Pārlekt uz galveno saturu
Zinātnes ietekme
Zobārstniecība, mutes medicīna

“Ja mēs izraujam zobu, atpakaļceļa vairs nav. Tāpēc, ja vien zobu iespējams saglabāt, mums tas ir jādara,” saka Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zobārstniecības fakultātes lektore, sertificēta endodontiste dr. Aleksandra Kārkle. 

Doma par dabiskā zoba saglabāšanu kļuva par pamatu viņas promocijas darbam Kaula reģenerācijas noteikšana pēc apikālās mikroķirurģijas, pielietojot ar trombocītiem bagātināto fibrīnu, kurā pētīta žokļa kaula dzīšana pēc apikālās mikroķirurģijas un mūsdienīgas iespējas izvērtēt šo procesu.

No klīniskās prakses līdz zinātniskam pētījumam

Interese par šo tēmu radās pēc endodontijas rezidentūras, kad A. Kārkle arvien biežāk sastapās ar pacientiem, kuriem infekcija bija izplatījusies ārpus zoba sakņu kanālu sistēmas un skārusi apkārtējo žokļa kaulu. “Studiju laikā apikālajai mikroķirurģijai tika veltīts salīdzinoši maz laika. Sapratu, ka vēlos šo jomu apgūt daudz padziļinātāk – mācījos pie ārvalstu speciālistiem, pilnveidoju praktiskās iemaņas un vēlāk sapratu, ka vēlos arī zinātniski izvērtēt ārstēšanas rezultātus,” stāsta dr. Kārkle.

Par promocijas darba centrālo jautājumu kļuva nevis pati operācija, bet tas, kā pēc tās atjaunojas žokļa kauls un kā šo procesu iespējams novērtēt iespējami precīzāk.

Kad zobs nesāp, bet iekaisums jau progresē

Viens no iemesliem, kāpēc pacienti pie speciālista nonāk novēloti, ir tas, ka iekaisums bieži nerada nekādas sūdzības. “Lielākā daļa pacientu nejūt ne sāpes, ne diskomfortu. Bieži vien iekaisumu atklāj nejauši radioloģiskās izmeklēšanas laikā vai tad, kad tas jau ir kļuvis plašāks un parādās simptomātika,” skaidro ārste.

Infekcija atrodas zoba sakņu kanālu sistēmā, bet iekaisuma radītās pārmaiņas attīstās žokļa kaulā pie zoba saknes gala. Organisms cenšas cīnīties ar infekciju, un šā procesa rezultātā pakāpeniski veidojas kaula defekts.

Pirmā izvēle vienmēr ir sakņu kanālu ārstēšana vai nepieciešamības gadījumā atkārtota ārstēšana. Tomēr ne visās situācijās tas ir iespējams. Ja piekļuve sakņu kanāliem ir apgrūtināta vai iepriekš veiktu restaurāciju dēļ ārstēšanu nav iespējams atkārtot, zobu bieži vien vēl var glābt ar apikālo mikroķirurģiju.

Mūsdienīga iespēja saglabāt dabisko zobu

Apikālā mikroķirurģija ir augstas precizitātes ķirurģiska procedūra, kuras laikā ārsts caur nelielu atveri žokļa kaulā piekļūst iekaisuma perēklim pie zoba saknes gala.

Operācijas laikā tiek izņemti iekaisušie audi, noņemta neliela saknes gala daļa un saknes gals hermētiski noslēgts ar speciālu biomateriālu, lai novērstu atkārtotu infekciju. “Tā bieži ir pēdējā iespēja saglabāt pacienta dabisko zobu. Mūsdienās procedūra tiek veikta mikroķirurģijas līmenī – izmantojot operācijas mikroskopu, ultraskaņas instrumentus un mikroķirurģiskas šūšanas tehnikas. Tas ļauj operāciju veikt daudz precīzāk un saudzīgāk nekā agrāk,” stāsta dr. Kārkle.

Galvenais pētījuma jautājums: kā atjaunojas žokļa kauls?

Promocijas darba galvenais mērķis bija izvērtēt žokļa kaula reģenerāciju pēc apikālās mikroķirurģijas. Pētījumā piedalījās 43 pacienti, kuriem RSU Stomatoloģijas institūtā laikā no 2021. līdz 2024. gadam tika veikta apikālā mikroķirurģija.

