Jaunais Ārvalstu studentu asociācijas prezidents Rīgā grib izveidot starptautisko studentu kopienu

Kāpēc izvēlējies studēt medicīnu – tevi vienmēr interesējusi šī joma vai arī nāc no mediķu ģimenes?

Tas notika diezgan organiski. Sākotnēji gribēju studēt psiholoģiju, tāpēc izgāju praksi psihiatriskajā slimnīcā. Tur arvien vairāk sāku interesēties gan par psiholoģiju, gan par psihosomatiku. Pamazām manas intereses mainījās – izlēmu par labu medicīnas studijām. Tāpēc turpināju stažēties citās slimnīcās. To sāku darīt jau 15 gadu vecumā. Vēlāk es vienkārši pieteicos medicīnas studijām, un te nu es esmu.

Sāki strādāt medicīnā 15 gadu vecumā. Tas ir ļoti agri… 

Tā ir taisnība. Tāpēc man bija jārisina daudz juridisko formalitāšu. Es pieteicos šim darbam tāpēc, ka skolas brīvlaikā man bija garlaicīgi, un es nolēmu, ka šī ir lieliska iespēja iegūt pieredzi. Trīs gadus darbojos kā brīvprātīgais bērnu un jauniešu centrā savā dzimtajā pilsētā. Brīvprātīgais darbs man ļoti patika, jo tādējādi varēju sniegt labumu sabiedrībai, kā arī iepazīt man interesējošo jomu. Tiklīdz es izgāju apmācības un man tika uzticēti tādi uzdevumi kā asins paraugu ņemšana, es gribēju darīt arvien vairāk un vairāk. Ikreiz, kad brīvdienas bija garākas par divām nedēļām, es devos strādāt.

Es pievienojos asociācijai 2022. gada janvārī kā sporta un integrācijas lietu vadītāja palīgs. Ārvalstu studentu asociācijā pavadītais laiks līdzinās slimnīcā aizvadītajam periodam. Es arvien vairāk iepazinu organizāciju un ar prieku iesaistījos dažādos projektos ar citām universitātēm un RSU Studējošo pašpārvaldi. 

Man vienkārši ļoti patika RSU kopiena – gan cilvēki, gan lietas, ko paveicām.

Kad sāku darboties Ārvalstu studentu asociācijā, man nebija nodoma mērķēt augstāk par, piemēram, sporta un integrācijas vadītāja amatu. Bet tad kāds man ieteica kandidēt uz prezidenta amatu. Es gribēju pamēģināt, tāpēc ka mani interesēja šis darbs. Turklāt jutu, ka man ir pietiekamas zināšanas, lai to uzņemtos. Atklāti runājot, es īsti nedomāju par to, ko tas nozīmē, līdz tas notika. Tikai tagad es apzinos darba apjomu un to, cik daudz spēka jāiegulda, bet man ļoti patīk šis darbs! Mums ar Hannu [Ārvalstu studentu asociācijas viceprezidenti Hannu Hjeltu – red.] ir lieliski plāni nākamajai asociācijas valdei, un mēs ar nepacietību gaidām iespēju strādāt kopā. Esam ļoti apmierināti ar jauno valdi, jo pirmo reizi kopš pandēmijas studenti izrādīja iniciatīvu un paši pieteicās uz vakantajiem amatiem. Mums nebija jāpiesaista cilvēki ar mērķi aizpildīt noteiktas vakances. Tā ir pavisam cita motivācija.

Pagājušajā gadā esam daudz paveikuši, lai ne tikai kopīgi organizētu pasākumus, bet arī vienkopus pulcētu studentus un valdes locekļus. Mēs kopā ar Studējošo pašpārvaldes prezidenti Elizabeti Maiju Liepu gribētu, lai Ārvalstu studentu asociācija un Studējošo pašpārvalde būtu kā brālis un māsa. Pandēmijas dēļ ir bijusi liela nošķirtība, jo lielākā daļa ārvalstu studentu nav bijuši Rīgā.

Pagājušajā gadā esam izveidojuši visu Rīgas augstskolu ārvalstu studentu pašpārvalžu tīklu. Es ceru turpināt šo projektu un 2023. gadā organizēt vairāk kopīgu pasākumu. Šī tīkla ietvaros ne tikai kopīgi organizēsim pasākumus, bet arī varēsim aplūkot, kāda ir studentu pašpārvaldes struktūra dažādās augstskolās un kā tiek organizēti dažādi procesi. Tas palīdzēs mums komunicēt savā starpā un pilnveidot mūsu stratēģiju ar mērķi uzlabot visu studentu ikdienu, kā arī veidot jaunus kontaktus un nostiprināt draudzīgas attiecības.

Esmu valdei ierosinājis katru semestri organizēt vienu pasākumu sadarbībā ar RSU Studējošo pašpārvaldi un vēl vienu pasākumu – ar kādu citu augstskolu. 

Runājot par pārējām prioritātēm, gribam modernizēt Ārvalstu studentu asociāciju, pilnveidot dažādus procesus un vairāk popularizēt mūsu asociāciju, pastāstot studentiem, ar ko patiesībā nodarbojamies.

Vai esat saskārušies ar grūtībām, no kurām esat mācījušies un no kurām centīsieties izvairīties nākamgad?

Lai gan ne vienmēr viss noritējis gludi, ar lielām problēmām saskārušies neesam. Manuprāt, vislabākā pieeja būtu mudināt Ārvalstu studentu asociācijas valdes locekļus pēc iespējas vairāk apmeklēt pasākumus, protams, ja viņiem ir laiks un iespējas. Lielāka cilvēku iesaiste var palīdzēt rast radošus risinājumus dažādām problēmām.

Ceru, ka šis gads būs mierīgs – bez jaunām pandēmijām vai kariem!

2020. gada intervija ar RSU Ārvalstu studentu asociācijas viceprezidenti Hannu Hjeltu