Pārlekt uz galveno saturu
Studentiem
Intervijas

1. janvārī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studējošo pašpārvaldi sāka vadīt Medicīnas fakultātes studiju programmas Medicīna 3. kursa students Māris Lapšovs, kurš pašpārvaldē darbojas jau trešo gadu. Vispirms viņš 1. kursa otrajā semestrī bija pašpārvaldes vadītāja vietnieks, tad tika ievēlēts par akadēmiskā virziena vadītāju, bet tagad veselu gadu veiks pašpārvaldes vadītāja pienākumus.

Maris_Lapsovs_Latvijas-studentu-apvienības-domes-sede-lead.jpg

Māris Lapšovs 2018. gada novembrī Latvijas Studentu apvienības (LSA) domes sēdē. Foto no LSA arhīva

Tikko ir sācies jauns gads. Ko jūs sagaidāt no 2019. gada?

Es ceru, ka šis gads būs kā liels piedzīvojums. Sanāk, ka pa tādām kā kāpnītēm esmu ticis līdz pašpārvaldes augstākajam posmam, tāpēc manai aktīvai darbībai valdē šis būs noslēdzošais gads, uz ko raugos ar lielām cerībām un optimismu, jo ir nokomplektēta jauna valde, kurā ir jauni cilvēki ar jaunām idejām un vēlmi tās īstenot.

Kaut arī katru jauno gadu es gaidu ar nepacietību, jo viss it kā sākas no jauna, man nav tā saukto jaunā gada apņemšanos. Nav tādas ilūzijas, ka pēkšņi atnāks rītdiena, t. i., 1. janvāris, un es sākšu nodarboties ar to, ko līdz šim biju atlicis. Atceroties anekdoti: "Pienāks rītdiena, sākšu skriet, bet, kā pamostos, visu laiku ir šodiena." Tāpēc es vairāk vados pēc principa: ja gribi kaut ko sākt darīt, dari uzreiz, nevajag gaidīt rītdienu vai jaunā gada sākumu.

Kāpēc universitātē ir vajadzīga Studējošo pašpārvalde?

Tāpēc, ka universitāte primāri ir domāta studentiem. Tā ir vide, kur iegūstam zināšanas, un, ja paralēli zināšanu iegūšanai šo vidi varam paši pilnveidot, pasakot, kādu to gribam redzēt, tas ir apsveicami.

Studējošo pašpārvalde nodrošina arī ārpus studiju aktivitātes. Un tās ir ne tikai dažādas izklaides un ballēs, kā maldīgi tiek domāts, jo organizējam vispārizglītojošus pasākumus, piemēram, akadēmiskos un zinātnes seminārus, kur plašāk pastāstām par to, kas ir universitāte, kādi reglamenti ir RSU, kā pareizi plānot savu laiku, par to, kas tajā brīdī ir aktuāls valsts līmenī saistībā ar augstāko izglītību, kā studējošais var iesākt savu pētījumu un kādas iespējas piedāvā universitāte u. c.

Ikvienam universitātes studentam ir iespēja kļūt par kāda Studējošo pašpārvaldes projekta vadītāju, kur var iegūt tādas kompetences, ko ne vienmēr iespējams apgūt saistībā ar studijām vai nākamo profesiju, piemēram, laika plānošanu, komandas darba organizēšanu, ideju īstenošanu dzīvē utt. Tās kompetences, kas tiek iegūtas pašpārvaldē, pēc tam noder, veidojot profesionālo karjeru.

Studējošo pašpārvaldē visu laiku nāk jauni cilvēki ar jaunām idejām. Uzturoties šādā vidē, ikviens sāk skatīties uz pasauli plašāk.

Maris_Lapsovs_RSU-rudens_akad_seminars_2018-lead.jpg

2018. gada RSU rudens akadēmiskais seminārs. Māris Lapšovs (trešais no labās puses) kopā ar semināra dalībniekiem, Studējošo pašpārvaldes biedriem un RSU studiju prorektori Tatjanu Koķi (ceturtā no labās puses). Foto no SP arhīva

Vai ir kas tāds, ko Studējošo pašpārvalde nevar izdarīt vai ietekmēt?

