Pārlekt uz galveno saturu

COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana

Projekta/līguma nr.
VPP-COVID-2020/1-0011
Projekta finansējums
497 580,00 EUR, tajā skaitā RSU finansējums 429 335 EUR
Projekta īstenošana
01.07.2020. - 31.03.2021.

Mērķis

Izvērtēt COVID-19 epidēmijas ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; izstrādāt ieteikumus veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšanai.

Apraksts

5_kivite.png

Lai veicinātu Latvijas veselības aprūpes un sabiedrības veselības sistēmu gatavību nākotnes epidēmijām un ārkārtas stāvokļiem, mācoties no pieredzes, kas iegūta COVID-19 epidēmijas laikā, tiks veikti epidemioloģiskie un sabiedrības veselības pētījumi par pēcepidēmijas sekām, tostarp psihosociālajiem un uzvedības aspektiem vispārējā populācijā un noteiktās iedzīvotāju grupās (bērni, reproduktīvā vecuma cilvēki, vecāka gadagājuma cilvēki), kā arī tiks analizēta veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktība un esošo veselības aprūpes pakalpojumu algoritmi. Šā projekta rezultāti palīdzēs attīstīt ilgtspējīgu pieeju būtisku veselības aprūpes un sabiedrības veselības pakalpojumu sniegšanai pašreizējās COVID-19 epidēmijas un iespējamo nākotnes apdraudējumu laikā, atbalstot LR Veselības ministriju un citas atbildīgās institūcijas atbilstīgu aktivitāšu situācijas pārvaldībai plānošanā.

Projekts tiks īstenots piecu sinerģisku un savstarpēji papildinošu apakšprojektu ietvaros, kas pētīs šādas tēmas:

1. Veselības aprūpes nepārtrauktība

Apakšprojekta nosaukums: COVID-19 ietekme uz veselības aprūpes sistēmu; pieredze un nākotnes risinājumi

Apakšprojekta vadītāja: prof. Anita Villeruša

Mērķis

Izvērtēt COVID-19 epidēmijas ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību, novērtējot aktuālos datus un izprotot dažādu līmeņu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu organizētāju pieredzi un ekspektācijas, lai stiprinātu spēju risināt nākotnes izaicinājumus.

Uzdevumi

  • Novērtēt primārās, sekundārās un terciārās veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu pacientu ar noteiktām hroniskām neinfekcijas slimībām vidū COVID-19 ārkārtas situācijas laikā un pēc tās – soli pa solim analizējot dažādu ierobežojumu atcelšanas stadiju ietekmi.
  • Izpētīt Latvijas zobārstu gatavību ieviest minimāli invazīvas kariesa ārstēšanas metodes ikdienas praksē ar bērniem un ar pieaugušiem pacientiem un noskaidrot, vai šī gatavība ieviest minimāli invazīvas kariesa ārstēšanas metodes saistīta ar COVID-19, vai ar jau iepriekš gūtām zināšanām par metožu efektivitāti.
  • Novērtēt neatliekamās medicīnas pakalpojumu labās prakses un izaicinājumus saistībā ar COVID-19, koncentrējoties uz sistēmas kapacitāti, plāniem un algoritmiem, lai identificētu rīcības, kas nepieciešamas problēmu risināšanai, kā arī labās prakses un gatavības nākotnes krīzes situācijām stiprināšanai.
  • Izpētīt starptautisko un nacionālo cilvēktiesību principu piemērošanu COVID-19 ierobežošanas pasākumu laikā Latvijā, lai pienestu zināšanas, kas nepieciešamas sekmīgai turpmāko sabiedrības veselības izaicinājumu risināšanai vispārējo cilvēktiesību kontekstā.

Metodes

  • Sekundāro datu no Nacionālā veselības dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta reģistriem analīze.
  • 70 daļēji strukturētas padziļinātās intervijas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem (7 grupas, katrā 10 intervijas).
  • Latvijas Zobārstu asociācijas biedru (n=1524) kvantitatīva aptauja.
  • Normatīvo aktu analīze.

