Ieguvumus apzinās, bet ar darīšanu ne vienmēr sokas. Ko grūtnieces stāsta par fiziskajām aktivitātēm

Autore: Sandija Bergmane, RSU maģistre programmā Sabiedrības veselība

Lai gan grūtnieces apzinās, ka fiziskas aktivitātes labvēlīgi ietekmē bērniņa gaidīšanu, dzemdības un pēcdzemdību periodu, tomēr ne vienmēr tam seko praktiska rīcība, izriet no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmas Sabiedrības veselība ietvaros veiktā kvalitatīvā pētījuma.

2026. gadā es veicu kvalitatīvo pētījumu, lai noskaidrotu fizisko aktivitāšu pieredzi grūtniecības laikā sievietēm ar lieko svaru un aptaukošanos. Veicu 15 individuālas intervijas. Pētījuma rezultāti atklāj, ka intervētās sievietes bija vienotas uzskatā: fiziskās aktivitātes grūtniecības laikā ir nozīmīgas un sniedz ieguvumus gan vispārējai veselībai, gan dzemdību un pēcdzemdību perioda atvieglošanai. Taču pozitīvajiem uzskatiem par fiziskajām aktivitātēm ne vienmēr sekoja praktiska rīcība.

Fiziskās aktivitātes mazina dažādu komplikāciju risku gaidību laikā un dzemdībās

Cik ļoti grūtnieces Latvijā skar svara un aptaukošanās problēma? Latvijā 2017.–2019. gadā veiktā pētījumā, kurā aptaujātas vairāk nekā 1000 grūtnieces, 32 % bija ar lieko svaru un aptaukošanos¹, bet 2023. gada pētījumā, kurā piedalījās 236 grūtnieces, 22,7 % bija ar lieko svaru un 9,9 % ar aptaukošanos.² 2018. gada pētījuma dati liecina, ka Eiropā ar lieko svaru un aptaukošanos saskārās apmēram trešā daļa grūtnieču. ³ Grūtniecēm par lieko svaru tiek uzskatīts ķermeņa masas indekss (ĶMI) virs 25, savukārt aptaukošanās tiek diagnosticēta, ja ĶMI ir virs 30, kas noteikts grūtniecības sākumā.

Lai gan lielākai daļai sieviešu ar lieko svaru un aptaukošanos grūtniecība un dzemdības norit bez sarežģījumiem, tāpat ir paaugstināts risks dažādu komplikāciju attīstībai.

2019. gadā veikta plaša apsekojuma dati liecina, ka apmēram ceturtā daļa grūtniecības komplikāciju, tajā skaitā gestācijas hipertensija, gestācijas diabēts, preeklampsija un priekšlaicīgas dzemdības, bija saistītas ar mātes aptaukošanos un lieko svaru.⁴ Palielināts ĶMI pirms grūtniecības kopā ar pārmērīgu svara pieaugumu tās laikā rada vislielāko grūtniecības komplikāciju risku un ilgtermiņa veselības sekas gan mātei, gan bērnam.

Savukārt fiziskās aktivitātes var veicināt veselīga dzīvesveida paradumus un samazināt hronisko slimību risku.⁵ Ar fiziskām aktivitātēm domātas jebkura veida kustības, kuru laikā tiek nodarbināta muskulatūra un patērēta enerģija. Tie ir gan mērķtiecīgi treniņi, gan citas darbības, kas saistītas ar ķermeņa kustībām, piemēram, mājas uzkopšana vai dārza darbi, pastaigas, sporta spēles vai citas aktīvās atpūtas aktivitātes. Sievietēm grūtniecības laikā Pasaules Veselības organizācija (PVO) rekomendē vidējas, arī augstas intensitātes fiziskās aktivitātes vismaz 150 minūtes visas nedēļas garumā, ietverot dažādas aerobas un muskuļu spēku uzlabojošas aktivitātes.⁶

Viens veids, kā aptuveni noteikt, vai fiziskā aktivitāte ir vidējā intensitātē, ir sarunas tests – vajadzētu spēt uzturēt sarunu, bet nebūtu iespējams padziedāt.

