Kas slēpjas mutē – mikrobu nozīme slimību agrīnā diagnostikā. Pēta RSU

Autore: Alisa Kazarina, RSU Zobārstniecības fakultātes vadošā pētniece

Samazinoties mikrobu daudzveidībai mutes dobumā, rodas labvēlīga vide slimību attīstībai. Atgriežoties tuvāk dabai un izmantojot dabiskas metodes mutes kopšanā, mēs varam laikus novērst veselības problēmas un pat uzlabot organisma mikrobioma veselību. Kā mutes mikrobioma izpēte var palīdzēt atklāt slimības jau agrīnā stadijā?

Es neesmu zobārste – esmu farmaceite ar doktora grādu bioloģijā un tagad nodarbojos ar pētniecību zobārstniecībā. Ļoti daudzpusīgs profesionālais lauks. Galvenie virzieni, kas man šķiet ļoti aizraujoši, ir tas, kā mēs varētu pētīt mutes mikrobiomu, lai spētu to izmantot kā agrīnās diagnostikas rīku. Piemēram, kā atklāt izmaiņas pilnīgi veseliem cilvēkiem, pirms parādās jebkādas klīniskās pazīmes.

Mani sāka interesēt mutes mikrobioms, kad es vēl studēju doktorantūrā. Mana doktora darba tēma bija saistīta ar mikrobioma evolūciju. Es pētīju vēsturisko mikrobiomu no arheoloģiskajiem cilvēka pīšļiem.

Pētniecības gaitā diezgan ātri sapratu – ja gribu cerēt noķert atliekas no seniem mikrobiem, vienīgais materiāls, kur to varu meklēt, ir zobakmens.

Kolēģi arheologi man atveda seno cilvēku zobakmeni, un es pētīju, kādi senā cilvēka mikrobi tur palikuši, un salīdzināju ar to, kas mūsdienās ir atrodams zobakmenī.

Tas, protams, nebija mans atklājums, bet pamanītais norezonēja ar to, ko biju lasījusi citos līdzīgos pētījumos: fakts, kā mūsdienu cilvēka mikrobioms izmirst. Proti, mikrobu līmenī notiek līdzīga ekoloģiskā katastrofa kā planētas līmenī, bet mēs to nebijām pamanījuši, jo nebija tādas ierīces, kas var ieskatīties tik dziļi. Kad parādījās sekvencēšanas tehnoloģija – pirms aptuveni 20 gadiem –, tā pētnieku vidē ienāca masveidā. Tās ir tā sauktās makšķerēšanas ekspedīcijas, kad sāka sekvencēt visu, kas dzīvo apkārtējā vidē un mūsos pašos.

Mani ieinteresēja, kāpēc mutes mikrobioms mainās, – mūsdienu cilvēkam tas izskatās citādāk nekā senatnē. Varbūt tas ir kaut kā saistīts ar tā sauktajām civilizācijas slimībām?

Tas ir fakts, ka, neskatoties uz straujo tehnoloģiju attīstību un progresu, attīstītajās valstīs turpina pieaugt hronisko slimību gadījumu skaits.

Kas saistībā ar mikrobiomu ir tik revolucionārs?

Mikrobioms ir visu mikrobu kopa, kas atrodas cilvēka organismā. Var runāt par cilvēka mikrobiomu kopumā vai arī konkrēti par mutes mikrobiomu, zarnu mikrobiomu utt. Pat mutes dobumā ir atšķirīgas bioģeogrāfiskās zonas, tāpēc mikrobioms uz mēles atšķiras no tā, kas atrodams uz smaganām vai vaigu iekšējās virsmas. Mikrobiomā nav tikai baktērijas, bet ir vēl vīrusi, sēnes – tā ir ekosistēma, kas dzīvo pēc saviem likumiem. Lai gan pasaulē mikrobiomu pēta jau vairāk nekā 20 gadu, joprojām ir ļoti daudz neatklātā un neizzinātā.

Mikrobioma izpēte palīdz padarīt pasauli labāku

Kāpēc cilvēkiem attīstītajās valstīs mikrobioms ir mainījies un mikrobu daudzveidība mazinājusies? Kas mūs atšķir no cilvēkiem citās pasaules valstīs vai pagātnē dzīvojušajiem? Pirmais, kas nāk prātā, ir kontakts ar dabu. Cilvēki, kuri mūsdienās dzīvo pilsētās – varbūt ne gluži kā pie mums, bet ASV vai Eiropas lielpilsētās –, iespējams, dzīvo pārāk sterilā pilsētvidē. Ja ģimenei vai draugiem nav ierasts doties dabā, tad rodas pat tādas kā bailes no dabas: var likties, ka zeme ir netīra un pieskarties tai ir nepieņemami. Pati esmu redzējusi pilsētniekus, kuriem, nonākot pie dabas, iestājās teju šoks, jo, viņuprāt, visur ir kukaiņi, viss ir netīrs un bīstams. Tas patiesībā varētu būt viens no iemesliem, kāpēc novērojam izmaiņas mikrobiomā – mums ļoti pietrūkst saskarsmes ar dabas daudzveidību.

Var teikt, ka cilvēka mikrobiomā, ja salīdzina ar arhaisko cilvēku, ir mazāka bioloģiskā daudzveidība.

Pastāv uzskats – jo veselīgāks ir mikrobioms, jo tas būs daudzveidīgāks, bet, ja ir kāda slimība, mikrobioms būs vienveidīgs. Tas arī ir loģiski, jo, piemēram, ja mikrobioms ir piesātināts un daudzveidīgs, tad patogēni, kas uzrodas no ārpuses, iekšā neiekļūs: visas nišas būs aizņemtas un būs vieglāk šo patogēnu atgrūst. Savukārt, ja ir mazāk sugu, notiek mazāka rosība, un patogēnam ir vieglāk iekarot un apdzīvot neieņemtās nišas. Tajā pašā laikā, protams, tas nav likums, kas strādā vienmēr. Pastāv slimības, kas veidojas tieši daudzveidībā, tāpēc daudzveidība nav vienīgais rādītājs "labam" mikrobiomam.

Lasīt visu rakstu portālā LSM.lv

Pirmavots: LSM.lv