Mutes veselības apakšprojekta mājaslapa

Apakšprojekta komanda

Daiga Behmane
Prodekāne, Vadošā pētniece, Studiju programmas vadītāja, Vadītāja, Projektu vadītāja
Ģirts Briģis
Katedras vadītājs, Docētājs, Vadošais pētnieks
Dins Šmits
Valdes priekšsēdētājs, Docētājs, Docētājs, Vadošais pētnieks
Serhio Urive
Vadošais pētnieks
Inese Gobiņa
Docētāja, Vadošā pētniece, Projektu vadītāja
Ieva Strēle
Vadošā pētniece
Ilona Viduskalne
Docētāja, Vadošā pētniece
Anita Villeruša
Zinātniskās padomes priekšsēdētāja, Studiju programmas vadītāja, Docētāja, Vadošā pētniece, Projekta vadītāja
Ieva Bikava
Studiju inovāciju projektu koordinatore, Docētāja, Pētniece
Anda Brinkmane
Katedras vadītāja, Docētāja, Pētniece
Alina Dūdele
Docētāja, Pētniece
Mirdza Kursīte
Docētāja, Pētniece
Ilze Maldupa
Docētāja, Pētniece
Egita Senakola
Studiju programmas vadītāja, Docētāja, Pētniece
Lauma Spriņģe
Docētāja, Studiju programmas vadītāja, Pētniece
Inese Stars
Docētāja, Pētniece

Par projektu medijos

Projekta vadītāja doc. Anda Ķīvīte-Urtāne portālā jauns.lv par Covid-19 ietekmi uz veselības aprūpes kvalitāti un mirstības rādītājiem Latvijā (12.01.2021.)

Projektā iesaistītie pētnieki iepazīstina Latvijas Sabiedrības veselības asociāciju ar Covid-19 pētījumu gaitu (21.12.2020)

Pētnieks S. Uribe par telezobārstniecību konferencē Brazīlijā Opportunities for e-oral health research and development during the COVID19 pandemic (27.11.2020)

Pētniece Ilze Maldupa akcijā Atpakaļ uz skolu apspriež projekta rezultātus ar Jelgavas Valsts ģimnāzijs 11. un 12. klases skolēniem (26.11.2020)

Latvijas Universitātes asoc. prof. Solvita Olsena piedalās diskusijā ar Valsts prezidentu un nozaru ekspertiem par valstī noteikto ierobežojumu efektivitātes palielināšanu (20.11.2020.)

Asoc. prof. Solvita Olsena Latvijas Radio 1 izsaka viedokli, ka valdības pieņemtajos lēmumos saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu būtu nepieciešama aktīvāka zinātnieku iesaiste (20.11.2020.)

Projekta vadošais pētnieks prof. Ģirts Briģis 15.10.2020. LTV1 raidījumā Šodienas jautājums un 03.11.2020. portālā Apollo (pārpublicēts) akcentē problēmu saistībā ar Covid-19 slimnieku izolēšanās iespējām

Latvijas Statistiķu asociācijas un LU Doktorantūras skolas rīkotajā lasījumā par epidemioloģiskās situācijas analīzi un efektīvās reprodukcijas skaitļa aprēķinu Pasaules statistiķu dienā uzstājās vadošais pētnieks prof. Ģirts Briģis (20.10.2020.)

Projekta sadarbības partnera Latvijas Universitātes asoc. prof. Solvita Olsena Vīnes Universitātes debatēs Ars Boni (13.08.2020.)

2. Psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība

Apakšprojekta nosaukums: Psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība, un ar to saistītie faktori Latvijas iedzīvotāju vispārējā populācijā COVID-19 pandēmijas laikā un pēc tās, virzieni situācijas menedžmentam nākotnē

Apakšprojekta vadītāja: prof. Elmārs Rancāns

Mērķis

Novērtēt psihiskās veselības un psihiskās izturības stāvokli un asociētos faktorus COVID-19 epidēmijas laikā un pēc tās.

