Pārlekt uz galveno saturu
Jubilejas
Medicīnas vēsture

2. februārī apritēja 100 gadu medicīnas izglītībai Latvijā. Šajā datumā 1920. gadā zviedru profesora, anatoma un antropologa Gastona Bakmaņa (Gaston Victor Backman; 1883–1964) nolasītā lekcija anatomijā tiek uzskatīta par aizsākumu vietējās medicīnas izglītības un zinātnes veiksmes stāstam starptautiskā mērogā.

Atzīmējot šo notikumu, svētdien, 2. februārī, RSU Anatomikuma ēkā visas diennakts garumā bija izgaismoti visi auditoriju logi, simboliski demonstrējot studiju un pētniecības aktīvo dzīvi anatomikumā gadsimta garumā. Anatomikumā ir meklējami medicīnas izglītības aizsākumi Latvijā. Ēkā daudzus gadus strādāja G. Bakmanis, turklāt šā gada rudenī anatomikuma teritorijā tiks atklāts RSU Anatomijas muzejs, kurā modernas ekspozīcijas veidā tiks izstādīti preparāti, no kuriem anatomiju apguvuši teju visi gadsimta garumā Latvijā skolotie ārsti. Šo preparātu kolekciju sāka veidot G. Bakmanis.

RSU_Anatomikums_mirdz.jpg

6. februārī pulksten 14.00 RSU Medicīnas vēstures institūts sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Zīmēšanas katedru Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā organizēs nedaudz teatralizētu sarunu Divas anatomijas. Par to, kas notika anatomikumā pirms 100 gadiem, un par to, kā uz anatomiju raugās ārsts un kā – mākslinieks, sarunāsies RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta profesors Jānis Vētra un LMA Zīmēšanas katedras anatomijas docētājs Uldis Zariņš. Uz diskusiju aicināti visi, kurus interesē medicīnas, mākslas un Latvijas vēsture.

Līdzīgi, kā tas ir šodien, Latvijas medicīnas izglītības un zinātnes telpa bija ļoti multikulturāla arī pirms 100 gadiem. Ņemot vērā nacionālas valsts veidošanos, lielākā daļa medicīnas mācībspēku bija vai nu ieguvuši izglītību ārvalstīs, vai arī viespasniedzēji. Tāds bija arī G. Bakmanis (attēlā). No 1901. līdz 1912. gadam viņš studēja medicīnu Upsalas Universitātē un strādāja par asistentu Stokholmas Antropoloģijas un etnogrāfijas muzejā (1916–1920).

Gastons_Bakmanis.jpg

Atsaucoties uz kolēģu un draugu aicinājumu, 1920. gada janvārī G. Bakmanis ieradās Rīgā, kur no 1920. līdz 1925. gadam strādāja par anatomijas un histoloģijas profesoru. Pēc atgriešanās Zviedriju G. Bakmanis bija anatomijas profesors Lundas Universitātē. G. Bakmanis ir arī Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, ko viņam piešķīra Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste.

Toreizējais laiks medicīnas izglītībā rāda paralēles ar mūsdienām. Arī pašlaik izglītības telpa piedzīvo pārmaiņas un meklē iespējas, kā attīstīties vēl vairāk un būt arvien starptautiskākai. Medicīnas izglītības vēsture rāda, ka zinātnieku un studentu mobilitāte ir pastāvējusi jau gadsimtiem ilgi, paverot iespēju vienotā zinātnes intelektuālajā telpā veikt unikālus atklājumus visas cilvēces labklājības vārdā.