Izdota kolektīvā monogrāfija "Informācijas sabiedrības tiesību pamati"
Nupat aizvadīti atvēršanas svētki vērienīgai 679 lappušu monogrāfijai Informācijas sabiedrības tiesību pamati, kas tapusi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesora Ulda Ķiņa redakcijā un izdota RSU Izdevniecības un poligrāfijas nodaļā.
Starp grāmatas autoriem ir labi zināmi juristi un mediju eksperti, un izdevums aptver tādas tēmas kā tiesību transformācija informācijas sabiedrībā, interneta pārvaldība, elektroniskā pārvalde, elektronisko mediju tiesības, kiberdrošība, datu aizsardzība, e-komercija un autortiesības digitālajā vidē.
Monogrāfija Informācijas sabiedrības tiesību pamati ir apjomīgs darbs, kuru caurvij doma par cilvēktiesību un personu likumisko interešu aizsardzību informācijas sabiedrībā.
"Šī monogrāfija ir unikāls Latvijas tiesību pētnieku ieguldījums ne tikai Latvijas, bet pat Eiropas un pasaules tiesību zinātnes attīstībā, jo tik apjomīgu pētījumu par tiesību un informācijas tehnoloģiju mijiedarbību nav daudz.
Ja tādi top, tad šādas grāmatas raksta starptautiska autoru komanda. Grāmatas unikalitāti apstiprina arī fakts, ka iepriekš Latvijā nav tikuši veikti akadēmiskie pētījumi par tiesību transformāciju informācijas sabiedrībā, interneta pārvaldību, elektronisko pārvaldi un mediju tiesībām. Savukārt par kiberdrošību, datu aizsardzību, e-komerciju un autortiesībām digitālajā vidē ir atrodamas tikai atsevišķas publikācijas,” norāda profesors U. Ķinis.
Analizējot problemātiku, kas saistīta ar personas tiesību un likumisko interešu aizsardzību kibertelpā, grāmatā aplūkots plašs starptautisko un nacionālo tiesību aktu klāsts, zinātniskie raksti un monogrāfijas, Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un citu tiesu prakse. Šī monogrāfija palīdzēs izprast tiesību problēmas digitālajā vidē ne tikai topošajiem un praktizējošajiem juristiem, bet arī datorekspertiem, mediju ekspertiem un citiem interesentiem.
Informācijas sabiedrība ir zināšanu sabiedrība – turklāt ne tikai parastu zināšanu, bet arī tādu, ko sauc par digitālo pratību. Digitālā pratība ietver gan zināšanas par tehnoloģijām, gan arī prasmi strādāt komandā, kritisko domāšanu un citas tēmas. Šīs zināšanas ir vitāli svarīgas juristiem, lai viņi spētu veikt savus pienākumus informācijas sabiedrībā.
Kibertelpa, kuru nereti lieto kā sinonīmu vārdam "internets", ir multikulturāla, globāla, bezrobežu, daudzslāņaina informācijas telpa, tādēļ to ir grūti regulēt. Eiropas Savienības dalībvalstis un vairākas citas valstis jau kopš 1996. gada izmanto principu "kas ir nelikumīgs bezsaistē (off-line), tam tādam jābūt arī tiešsaistē (on-line)", tomēr praksē panākt šo ekvivalenci tikai ar valsts vai starptautisko tiesību regulējumu ir grūti un atsevišķos gadījumos – pat neiespējami. Tādēļ ir jāmeklē risinājumi, kā nodrošināt 2005. gada Tunisā Pasaules informācijas sabiedrības samitā nolemto, proti, ka informācijas sabiedrība ir nesaraujami saistīta ar valstu pienākumu nodrošināt cilvēktiesības neatkarīgi no vides, norāda grāmatas zinātniskais redaktors.
Monogrāfijas autori ir Irēna Barkāne, Rihards Gulbis, Sanita Osipova, Anda Rožukalne, Ieva Andersone, Madars Laurs, Madara Meļņika, Katrīna Sataki, kā arī tās zinātniskais redaktors Uldis Ķinis. Teņa Niguļa vadītās RSU Izdevniecības un poligrāfijas nodaļas paspārnē izdotās monogrāfijas galvenā redaktore ir Aija Lapsa, bet redaktores – Indra Orleja un Inga Lievīte. Monogrāfiju maketēja Ilze Stikāne, vāku veidoja mākslinieks Egils Turss.