Uzdevumi

  • Noskaidrot klīniski nozīmīgas depresijas izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā pašizolācijas periodā.
  • Noskaidrot trauksmes, distresa, pašnāvības domu izplatību un ar to saistītos personīgos un starppersonu/ sociālos faktorus.
  • Noskaidrot iekšējos un ārējos faktorus, kas saistīti ar psihisko veselību un psihisko izturību COVID-19 pandēmijas laikā dažādās iedzīvotāju grupās.
  • Izpētīt, kādi ārējie un iekšējie resursi bija palīdzoši psiholoģiskā distresa kā reakcijas uz pandēmiju pārvarēšanā vispārējā populācijā un noteiktās riskam pakļautās iedzīvotāju grupās.
  • Noskaidrot saistību starp psiholoģiskajiem faktoriem (riska apzināšanās, kognitīvās kļūdas u. tml.) un preventīvu uzvedību un atbildes reakcijām uz psiholoģisku krīzi.
  • Noskaidrot iedzīvotāju uzvedību saistībā ar ieviestajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem, un noskaidrot šīs uzvedības asociētos faktorus.
  • Izpētīt, kādas darbības un stratēģijas izmantoja dažādas iedzīvotāju grupas, lai tiktu gala ar pandēmijas izraisītajām stresa situācijām.
  • Raksturot esošo situāciju saistībā ar inficēšanās riska apzināšanos, preventīvas uzvedības praktizēšanu, zināšanām un mītiem COVID-19 uzliesmojuma laikā Latvijā.
  • Izzināt, kā dažādu iedzīvotāju grupu uzticēšanās institūcijām ir saistīta ar attieksmi pret COVID-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem un šo pasākumu ievērošanu.
  • Izzināt sociālās uzvedības un ikdienas rutīnas izmaiņas, tai skaitā izmaiņas fiziskajās aktivitātēs, alkohola lietošanā, smēķēšanā, seksuālajās attiecībās, uztura paradumos, ģimenes un sociālajās attiecībās, tostarp vardarbības ģimenē aspektos, kā arī noskaidrot ar šīm izmaiņām asociētos faktorus.

Metodes

  • 18–74 gadus vecu iedzīvotāju interneta aptauja, randomizēta un nacionāli reprezentatīva atlase (n=2500).
  • Izmantota starptautiski validēta anketa, kā arī nacionāli specifiski jautājumi.
  • Matemātiskā modelēšana (SEM jeb Structural equation modeling), lai noteiktu/ pierādītu ar psihisko veselību saistītos faktorus.

Apakšprojekta komanda

Jeļena Koļesņikova
Studiju programmas vadītāja, Docētāja, Vadītāja, Vadošā pētniece
Elmārs Rancāns
Katedras vadītājs, Docētājs, Vadošais pētnieks
Kristīne Mārtinsone
Katedras vadītāja, Studiju programmas vadītāja, Docētāja, Vadošā pētniece
Viktorija Perepjolkina
Docētāja, Vadošā pētniece
Jeļena Vrubļevska
Docētāja, Vadošā pētniece
Ilana Aleskere
Docētāja, Zinātniskā asistenta p. i.
Inese Paiča
Docētāja, Zinātniskā asistenta p. i.
Sanita Šuriņa
Docētāja, Zinātniskā asistenta p. i. (doktorante), Pētniece
Aiva Bundzena-Ervika
Zinātniskā asistenta p. i., Laborante
Anna Šibalova
Vecākā laborante
Gatis Upesleja
Vecākais laborants
Baiba Rezgale
Zinātniskā asistenta p. i.

Par projektu medijos

Pētnieks Gatis Upesleja portālam Talsu Vēstis skaidro, kā cilvēki spējuši pielāgoties dzīvei attālinātā režīmā Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā (14.04.2021.)

Pētnieks Gatis Upesleja portālā LSM.lv skaidro atšķirības pilsētu un lauku reģionu iedzīvotāju, kā arī sieviešu un vīriešu spējai pielāgoties pandēmijas situācijai valstī (6.04.2021.)

Žurnāla Medicus Bonus decembra izdevumā publicēti pētījuma dati par sazvērestības teorijām un ticību medijiem (12.2020.)

Pētniece Jeļena Vrubļevska TV3 ziņu raidījumā 900 sekundes informē sabiedrību par pētījuma rezultātiem un ārkārtas situācijas ietekmi uz psiholoģisko veselību (21.12.2020)

Apakšprojekta komanda organizē zinātniski starpdisciplināro konferenci Psiholoģiskie resursi un riska faktori iedzīvotāju veselībai COVID-19 apstākļos: VPP pētījumi psiholoģijas praksei (22.10.2020.)

Par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz sabiedrību TV3 Ziņās informē projekta vadošā pētniece doc. Jeļena Vrubļevska un lekt. Gatis Upesleja (22.10.2020.)

Projekta vadošais pētnieks prof. Elmārs Rancāns LTV1 raidījumā Rīta Panorāma par cilvēka emocionalitāti pandēmijas laikā (22.10.2020.)

Par pētījumā iegūtajiem datiem TV raidījumā Aizliegtais paņēmiens sabiedrību informē vadošās pētnieces doc. Jeļena Vrubļevska un prof. Kristīne Mārtinsone (19.10.2020.)

Vadošā pētniece doc. Jeļena Vrubļevska par pētījuma sākotnējiem rezultātiem Latvijas Radio (27.09.20.)