Savukārt augstas intensitātes aktivitātes laikā sarunu uzturēt būtu apgrūtinoši. Lai gan fiziskās aktivitātes uzlabo veselību un mazina dažādus veselības riskus, grūtniecības laikā to apjomam parasti ir tendence samazināties, un PVO rekomendētais daudzums reti tiek sasniegts.^{7, 8} Latvijā, līdzīgi kā citur Eiropā, fizisko aktivitāšu līmenis grūtnieču vidū ir samērā zems. 2024. gadā no 222 grūtniecēm 59,1 % sieviešu atzīmēja, ka nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm grūtniecības laikā, bet līdzīgi, kā citur Eiropā tikai 14,8 % pietuvojās vai sasniedza PVO fizisko aktivitāšu rekomendācijas.^{9, 10, 11}

Pētījumi liecina, ka aktīvs dzīvesveids grūtniecības laikā var palīdzēt sievietei mazināt arī ar piedzīvotajām ķermeņa izmaiņām saistītas sūdzības, piemēram, sāpes muguras lejasdaļā un iegurņa joslā, kā arī uzlabot emocionālo pašsajūtu, mazināt nogurumu un depresijas un trauksmes simptomu attīstības risku.¹² Tāpēc sievietēm, kurām nav medicīnisku ierobežojumu, ir būtiski saņemt atbalstu un iedrošinājumu saglabāt fizisko aktivitāti arī grūtniecības laikā.⁸

Visvairāk iecienījušas pastaigas

Ko atklāj mans pētījums par grūtnieču ar lieko svaru un aptaukošanos fizisko aktivitāšu pieredzi? Pētījumā intervētās sievietes bija vienisprātis, ka fiziskās aktivitātes grūtniecības laikā ir nozīmīgas un sniedz ieguvumus gan vispārējai veselībai, piemēram, noguruma mazināšanai, garastāvokļa uzlabošanai, svara kontrolei, gan ar grūtniecību saistītajiem procesiem – dzemdību un pēcdzemdību perioda atvieglošanai.

"Protams, kustēties ir labi – vairāk pastaigu, lai labāk justos, lai sagatavotos tam, ka bērns piedzimst."

Bet, neskatoties uz to, vairāku pētījuma dalībnieču atbildēs bija vērojama pretruna, jo pozitīvajiem uzskatiem par fiziskajām aktivitātēm ne vienmēr sekoja praktiska rīcība.

Respektīvi, neskatoties uz sieviešu pārliecību par fizisko aktivitāšu nozīmi un sniegtajiem ieguvumiem grūtniecības laikā, daļa no viņām ar tām regulāri nenodarbojās.

Pētījumā 11 sievietes norādīja, ka viņu ikdienā ir iekļautas kādas fiziskās aktivitātes, taču, analizējot atbildes, radās iespaids, ka tikai trīs no viņām, iespējams, sasniedz PVO rekomendēto minimālo fizisko aktivitāšu līmeni. Šis paradokss saskan ar 2025. gadā publicētu pētījumu, kurā tika pētīta veselībpratības (cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību) saistība ar spēju veiksmīgi plānot un piedalīties fiziskajās aktivitātēs un sasniegt uzstādītos mērķus (treniņu pašefektivitāte) sievietēm grūtniecības laikā. Lai gan grūtnieces kopumā apzinājās aktivitāšu nozīmi, viņu pārliecība par spējām tās īstenot bieži bija zema vai vidēja. Tajā pašā pētījumā tika konstatēta arī nozīmīga pozitīva saistība starp pašefektivitāti attiecībā uz fizisko aktivitāšu veikšanu un iepriekš aprakstīto veselībpratību. Respektīvi, grūtnieces ar augstāku veselībpratības līmeni kopumā jutās pārliecinātākas par savām spējām iesaistīties un regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, savukārt grūtnieces ar nepietiekamu veselībpratības līmeni saskārās ar grūtībām piekļūt veselības informācijai un to izprast, efektīvi komunicēt ar veselības aprūpes speciālistiem, pieņemt informētus lēmumus un atbilstoši pārvaldīt savu veselības stāvokli.¹³

