Pārlekt uz galveno saturu
RSU zinātnes sinapses
Pētniecība
Rezidentūra
COVID-19

Lai gan pandēmijas sākumposmā par bērniem un Covid-19 daudz netika runāts, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) mācībspēki un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pētnieku grupa jau 2020. gada vasarā apvienoja spēkus un valsts pētījumu programmas ietvaros tiecās izpētīt, kā pacienti līdz 18 gadu vecumam pārslimo SARS-CoV-2 un kādas ilgtermiņa sekas tas atstāj uz viņu dzīves kvalitāti epidēmijas laikā.

Pētnieku grupā darbojās ne vien RSU Pediatrijas katedras mācībspēki un BKUS ārsti, bet RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docētāji, ārsti rezidenti un Medicīnas fakultātes studenti. Rezultātā izstrādāts ieilgušu Covid-19 simptomu izvērtēšanas un datu ievākšanas rīks bērniem, kas projekta gaitā vēl pilnveidots, pievienojot arī iespēju izvērtēt nogurumu, miega kvalitāti, slodzes toleranci, kardiovaskulārās funkcijas un dzīves kvalitāti. Līdz ar publikācijām atzītos medicīnas nozares zinātniskajos izdevumos pētnieku veikums nu izskanējis arī starptautiski.

bkus_covid_pediatrija.jpg

Daļa projekta komandas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā: Lizete Kļaviņa (no kreisās), Zanda Pučuka, Ieva Roģe, Jana Pavāre un Iveta Račko.

“Pandēmijas sākumā pētnieku uzmanības centrā bija teju tikai un vienīgi akūta Covid-19 norise pieaugušo populācijā. Lai arī akūto slimības fāzi bērni pārslimo vieglāk un stacionāros nonāk daudz retāk, tomēr ar laiku iezīmējās, ka arī mazo pacientu vidū ir SARS-CoV-2 vīrusa riska grupas – mazuļi līdz gada vecumam, bērni ar aptaukošanos un hroniskām slimībām, kā arī bērni ar imūnās sistēmas deficītu. Par slimības norises gaitu bērniem pandēmijas sākumā bija atrodamas vien dažas publikācijas, turklāt ar mazu aptverto pacientu skaitu, tāpēc vienojāmies ar kolēģiem sekot līdzi, kā izslimo un atveseļojas bērni Latvijā,” stāsta RSU asociētā profesore, Medicīnas fakultātes dekāne un BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece pediatre Jana Pavāre. Lai iegūtu datus, pētnieku grupa no 2020. gada vasaras sākuma aicināja atsaukties ikvienu ģimeni, kuras mazgadīgie pārstāvji izslimojuši Covid-19, lai varētu novērtēt bērna vispārējo veselības stāvokli un noteiktu iespējamās saslimšanas seku ietekmi uz veselību ilgtermiņā, vienlaikus BKUS attīstot novērošanas programmu pēc Covid-19. Pētnieki arī organizēja izbraukumus uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu un Murjāņu sporta ģimnāziju, kur konsultēja un izvērtēja dažāda vecuma bērnus.

jekabpils_covid_pediatrija.jpg

Ārstes rezidentes Ieva Roģe un Iveta Račko izbraukumā Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ar tās valdes priekšsēdētāju Margaritu Meļņikovu (vidū).

Pētniecības rezultātā secināts, ka bērniem pēc akūta Covid-19 pārslimošanas var attīstīties divu veidu sarežģījumi: multisistēmu iekaisuma sindroms (MIS-c) un ilgtermiņa sūdzības jeb tā sauktā garā Covid-19 simptomātika. MIS-c ir smaga, disregulētas imūnās sistēmas reakcija, kas sākas 2–6 nedēļas pēc viegli vai pat asimptomātiski pārslimota Covid-19 un izpaužas kā straujš veselības stāvokļa pasliktinājums – sākas drudzis, bērns ir saguris, izteikti miegains, iespējama vemšana, stipras vēdera sāpes, caureja, elpas trūkums vai galvassāpes, novēro ietekmi uz ādu un gļotādu. Visiem bērniem ir kardiovaskulārās sistēmas bojājums, bieži ar šoka ainu. Līdz šim MIS-c Latvijā novērtos 27 mazajiem pacientiem. Sastopoties ar šādiem simptomiem, nekavējoties nepieciešams bērnu stacionēt. Savukārt garais Covid-19 bērniem var izpausties kā nogurums, galvassāpes, miega vai kognitīvi traucējumi, klepus, periodiski paaugstināta temperatūra, nespēja tolerēt fizisku slodzi. Nereti pašiem bērniem ir grūti aprakstīt un izprast šos simptomus un rodas šaubas par to esamību vai iespējamu psihoemocionālo izcelsmi.