3. Seksuālā un reproduktīvā veselība

Apakšprojekta nosaukums: Izmaiņu nepieciešamības identificēšana reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai un iedzīvotāju riska uzvedības mazināšanai COVID-19 laikā un pēc tās

Apakšprojekta vadītāja: prof. Gunta Lazdāne

Mērķis

Noskaidrot ar COVID-19 saistīto sociālos ierobežojumu ietekmi uz seksuālo un reproduktīvo veselību (SRV) un būtisku SRV preču un pakalpojumu pieejamību Latvijā, izmantojot interneta aptauju pieaugušo iedzīvotāju populācijas ērtuma atlasē un salīdzinot rezultātus ar citām valstīm.

Uzdevumi

  • Noteikt ar COVID-19 saistīto ierobežojumu ietekmi uz grūtniecības aprūpi, kontracepciju un abortu.
  • Noteikt ar COVID-19 saistīto ierobežojumu ietekmi uz seksuālo veselību, fokusējoties uz nedrošu seksu un izmeklējumu veikšanu HIV un seksuālās transmisijas infekciju diagnosticēšanai.
  • Noteikt ar COVID-19 saistīto ierobežojumu ietekmi uz vardarbību ģimenē.
  • Noteikt ar COVID-19 saistīto ierobežojumu ietekmi uz grūtnieču, viņu partneru un veselības aprūpes profesionāļu, kuri sniedz grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību aprūpes pakalpojumus, psiholoģisko labklājību.

Metodes

  • 18+ gadus vecu iedzīvotāju interneta aptauja, ērtuma atlase (n=500).
  • Izmantota starptautiski validēta anketa.
  • 10 daļēji strukturētas padziļinātās intervijas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.
  • 12 fokusgrupu diskusijas ar sievietēm pēcdzemdību periodā, viņu partneriem un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem (vecmātes, ginekologi dzemdību speciālisti).

Apakšprojekta komanda

Gunta Lazdāne
Docētāja, Vadošā pētniece
Dace Rezeberga
Katedras vadītāja, Docētāja, Vadošā pētniece
Ieva Briedīte
Docētāja, Pētniece
Ināra Kantāne
Docētāja, Pētniece
Ieva Pitkēviča
Vecākā laborante
Elizabete Pumpure
Zinātniskā asistenta p. i.

Par projektu medijos

Projekta trešās darba pakas pētnieki žurnālam Ārsts.lv norāda, ka Covid-19 pandēmija manāmi ietekmējusi arī Latvijas iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību (05.2021.)

Vadošā pētniece prof. Gunta Lazdāne LR4 raidījumā Doma laukums informē klausītājus par pētījuma rezultātiem un no tiem izrietošajiem secinājumiem (krievu valodā) (03.03.2021.)

Vadošā pētniece prof. Gunta Lazdāne raidījumā 900 sekundes stāsta par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz pāru attiecībām, seksuālo uzvedību un reproduktīvo veselību (19.01.2021.)

Intervijā laikrakstam Tauta un Veselība par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz seksuālo veselību stāsta Dr. Ieva Briedīte (2021. gada janvāra izlaidums)

Covid-19 pandēmijas radītās spriedzes ietekmi uz iedzīvotāju seksuālo dzīvi intervijā portālam lsm.lv skaidro pētniece, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Ieva Briedīte (15.01.2021.)

Prof. Dace Rezeberga un prof. Gunta Lazdāne Latvijas Radio raidījumā Ģimenes studija informē klausītājus par demogrāfisko situāciju Latvijā un Covid-19 pandēmijas ietekmi uz grūtniecības plānošanu (11.01.2021.)

Vadošā pētniece prof. Gunta Lazdāne par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz attiecībām ģimenē, seksuālo dzīvi, ģimenes plānošanu un kontracepcijas lietošanu (15.12.2020)

Prof. Gunta Lazdāne Pasaules Seksologu asociācijas rīkotajā seminārā informē par VPP/I-SHARE pētījumu Latvijā un COVID-19 ietekmi uz seksuālo veselību (9.12.2020) | Semināra videoieraksts

3. starptautiskajā konferencē Uzturs un veselība 2020 (Nutrition and Health 2020) par projekta rezultātiem informē pētnieces Ieva Pitkēviča un Dr. Elizabete Pumpure  (9.–11.12.2020.)

Vadošā pētniece prof. Dace Rezeberga izglīto topošās māmiņas par saistību starp grūtniecību, dzemdībām un Covid-19 (3.12.2020.)