Manā pētījumā ir interesanta iezīme – sievietes biežāk kā vispieejamāko un nozīmīgāko fizisko aktivitāšu veidu minēja pastaigas.

Tas varētu atspoguļot sieviešu tendenci pārvērtēt vienas konkrētas aktivitātes nozīmi grūtniecības laikā.

"Viennozīmīgi staigāšana – es to uzskatu par pamatu visam."

Lai gan PVO fizisko aktivitāšu vadlīnijas iesaka aerobas aktivitātes, un pastaigas ir drošs un ieteicams šādu aktivitāšu veids, ne vienmēr pastaigu laikā iespējams sasniegt rekomendēto vidējas vai augstas slodzes intensitāti.

Ņemot vērā, ka sievietes uzskatīja – grūtniecības laikā droši ir veikt galvenokārt mierīgas un zemas intensitātes aktivitātes, – aprobežošanās ar pastaigām kā vienīgo fizisko aktivitāti var ierobežot iespējas sasniegt pilnvērtīgus veselības ieguvumus.

Līdzīgi priekšstati par pastaigu ieguvumiem ir novērojami arī pētījumā, kur sievietes, īpaši tuvojoties dzemdībām, biežāk izvēlējās lēnas pastaigas, tās saistot ar ķermeņa sagatavošanu un sāpju mazināšanu dzemdību laikā.^14,15

Manā pētījumā sievietes nosauca daudz faktoru, kuri, viņuprāt, veicina un kavē fizisko aktivitāšu veikšanu un iekļaušanu savā ikdienā. Viņas atzina, ka ikdienā ieviest fiziskās aktivitātes būtiski traucē ar grūtniecību saistītie simptomi, piemēram, sāpes un diskomforts, bezspēks var ierobežot un apgrūtināt spēju kustēties.

"Kad vēders aug lielāks, grūtāk pieliekties, grūtāk pietupties, ir mainīts līdzsvars".

Tajā pašā laikā fiziskie simptomi var arī veicināt kustību ieviešanu ikdienā. Piemēram, ja iepriekš izjustas  sāpes un diskomforts  mazkustīguma dēļ, bet fizisku aktivitāšu laikā simptomi mazinājušies (mazinājies nogurums, atvieglotas kustības), tas  nereti motivējis sievietes būt aktīvākām grūtniecības laikā.

"Lai labi justos, lai nekas nesāpētu. Tā fiziskā aktivitāte arī kā terapija sanāk – ja pat ir ļoti slikts garastāvoklis."

Iepriekš veiktos pētījumos pierādīts, ka grūtnieces ar lieko svaru un aptaukošanos nodarboties ar fiziskām aktivitātēm visbiežāk kavē zināšanu trūkums par fizisko aktivitāšu veidiem un ieguvumiem grūtniecības laikā.^16,17

Šajā pētījumā nojaušamais zināšanu trūkums par ieteicamajām fiziskajām aktivitātēm, to veidiem un ieguvumiem iespējams var tikt uzskatīts kā kavējošs faktors. Šo interpretāciju pastiprina arī tas, ka lielākā daļa sieviešu uzskatīja sevi par pietiekami informētām un norādīja, ka informācija ir viegli pieejama, ja vien to ir aktuāli meklēt. Tas savukārt var liecināt, ka nepietiekamas zināšanas var būt saistītas arī ar mazāku interesi par šo tēmu.

Liela nozīme fizisko aktivitāšu veicināšanā ir veselības aprūpes speciālistu sniegtajam atbalstam.