Izvērtēt simptomus digitālā testā

Kā norāda asociētā profesore J. Pavāre, pētnieku grupas devumu izjūt gan mediķi, gan pacienti un viņu ģimenes Latvijā. Pacientiem taustāmākais rezultāts ir ieilgušo Covid-19 simptomu izvērtēšanas un datu ievākšanas rīks, kas ļauj padziļināti izvērtēt pacientu simptomus un sūdzības, kā arī bērna psihoemocionālo labsajūtu un kognitīvās spējas, lai laikus vērstos pie ārstiem un palīdzētu bērnam veiksmīgāk tikt galā ar ilgtermiņa Covid-19 simptomiem. Testus pētnieki izstrādāja, vadoties galvenokārt pēc publikācijām pieaugušo populācijā, kā arī atsevišķiem rakstiem par citām infekcijām bērnu populācijā, kur atveseļošanās process var būt ieildzis. Digitālie risinājumi tapuši, BKUS sadarbojoties ar digitālās veselības jaunuzņēmumu Longenesis, un kopumā izstrādāti ir divi skrīninga tiešsaistes testi. Tos būtu vērtīgi pildīt vecākam vai pašam bērnam, kuram ilgāk nekā mēnesi pēc akūta Covid-19 pārslimošanas saglabājušies simptomi. Papildus simptomiem un sūdzībām, testā iezīmēsies arī bērna psihoemocionālā labsajūta un kognitīvās spējas, lai nepieciešamības gadījumā laicīgi vērstos pēc konsultācijas BKUS Covid-19 bērnu atveseļošanās programmas ietvaros.

Publikācijas virknē žurnālu

Pirmie Latvijas pētnieku apkopotie dati par pacientiem starptautiski publicēti jau pērn decembrī. Kopumā pēdējā pusotra gada laikā virkne starptautisku publikāciju ieraudzījušas dienasgaismu. Īpašs sasniegums ir raksts prestižajā žurnālā Frontiers in Pediatrics, kas pediatrijas jomā atvērtās piekļuves nišā sevi piesaka kā otro citētāko pasaulē. Tajā šoruden publicēts raksts Comparison of Persistent Symptoms After Covid-19 and Other Non-SARS-CoV-2 Infections in Children, kura autores ir ārste rezidente Ieva Roģe, docente Liene Smane, asociētā profesore Anda Ķīvīte-Urtāne, lektore Zanda Pučuka, ārstes rezidentes Iveta Račko un Lizete Kļaviņa, un asociētā profesore Jana Pavāre. Rakstā apkopoti dati par 236 pacientiem, tai skaitā tādi, kas pārslimojuši gan Covid-19, gan citas infekciju slimības; secināts, ka Covid-19 ir vienīgā slimība, pēc kuras bērniem saglabājas ilgtermiņa sūdzības. Lai gan lauvas tiesa (80 %) Covid-19 pacientu slimības akūto fāzi pārlaida teju asimptomātiski, ilgtermiņā viņi saskārās ar dažādiem simptomiem. Bērniem līdz četriem gadiem pēc slimošanas saglabājās klepus, garastāvokļa svārstības, kašķīgums, dažkārt agresīva uzvedība, kā arī miega traucējumi. Savukārt vecākiem bērniem, sevišķi pusaudžiem, dominējošs bija nogurums, galvassāpes, nomāktība, iegaumēšanas un mācīšanās grūtības.

Savukārt žurnālā Clinics and Practice publikācijā Series of Multisystem Inflammatory Syndrome (MIS-C) in Children during the SARS-CoV-2 Pandemic in Latvia iepriekšminētā komanda vētī tieši MIS-c izpausmes.

Klīniskos simptomus un atlabšanu pētnieces aprakstījušas vēl divās publikācijās, viena no tām ir BMJ Pediatrics Open raksts Persistent clinical features in paediatric patients after SARS-CoV-2 virological recovery: a retrospective populationbased cohort study from a single centre in Latvia. Komandā iesaistot RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docenti Inesi Stars, slimošanas un atlabšanas ietekme uz dzīves kvalitāti vētīta Global Pediatric Health rakstā Impact of Pediatric COVID-19 on Family Health-Related Quality of Life: A Qualitative Study from Latvia.

Pētniecība noritējusi valsts pētījumu programmas finansētā projekta Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana ietvaros. Ar ilgtermiņa simptomu pētniecību bērniem nodarbojās asociētā profesore Jana Pavāre, docente Liene Smane, ārstes rezidentes Ieva Roģe, Zanda Pučuka, Iveta Račko, Lizete Kļaviņa, Anija Meiere, kā arī asociētā profesore Anda Ķīvīte-Urtāne un docente Inese Stars.