Nē, nav! Protams, nevar teikt, ka vienmēr un visur Studējošo pašpārvalde viena pati var kaut ko panākt, bet ietekmēt lietas un procesus studenti un Studējošo pašpārvalde noteikti var visos līmeņos – sākot no universitātes un beidzot ar valsti. Valsts līmenī studentu intereses aizstāv Latvijas Studentu apvienība, kas ir mūsu galvenais sadarbības partneris, un šādi arī mēs varam pārstāvēt savu studentu intereses valsts līmenī.

Arī RSU iekšienē ir vadība, kura ir gatava uzklausīt un ņemt vērā studējošo priekšlikumus, sūdzības u. c., tāpēc nevaru nosaukt kādu jomu, kuru studenti, t. i., Studējošo pašpārvalde, nevarētu ietekmēt. Dažreiz varbūt ir lietas, par kurām ir konstanti jāatgādina, lai tās tiktu īstenotas dzīvē, bet rezultāts vienmēr ir, ja strādā mērķtiecīgi.

Kas pašlaik satrauc RSU studentus?

Pamatstudiju līmenī studentu neapmierinātība vienmēr visvairāk ir saistīta ar studiju procesa norisi. Piemēram, par to, ka RSU kaut kas varbūt nav tik moderni kā citur Eiropā. Jo daudzi brauc apmaiņas studiju programmā Erasmus uz citām augstskolām un atgriežas ar jaunām idejām un citu redzējumu par to, kā organizēt studiju vidi. Piemēram, vairāki studenti ir teikuši, ka lekcijas tādā formātā, kad vienā lielā auditorijā studenti klausās lektorā divas akadēmiskās stundas, ir novecojusi, jo vajag veidot seminārus ar mazāku studentu skaitu. Daudzi iesaka plašāk izmantot digitālās iespējas, piemēram, dažādas mobilās aplikācijas, mobilos testus, proti, studiju procesam ir jākļūst arvien atraktīvākam un uzmanību piesaistošākam.

Rezidentiem aktuāla šogad būs vienotā uzņemšana, kas notiks pirmo reizi vasarā un skars RSU un LU topošos rezidentus. Pie šīs kārtības strādāja arī Studējošo pašpārvaldes pārstāvji kopš 2015./2016. akadēmiskā gada, kas vainagojās ar to, ka abu augstskolu absolventiem būs viena uzņemšanas komisija.

Pagājušajā gadā ļoti daudz universitātes līmenī tika runāts par to, ka Studējošo pašpārvaldei jāpanāk lielāka studentu iesaiste pētniecībā, liekot viņiem saprast, ka pētniecība ir ne tikai darbs arhīvos. Šogad universitātē notiks Zinātnes nedēļa, kurā arī studenti parādīs sevi, jau piekto gadu organizējot starptautisko studentu konferenci, kas otro gadu notiks divu dienu garumā. Tiek plānots, ka Zinātnes nedēļa tiks integrēta RSU studiju procesā, lai studenti, doktoranti un rezidenti plašāk uzzinātu par jaunākajām pētniecības metodēm un to, kas ir tā sauktā dzīvā pētniecība.

Kāpēc jūs gribējāt kļūt par Studējošo pašpārvaldes vadītāju?

1. kursā, kad biju Studējošo pašpārvaldes priekšsēdētāja palīgs, skatījos uz tā brīža priekšsēdētājas Natālijas Šilovas darbu un domāju, ka šāds darbs man nav īsti pa spēkam, jo tā ir liela atbildība un prasa ļoti daudz spēka un laika. Bet, kad soli pa solim uzzināju to, kā notiek procesi universitātē un Studējošo pašpārvaldē, kad ieguvu pieredzi, es sapratu, ka varu dot savu ieguldījumu pašpārvaldes darbā.