Zinātniskā konference Covid-19 ietekme uz seksuālo un reproduktīvo veselību Latvijā – rezultāti, secinājumi un ieteikumi (27.11.2020.) | Videoieraksts

Prof. Gunta Lazdāne LA.lv par Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz grūtnieču, HIV pacientu un vardarbībā cietušu sieviešu seksuālo un reproduktīvo veselību (27.11.2020)

Prof. Gunta Lazdāne Latvijas Radio 1 runā par pētījuma ietvaros konstatētajām problēmām, ar kurām pandēmijas ietekmē saskārās grūtnieces, HIV pacienti un no vardarbības cietušas sievietes. Raksts LSM.lv (27.11.2020)

Nacionālā Medicīnas žurnāla Latvijas ārsts (ISSN 1019-5068) novembra numurā publicēts D. Rezebergas, G. Lazdānes, D. Matules un M. Kokas raksts Medikamentozais aborts – izvēles metode grūtniecības pārtraukšanai COVID-19 pandēmijas laikā, kurā izmantoti VPP projektā iegūtie dati par aborta pieejamību (11.2020)

Vadošā pētniece prof. Dace Rezeberga sniedz interviju žurnālam Ievas Veselība par grūtniecību Covid-19 pandēmijas apstākļos (30.10.2020)

Projekta pētniece Dr. Ieva Briedīte piedalās konferences Viegli kopā būt. Attiecības – mentālās veselības balsts diskusiju panelī par seksuālo labklājību Covid-19 pandēmijas laikā (10.10.2020.)

RSU pētnieki uzklausa un analizē ieteikumus seksuālās un reproduktīvās veselības jomā (19.10.2020.)

RSU pētnieki sāk COVID-19 ietekmes kvalitatīvās pētniecības posmu (1.10.2020.)

Projekta trešās darba pakas vadītāja prof. Gunta Lazdāne TV3 raidījumā 900 sekundes (25.08.2020.)

RSU iesaistās starptautiskā pētījumā par COVID-19 ierobežojumu ietekmi uz seksuālo un reproduktīvo veselību (30.07.2020.)

Projekta Facebook lapa
Projekta Twitter lapa
Projekta Instagram lapa

4. Gados vecāku iedzīvotāju veselība

Apakšprojekta nosaukums: COVID-19 ietekme uz Latvijas iedzīvotāju grupām vecumā virs 50 gadiem: ieteikumi veselības un sociālo seku mazināšanai un sagatavotībai iespējamām krīzēm nākotnē

Apakšprojekta vadītāja: vad. pētn. Ieva Reine

Mērķis

Analizēt gados vecāku iedzīvotāju paradumus uzliesmojuma laikā un izstrādāt politikas ieteikumus saistībā ar novēršamiem riska faktoriem nākotnes krīžu situācijām.

Uzdevumi

  • Nodrošināt pierādījumu bāzi par paradumiem, attieksmēm, ekonomiskajiem un psihosociālajiem aspektiem pandēmijas laikā iedzīvotāju grupās vecumā virs 50 gadiem.
  • Identificēt neaizsargātākās gados vecāku iedzīvotāju grupas attiecībā uz psihisko veselību, sociālo izolāciju, sociālo un veselības nevienlīdzību un pandēmijas ietekmi indivīda līmenī.
  • Noskaidrot zināšanas un paradumus attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu: aprūpētāju izvēli un pieejamību, COVID-19 diagnostiskajiem izmeklējumiem u. tml.

Metodes

  • 50+ gadus vecu iedzīvotāju mājsaimniecības aptauja, randomizēta reprezentatīva atlase (n=1255 pirms pandēmijas un pēc tās – n=1000).
  • Izmantota starptautiski validēta anketa.
  • 10–12 daļēji strukturētas padziļinātās intervijas ar personām vecumā virs 50 gadiem.

Apakšprojekta komanda

Andrejs Ivanovs
Vadītājs, Vadošais pētnieks
Ieva Reine
Vadošais pētnieks
Olga Rajevska
Docētāja, Vadošā pētniece
Madara Miķelsone
Docētāja, Pētniece
Diāna Baltmane
Projektu vadītāja, Pētniece
Agnese Reine
Pētniece

Par projektu medijos

Plašāk par Valsts pētījumu programmas Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ietvaros sasniegto žurnālā Ir (10.02.2021.)