Mana pētījuma dati rāda, ka individuālas konsultācijas un nodarbības, piemēram, pie fizioterapeita ne tikai palielina sieviešu pārliecību par spēju droši kustēties, bet arī veicina praktisku rīcību būt aktīvākai ikdienā.

Tomēr jāatzīmē, ka šis atbalsts ne vienmēr bija viennozīmīgs. Lai gan gandrīz visas pētījuma dalībnieces norādīja, ka bija saņēmušas kaut kāda veida atbalstu un ieteikumus no veselības aprūpes speciālistiem, t.sk., ginekologiem, interviju laikā radās priekšstats, ka šiem ieteikumiem, iespējams, pietrūkusi strukturētība un konkrētība, kā to paredz PVO rekomendācijas par ieteicamo fizisko aktivitāšu daudzumu grūtniecības laikā. Nereti no veselības aprūpes speciālistiem saņemta neskaidra informācija saistībā ar fizisko aktivitāšu veikšanu grūtniecības laikā var radīt bailes un citus psiholoģiskus šķēršļus to iekļaušanai ikdienas rutīnā.^16,17

2020. gadā Lielbritānijā veiktā pētījumā secināts, ka sievietes, kurām ir labākas zināšanas par fizisko aktivitāšu vadlīnijām, arī pašas sevi raksturo kā fiziski aktīvākas.¹⁷ Tāpat arī Taivānā veiktā pētījumā secināts, ka sievietēm ar augstu ĶMI grūtniecības laikā individuālas fizisko aktivitāšu konsultācijas no veselības aprūpes speciālistiem palīdzētu mazināt dažādus personīgos un vides šķēršļus.¹⁸

Manā pētījumā dažas pētījuma dalībnieces atzīmēja, ka ginekologi dažkārt bija iedrošinājuši turpināt iesāktās nodarbības (ūdensaerobiku un nodarbības pie fizioterapeita) vai pārtraukt noteiktas fiziskās aktivitātes, piemēram, izvairīties no step aerobikas nodarbībām vai skriešanas, neskatoties uz to, ka šīs aktivitātes sievietes bija regulāri veikušas arī pirms grūtniecības. Pētījuma dalībnieču fizisko aktivitāšu daudzums grūtniecības laikā bija samazinājies. Iespējams, pastāv risks, ka ieteikumi no veselības aprūpes speciālistiem pārtraukt kādu noteiktu aktivitāšu veikšanu varētu netieši, bet tomēr palielināt risku samazināties fizisko aktivitāšu līmenim kopumā, īpaši, ja tie netiek balstīti individuālā izvērtējumā vai netiek piedāvātas alternatīvas. Veicinot fiziskās aktivitātes, īpaši grūtniecēm, būtu svarīgi nodrošināt uz personu centrētu pieeju un atbalstu, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, vajadzības un veselības stāvokli.

Vide, kas atbalsta cilvēkus būt fiziski aktīviem, neapšaubāmi ir svarīga visiem neatkarīgi no vecuma vai veselība stāvokļa, taču tā var būt īpaši nozīmīga sievietēm grūtniecības laikā.¹⁹

Ir pierādīts, ka pastaigām piemērotas apkaimes, kā arī sporta zāļu un rekreācijas vietu pieejamība veicina ieteicamā fizisko aktivitāšu līmeņa veiksmīgāku sasniegšanu.²⁰

Manā pētījumā, neskatoties uz dalībnieču norādītu relatīvi labu vides pieejamību (pastaigu vietu pieejamība, iespējas apmeklēt baseinu un nodarbības grūtniecēm), tieši laikapstākļi tika minēti kā nozīmīgākais ārējās vides šķērslis fizisko aktivitāšu veikšanai. Visas intervijas ar pētījuma dalībniecēm norisinājās ziemā, kad ārā bija Latvijai neraksturīgi zema gaisa temperatūra un daudz sniega salīdzinoši ar citiem gadiem. Zemā gaisa temperatūra kombinācijā ar apledojušiem un netīrītiem ceļiem daļai sieviešu veicināja mazkustīgu dzīvesveidu, jo bija ierobežotas iespējas nodarboties ar pieejamāko fizisko aktivitāti ikdienā – pastaigu, kurai parasti nav nepieciešama sarežģīta infrastruktūra.