Līdz šim es vairāk biju kā novērotājs, bet pagājušajā vasarā sapratu, ka divu gadu laikā radušās idejas par to, kas būtu jāmaina vai jāuzlabo, varēšu realizēt, būdams pašpārvaldes vadītājs. Turklāt šajā amatā gūtā pieredze man noderēs turpmākajā dzīvē.

Nav vērts klusēt, ja redzi, ka ir kaut kas, ko var uzlabot, ir jāķeras pie darba! Tāpēc nolēmu pieteikties šim amatam un izdarīt visu, kas manos spēkos, lai pēc tam nebūtu jānožēlo, ka nepamēģināju.

Cik kandidātu šogad bija uz priekšsēdētāja amatu?

Bija divi kandidāti, kas sen nav bijis. Otra kandidāte bija Liene Vaivode, kura 2018. gada valdē bija Ārlietu virziena vadītāja. Tā kā par priekšsēdētāju kļūst cilvēks, kurš pašpārvaldē ir darbojies vismaz gadu, mēs abi bijām pazīstami un visi biedri mūs pazīst. Katrā ziņā es savu ievēlēšanu uztveru kā lielu studentu uzticības kredītu.

Maris_Lapsovs_RSU-SP-2019-lead.jpg

RSU Studējošo pašpārvaldes 2019. gada valde. Foto no SP arhīva

Kas ir pirmais, ko gribat izdarīt vadītāja amatā?

Gribas palielināt studējošo iesaisti Studējošo pašpārvaldes darbā un aktivitātēs. Pēdējos gados gan aktīvistu, gan biedru skaits nedaudz saruka, jo studenti vairāk iedziļinājās savās akadēmiskajās gaitās, kas daļēji izskaidrojams ar to, ka universitātes vide pēdējo gadu laikā krietni uzlabojās un aso problēmu kļuva mazāk. Tomēr tik un tā ir prieks satikt tādus studentus, kuriem acīs ir degsme darboties un tiekties uz ideālu.

Šogad pašpārvaldē ir ļoti daudz ārvalstnieku. Turklāt padomē pirmo reizi ir ievēlēti ārvalstu studenti. No 36 padomes biedriem deviņi ir ārvalstnieki. Līdz ar to viens no maniem un manas komandas mērķiem ir panākt, lai viņi justos universitātē kā mājās. Vienlaikus tas pašpārvaldei ir izaicinājums, jo līdz šim padomes darbs notika tikai latviešu valodā.

Tātad padomes sēdes turpmāk notiks gan latviski, gan angliski?

Nē, padomes darbs notiks valsts valodā. Ārvalstu studenti par to ir informēti un rēķinās ar to. Protams, tajos sēdes brīžos, kad ir kādas sarežģītākas diskusijas, padomes biedri pārtulko galveno būtību angliski. Kaut gan tie ārvalstnieki, kuri ir padomē, nedaudz saprot latviešu valodu.

Kāpēc izvēlējāties studēt medicīnu?

Daļēji tāpēc, ka mans tētis ir ārsts. Jau bērnībā, klausoties ģimenes sarunas pēc darba, man patika tēta stāsti par viņa darbu. Man patīk arī tas, ka medicīnā bez zināšanām par cilvēka ķermeni, slimībām utt. ir darbs ar cilvēkiem un jāprot komunicēt.

Iepriekš jūs norādījāt, ka pašpārvaldes vadītāja amats prasa daudz darba un laika. Kā izdodas apvienot medicīnas studijas un pašpārvaldes priekšsēdētāja amata pienākumu veikšanu?

Tā kā pašpārvaldē sāku darboties uzreiz 1. kursā, šāds dzīves ritms man ir pierasta lieta. Taču man ir arī pedantisks laika plānojums – ir laiks, kad ir nodarbības vai es mācos un gatavojos nodarbībām, un ir ārpusstudiju laiks, ko veltu visam pārējam. Tāpēc, protams, viens no maniem labākajiem draugiem, ja tā var teikt, ir plānotājs.

Desmit ātrie jautājumi Mārim Lapšovam

1. Filma, ko gribētu noskatīties vēlreiz.

Tādu ir daudz, bet pieminēšu 2011. gada filmu Limitless.