Vienā pētījuma daļā tika salīdzinātas trīs attēldiagnostikas metodes – periapikālā rentgenogrāfija, konusa stara datortomogrāfija un ultrasonogrāfija, – lai izvērtētu to piemērotību žokļa kaula defektu diagnostikā un dzīšanas novērošanā.

Otrajā pētījuma daļā tika analizēts, vai kaula reģenerāciju iespējams veicināt, izmantojot A-PRF (Advanced Platelet-rich Fibrin) – autologu biomateriālu, ko iegūst no paša pacienta asinīm īsi pirms operācijas. “A-PRF satur trombocītus, leikocītus un augšanas faktorus. Tā potenciāls audu dzīšanas veicināšanā tiek pētīts daudzās medicīnas jomās, un arī mēs vēlējāmies noskaidrot, vai tas var sekmēt žokļa kaula atjaunošanos pēc apikālās mikroķirurģijas,” stāsta pētniece.

Pacientu pozitīvā pieredze un A-PRF nākotnes perspektīvas

Izvērtējot žokļa kaula dzīšanu radioloģiskajos izmeklējumos, statistiski nozīmīga A-PRF priekšrocība salīdzinājumā ar standarta ārstēšanu netika pierādīta. “Tas nenozīmē, ka biomateriāls nav perspektīvs. Mūsu pētījumā radioloģisku priekšrocību neizdevās pierādīt, tomēr A-PRF joprojām ir daudzsološs autologs biomateriāls, kura potenciāls audu dzīšanas veicināšanā tiek aktīvi pētīts arī bioloģiskā līmenī. Iespējams, daļa bioloģisko procesu ar pašlaik izmantotajām radioloģiskajām metodēm vienkārši nav pilnībā novērtējama,” skaidro Aleksandra Kārkle.

Vienlaikus pacienti pēc operācijas bieži aprakstīja salīdzinoši vieglu pēcoperācijas periodu un nelielu diskomfortu.

Ultrasonogrāfija – daudzsološa papildu metode

Viens no nozīmīgākajiem promocijas darba pienesumiem ir ultrasonogrāfijas izmantošanas izvērtēšana endodontijā. Līdz šim žokļa kaula dzīšanas novērtēšanā galvenokārt izmanto radioloģiskās metodes, tomēr ultrasonogrāfija noteiktās situācijās var sniegt vērtīgu papildu informāciju.

“Ultrasonogrāfijas izmeklējumos netiek izmantots jonizējošais starojums. Tas nozīmē, ka nākotnē tā var kļūt par nozīmīgu papildu metodi pacientiem, kuriem vēlams samazināt radiācijas slodzi, piemēram, ilgstošas novērošanas laikā. Tā neaizstāj datortomogrāfiju, bet atsevišķos gadījumos var būt ļoti noderīga žokļa kaula defektu un dzīšanas izvērtēšanā,” skaidro dr. Kārkle.

Dabiskā zoba saglabāšana vienmēr ir prioritāte

Mūsdienu endodontijas mērķis ir pēc iespējas ilgāk saglabāt pacienta dabisko zobu, lai tas arī turpmāk varētu pilnvērtīgi pildīt savu funkciju. Literatūras dati rāda, ka apikālās mikroķirurģijas panākumu rādītāji, ja ārstēšana veikta atbilstoši mūsdienu mikroķirurģijas principiem, sasniedz aptuveni 90–95 %.

“Medicīnā nav absolūtu garantiju, ir prognoze. Mēs varam izmantot vismodernākās ārstēšanas metodes un ievērot visus standartus, tomēr dzīšanas procesu ietekmē arī organisma individuālās īpatnības un infekcijas raksturs. Taču, kamēr zobu iespējams saglabāt, mums ir vērts izmantot visas zinātniski pamatotās iespējas to darīt,” uzsver dr. Kārkle.

Promocijas darbs sniedz jaunas zināšanas par žokļa kaula reģenerāciju pēc apikālās mikroķirurģijas, paplašina izpratni par ultrasonogrāfijas iespējām endodontijā un apliecina, ka mūsdienu zobārstniecībā arvien lielāks uzsvars tiek likts uz dabiskā zoba saglabāšanu un saudzīgām ārstēšanas metodēm.

Aleksandras Kārkles promocijas darba kopsavilkums RSU e-resursu repozitorijā