"Kaut kāds ledus, lietus un, nezinu, mīnus 30 grādi. Vispār nav vēlmes staigāt tajos laika apstākļos."

Iepriekš veiktos pētījumos arī fiziski nesakārtota apkaime sievietēm grūtniecības laikā ir bijis kavējošs faktors iesaistīties fiziskajās aktivitātēs.²¹

Manā pētījumā vēl kā fiziskās aktivitātes ietekmējošus faktorus sievietes min psihiskās veselības izmaiņas.

Lai gan pārsvarā sievietes atzīmēja, ka pēc fizisku aktivitāšu veikšanas izjūt tūlītēju garastāvokļa uzlabošanos, tas ne vienmēr spēja motivēt aktivitātes atsākt.

Tas norāda: lai gan grūtnieces apzinās fizisko aktivitāšu ieguvumus, var būt nepietiekamas spējas integrēt konkrētās aktivitātes ikdienas režīmā un iespējams arī pārtraukt esošos ieradumus, jo īpaši, ja jau pirms grūtniecības ikdiena galvenokārt pavadīta mazkustīgi.

"Ja ir iespēja atpūsties, tad es to daru."

Bailes, ka kustības kaitēs

Iepriekš veiktos pētījumos sievietes grūtniecības laikā kā psiholoģisku izaicinājumu atzīmē bailes nodarīt pāri gaidāmajam bērnam, veicot dažādas ikdienas kustības un fiziskās aktivitātes.^14,17 Šajā pētījumā kavējošais faktors "bailes" izpaužas vairāk kā satraukums izdarīt kaut ko nepareizi un kā bailes piedzīvot diskomfortu vai sāpes. Vienlaikus šo ir grūti skaidri nodalīt no sieviešu zināšanām, jo, iespējams, maldīgi priekšstati par grūtniecības laikā it kā aizliegtām kustībām (piemēram, stiepšanās vingrojumiem, roku celšanu virs galvas vai smagumu celšanu) arī var izrietēt no zināšanu trūkuma.

"Cik esmu skatījusies, šobrīd nevajag strādāt ar presi – ar visādiem plankiem un tā tālāk. (..) Jā, nu, rokas… ā, es esmu dzirdējusi, ka nedrīkst rokas celt augšā."

Kopumā pētījuma rezultātu analīze apstiprina veselības uzvedības komplekso raksturu, uzsverot ciešo savstarpējo mijiedarbību starp indivīda spējām, pieejamajām iespējām un motivāciju. Pētījumā secināju, ka fizisko aktivitāšu uzvedību ietekmē vairāku faktoru kopums, tostarp zināšanas un izpratne par fizisko aktivitāšu ietekmi uz veselību un grūtniecību, pieejamā informācija, apkārtējās vides iespējas un veselības aprūpes speciālistu sniegtais atbalsts. Pētījuma rezultāti uzsver, ka veiksmīgai veselību veicinošas uzvedības īstenošanai nozīmīga ir individualizēta un atbalstoša pieeja.

Liekā svara un aptaukošanās mazināšana, īpaši sievietēm reproduktīvajā vecumā, ir nozīmīga globāla sabiedrības veselības prioritāte, tādēļ būtiska ir tādu preventīvu un mērķētu intervenču izstrāde un ieviešana, kas balstītas sieviešu pieredzē un individuālajās veselības vajadzībās.

Raksts pirmo reizi publicēts portāla LSM rubrikā RSU Zinātnes ekspresis

Atsauces