2. No kā jūs esat atkarīgs?

No miega. Kaut gan man patīk gulēt, ikdienā miegam man vajag kādas piecas sešas stundas, taču, kad ir saspringts studiju vai darbu ritms, pietiek ar četrām stundām. Taču, ja kādu brīdi sanāk gulēt mazāk, zinu, ka noteikti pienāks brīdis, kad miegam būs jāatvēl vairāk laika.

3. Ja jums tiktu piedāvāta iespēja izlekt ar izpletni, vai jūs šo iespēju izmantotu?

Jā! Tas ir ierakstīts kā viens no punktiem manos nākotnes plānos.

4. Ko jūs gribētu iemācīties?

Man ļoti patīk mācīties valodas. Savulaik pašmācības ceļā iemācījos vācu valodu, līdz galam nepabeidzu apgūt franču valodu, kaut gan kruasānu un kafiju Parīzē es jau varu pasūtīt, bet gribētu iemācīties arī itāļu valodu, jo man ļoti patīk šī valsts. Ja kādreiz man izdosies aizbraukt uz turieni, tad tikai tad, kad varēšu saprast itāļus.

5. No kā jūs baidāties?

Man ļoti nepatīk situācijas, kad nevaru izlemt – iet pa labi vai pa kreisi. Tad es apstājos, un man nepatīk šis gaidīšanas brīdis jeb stāvēšana uz vietas.

6. Kas jums vislabāk padodas?

Improvizācija.

7. Ko jums nepatīk darīt?

Man ļoti nepatīk sēdēt pie gariem konspektiem un mehāniski iekalt mācību vielu no galvas. Es cenšos vienmēr saprast ar loģikas palīdzību un meklēt likumsakarības.

8. Par ko šajā dzīvē ir vērts satraukties?

Es pagājušajā nedēļā kaut kur izlasīju tādu latīņu teicienu “Memento mori!” – “Atceries par nāvi!”. Šo izdzirdot, nevajag uzreiz krist depresijā, bet atcerēties par to, ka ir jādzīvo un jādara šajā brīdī, neatliekot savus plānus vai sapņus uz rītdienu. Manuprāt, ir jāsatraucas par to, ka noslinkoji un neizdarīji to, ko varēji izdarīt. Vienmēr vajag vismaz pamēģināt!

9. Kas jums būtu lielākā nodevība?

Kad kāds cilvēks, kuram uzticos, izdarītu ko tādu, kas man nav pieņemams, – kad es saprotu, ka viņam vairāk nevaru uzticēties. Man ļoti svarīgi, lai varu būt atklāts ar draugiem un lai nav jāspēlē teātris.

10. Kas jādara, lai dzīvotu labi?

Jādara tas, ko grib darīt. Piemēram, iet uz darbu ne tikai tāpēc, ka labu algu maksā, bet arī tāpēc, ka šis darbs sniedz gandarījumu. Tajā pašā brīdī nevajag pārprast, ka var darīt pilnīgi visu, kas ienāk prātā, pārkāpjot vispārpieņemtās sabiedrības uzvedības normas u. tml. 

1. janvārī kopā ar Māri Lapšovu darbu sāka Studējošo pašpārvaldes valde šādā sastāvā:

  • Akadēmiskā virziena vadītāja Marija Luīze Kalniņa (MF IV)
  • Akadēmiskā virziena vadītājas vietniece Aija Tumova (MF II) 
  • Sociālā virziena vadītāja Anna Jete Gauja (MF II) 
  • Zinātnes virziena vadītāja Sintija Kukaine(MF III) 
  • Komunikācijas virziena vadītājs Francis Hugo Gulbis (ESF I) 
  • Komunikācijas virziena vadītāja vietniece Santa Kliedere (ESF II) 
  • Iekšējās sadarbības un cilvēkresursu virziena vadītāja Ieva Cīrule (ESF II) 
  • Ārlietu virziena vadītājs Mārtiņš Danefelds (MF IV) 
  • Kultūras un sporta virziena vadītāja Katrīna Freimane (MF II)