Projekta ceturtās darba pakas pētnieki analizē Covid-19 ietekmi uz gados vecākiem Latvijas iedzīvotājiem (6.10.2020.)
Šis pats raksts lasāms arī:
Žurnālā Santa
Portālā Delfi.lv
Skaties.lv

5. Bērnu veselība

Apakšprojekta nosaukums: SARS-CoV2 ietekme uz bērnu veselības aprūpes sistēmu Latvijā

Apakšprojekta vadītāja: prof. Dace Gardovska

Mērķis

Raksturot ar SARS-CoV-2 inficētos bērnus Latvijā, noteikt COVID-19 antivielu seroprevalence bērnu ar hroniskām saslimšanām populācijās un novērtēt ar veselību saistīto dzīves kvalitāti (VSDzK) bērniem un ģimenēm epidēmijas laikā.

Uzdevumi

  • Apkopot un izanalizēt SARS-CoV-2 inficētu bērnu Latvijā epidemioloģisko raksturojumu, klīniskās pazīmes, laboratoro un vizuālās diagnostikas atradi, ārstēšanas taktiku un slimības iznākumus stacionārajā un ambulatorā etapā.
  • Noskaidrot COVID-19 epidemioloģiskos un klīniskos rādītājus un izpētīt infekcijas netiešo ietekmi uz bērniem ar noteiktām hroniskām saslimšanām.
  • Izanalizēt un izvērtēt COVID-19 ietekmi uz bērnu vecumu pacientu psiholoģisko pašsajūtu saslimšanas laikā un pēc tās.
  • Izzināt un pētīt dinamikā iespējamās post – virālā sindroma pazīmes bērniem ar diviem negatīviem COVID-19 testiem atveseļošanās periodā; tai skaitā COVID-19 ilgtermiņa ietekmi uz bērnu fizisko un psihoemocionālo veselību, kognitīvām funkcijām.
  • Izpētīt VSDzK bērniem un ģimenēm COVID-19 gadījumā un noskaidrot viņu unikālo pieredzi attiecībā uz veselības aspektiem, tostarp fizisko, psihisko, sociālo veselību, kā arī attiecībā uz veselības aprūpes intervenču iznākumiem. 

Metodes

Bērni ar COVID-19

  • Visu bērnu, kuriem ir/ tiks diagnosticēts COVID-19, kvantitatīvs klīniskais raksturojums.
  • 15-20 daļēji strukturētas padziļinātās intervijas ar bērnu, kuriem diagnosticēts COVID-19, vecākiem.
  • 10 daļēji strukturētas padziļinātās intervijas ar bērniem (10+ gadus veciem), kuriem diagnosticēts COVID-19

Bērni ar hroniskām saslimšanām

0–18 gadus veciem bērniem ar hroniskām slimībām, kuriem tiek noteiktas  antivielas pret COVID-19 (100 astmas pacienti, 25 cistiskās fibrozes pacienti, 100 diabēta pacienti, 15 iekaisīgo zarnu sindroma pacienti), tiks vākti dati, veicot klīniskās pārbaudes, aizpildot ar veselību saistītās dzīves kvalitātes anketas klātienes intervijās (tiks intervēti bērna likumīgie pārstāvji un bērni, ja bērns vecums būs pietiekams, lai spētu sniegt atbildes) un veiktas padziļinātās kvalitatīvās  intervijas ar aprūpētājiem, ārstniecības personām, izglītības darbiniekiem un vadītājiem.

Apakšprojekta komanda

Dace Jaudzeme
Biroja vadītāja, Zinātniskā asistente
Ilze Grope
Dekāne, Docētāja, Vadošā pētniece
Jana Pavāre
Dekāne, Docētāja, Vadošā pētniece
Dace Gardovska
Katedras vadītāja, Docētāja, Stratēģisko attiecību direktore, Vadošā pētniece
Liene Smane
Docētāja, Vadošā pētniece
Zanda Pučuka
Docētāja, Pētniece
Ieva Roģe
Laborante

Par projektu medijos

Asoc.prof. Jana Pavāre raidījumā Ģimenes studija kliedē mītu, ka bērni ar Covid-19 slimo viegli un atveseļojas ātri (20.01.2021.)

Vadošā pētniece Jana Pavāre plašāk par pētījuma ietvaros secinātajām Covid-19 izpausmēm bērniem, kā arī vīrusa pārslimošanas sekām (25.01.2021.)

Akūtajā Covid-19 slimības fāzē bērni slimo vieglāk nekā pieaugušie, bet sekas atveseļošanās periodā var būt ļoti smagas, raidījumam Labrīt skaidro vadošā pētniece asoc. prof. Jana Pavāre (20.01.2021.)

Ņemot vērā, ka daļai bērnu pēc pārslimošanas ar Covid-19 turpina saglabāties vai vēlāk parādās postvirālās sekas, Bērnu slimnīcā radīta jauna rehabilitācijas / aprūpes programma (19.01.2021.)

