan ar enerģijas izmantošanu, gan iekaisuma regulāciju. Rezultāti liecina, ka ikdienas īslaicīgā intensīvā slodze, piemēram, īsa skriešana, veseliem cilvēkiem neizraisa būtisku iekaisuma procesu aktivāciju. 

Pētījuma rezultāti ir nozīmīgi veselības aprūpes, uztura un fizisko aktivitāšu plānošanas speciālistiem. Tie apliecina, ka

arī veseliem cilvēkiem vielmaiņa var būtiski atšķirties un universāli aprēķini ne vienmēr precīzi atspoguļo realitāti. Individuāla pieeja, ņemot vērā dzimumu, ķermeņa uzbūvi un ikdienas aktivitātes, var būt būtisks solis efektīvākā veselības profilaksē. 

Rudītes Lagzdiņas promocijas darba kopsavilkums pieejams RSU e-resursu repozitorijā.