Vadošā pētniece Jana Pavāre LTV1 Panorāmā informē skatītājus par pētījumu Covid-19 seku mazināšanai, kā arī faktu, ka bērni Latvijā sākuši slimot ar Covid-19 arī vidēji smagi (15.01.2021.)

Projekta vadītāja doc. Anda Ķīvīte-Urtāne intervijā portālam jauns.lv atklāj, kādas sekas uz bērnu veselību atstāj pārslimošana ar Covid-19 (15.01.2021.)

Par to, kādu ietekmi uz bērniem atstāj Covid-19 vīrusa pārslimošana, portālu Delfi informē vadošā pētniece asoc.prof. Jana Pavāre. Raksts Delfi.lv (7.12.2020.)

5. apakšprojekta pētnieki iesaistās algoritma izstrādē, kurš nosaka rīcību gadījumā, ja bērnam ir akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes: spkc.gov.lv (7.2020.–12.2020.)

Asoc.prof. Jana Pavāre informē portālu bdaugava.lv par pētījuma mērķiem un rezultātiem. Raksts Brīvajā Daugavā, bdaugava.lv (27.11.2020.)

5. apakšprojekta pētnieki apspriež projekta rezultātus konferences Par bērnu veselību pēc Covid-19 izslimošanas (5.11.2020) ietvaros, kura rīkota sadarbībā ar Jēkabpils reģionālo slimnīcu; plāno Covid-19 pārslimojušo bērnu uzņemšanu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Raksts Delfi.lv (9.11.2020.)
Šis pats raksts pieejams arī:
Radio1.lv

12. novembrī BKUS pediatri plāno Covid-19 pārslimojušo bērnu pieņemšanu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā – poliklīnikā. Raksts Brīvā Daugava, bdaugava.lv (6.11.2020.)

Par Covid-19 sekām uz bērnu veselību TV3 ziņās sabiedrību informē vadošā pētniece asoc. prof. Jana Pavāre (29.10.2020.)

Par Covid-19 atstātajām sekām uz bērnu veselību portālā Jauns.lv informē vadošā pētniece asoc. prof. Jana Pavāre (29.10.2020.)

Diskusijā par skolu un bērnu veselību Covid-19 pandēmijas apstākļos TV24 raidījumā Dr. Apinis iesaistās projekta vadošā pētniece asoc. prof. Jana Pavāre (26.10.2020.)

Vadošās pētnieces asoc. prof. Janas Pavāres izteiktie komentāri par līdz šim zināmo Covid-19 ietekmi uz bērnu veselību atspoguļoti Re:Baltica (06.10.2020.)

Pētnieces J. Pavāre un I. Stars pētījuma rezultātus atspoguļo rakstā Bērni un COVID-19 (Children and COVID-19), žurnālā Medicus Bonus, 12.–14. lpp. (09./10.2020.)

Projekta vadošā pētniece asoc.prof. Jana Pavāre Latvijas Avīzē – Skolotāji būs arī mediķi (15.09.2020)

Projekta vadošā pētniece asoc.prof. Jana Pavāre LTV1 raidījumā Panorāma par pētījuma pirmajiem rezultātiem (15:30 minūte) (12.09.2020.)

Projekta vadošā pētniece asoc.prof. Jana Pavāre Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas sēdē-seminārā (10.09.2020)

Projekta pētnieces asoc. prof. Jana Pavāre un doc. Inese Stars LR1 raidījumā Ģimenes studija (19.08.2020)

Projekta pētniece asoc. prof. Jana Pavāre LR1 raidījumā Labrīt (22.07.2020.) – plkst. 7.10

Projekta pētniece asoc. prof. Jana Pavāre TV3 raidījumā 900 sekundes (22.07.2020)

Projekta pētniece doc. Liene Smane TV3 ziņās (21.07.2020.)

Projekta pētniece doc. Liene Smane ReTV raidījumā Latvijas Ziņas (21.07.2020.) – no 2:20

Projekta pētniece asoc. prof. Jana Pavāre LTV1 raidījumā Panorāma (21.07.2020.) – no 33:20

Projekta vadība


Gala ziņojumi ar rekomendācijām

1. Veselības aprūpes nepārtrauktība

2. Psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība

3. Seksuālā un reproduktīvā veselība

4. Gados vecāku iedzīvotāju veselība

5. Bērnu veselība

Zinātniskās publikācijas

  • Pumpure E, Rezeberga D, Lazdane G, Briedite I, Mihailova D, Pitkevica I, Gravina M.L, Olsena S, Kantane I, Ķīvīte-Urtāne A. Relationship between pregnant women and their partners during COVID-19 and the role of accompanying persons during childbirth. Sciedu Press; Vol 10, No 4 (2021). DOI: 10.5430/jha.v10n4p1
  • Surina S, Perepjolkina V, Martinsone K, Vainik U, Ruza A, Vrublevska J, Smirnova D, Rancans E, Kolesnikova J, Fountoulakis K. N. Factors related to COVID-19 preventive behaviors: A Structural Equation Model. Frontiers in Psychology. (April 2021). DOI: 10.3389/fpsyg.2021.676521
  • Briedite I, Kivite-Urtane A, Lazdane G, Rezeberga D, Kantane I, et al. The impact of COVID–19 pandemic and restriction measures on sexual behaviour, couple relationship and psychological well-being in Latvia. Clin Obstet Gynecol Reprod Med 7: 2021. DOI: 10.15761/COGRM.1000327
  • Jelena Vrublevska, Anna Sibalova, Ilana Aleskere, Baiba Rezgale, Daria Smirnova, Konstantinos N. Fountoulakis and Elmars Rancans. Factors related to depression, distress, and self-reported changes in anxiety, depression, and suicidal thoughts during the COVID-19 state of emergency in Latvia. Nordic Journal of Psychiatry, (May 2021). DOI: 10.1080/08039488.2021.1919200
  • Inese Stars, Liene Smane, Zanda Pucuka, Ieva Roge, and Jana Pavare. Impact of Pediatric COVID-19 on Family Health-Related Quality of Life: A Qualitative Study from Latvia. Global Pediatric Health, (January 2021). DOI: 10.1177/2333794X211012394
  • Kristien Michielsen, Elin C Larrson, Anna Kågesten, Jennifer Toller Erausquin, Sally Griffin, Sarah Van de Velde, Joseph D Tucker, on behalf of the I-SHARE Team (including prof. Gunta Lazdāne). International Sexual Health And REproductive health (I-SHARE) survey during COVID-19: study protocol for online national surveys and global comparative analyses. Sexually Transmitted Infections Published Online First: 20 October 2020. DOI: 10.1136/sextrans-2020-054664
  • Liene Smane, Inese Stars, Zanda Pucuka, Ieva Roge, Jana Pavare. Persistent clinical features in paediatric patients after SARS-CoV-2 virological recovery: a retrospective population-based cohort study from a single centre in Latvia. BMJ Paediatrics Open 2020;4:e000905. DOI: 10.1136/bmjpo-2020-000905

Projekta aktualitātes

Vadošā pētniece, Sabiedrības veselības institūta direktore asoc. prof. Anda Ķīvīte-Urtāne raidījumā Nākotnes pietura stāsta par Latvijas iedzīvotājiem, kuri Covid-19 pārslimojuši, pašiem to nezinot, un VPP-COVID-2020/1-0011 projektā secināto (05.06.2021.)

Projekta vadītāja asoc. prof. Anda Ķīvīte-Urtāne žurnālā Latvijas Ārsts par pētījumā paveikto, cerībā, ka gūtie rezultāti kalpos par pamatu uz pierādījumiem balstītas sabiedrības veselības politikas izveidi Latvijā (02.2021.)

Projekta vadītāja asoc. prof. Anda Ķīvīte-Urtāne LV portālam skaidro Covid-19 pandēmijas ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu (13.04.2021.)

Covid-19 ir trešais biežākais nāves cēlonis Latvijā, informē projekta vadītāja doc. Anda Ķīvīte-Urtāne (02.02.2021.)

Par Covid-19 otrā viļņa nacionālajām īpatnībām TV24 Speciālizlaidumā informē projekta vadītāja doc. Anda Ķīvīte-Urtāne: raidījuma 1. daļa un raidījuma 2. daļa (21.10.2020.) 

Projekta vadītāja Anda Ķīvīte-Urtāne Aptiekāra Žurnālā – Sabiedrības veselības laukā nekas nav pašsaprotami (09.2020.)

Projekta vadītāja Anda Ķīvīte-Urtāne TV3 raidījumā 900 sekundes par projekta pirmajiem rezultātiem un COVID-19 otro vilni (28.08.2020.)

Kā epidēmija ietekmē sabiedrības veselību (7.08.2020.)

5 miljoni pandēmijas pētīšanai (30.07.2020. žurnāls Ir)

Par projekta sākšanu stāsta projekta vadītāja doc. Anda Ķīvīte-Urtāne LTV1 raidījumā Rīta panorāma (16.07.2020.)