COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana
Mērķis
Apraksts
Lai veicinātu Latvijas veselības aprūpes un sabiedrības veselības sistēmu gatavību nākotnes epidēmijām un ārkārtas stāvokļiem, mācoties no pieredzes, kas iegūta COVID-19 epidēmijas laikā, tiks veikti epidemioloģiskie un sabiedrības veselības pētījumi par pēcepidēmijas sekām, tostarp psihosociālajiem un uzvedības aspektiem vispārējā populācijā un noteiktās iedzīvotāju grupās (bērni, reproduktīvā vecuma cilvēki, vecāka gadagājuma cilvēki), kā arī tiks analizēta veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktība un esošo veselības aprūpes pakalpojumu algoritmi. Šā projekta rezultāti palīdzēs attīstīt ilgtspējīgu pieeju būtisku veselības aprūpes un sabiedrības veselības pakalpojumu sniegšanai pašreizējās COVID-19 epidēmijas un iespējamo nākotnes apdraudējumu laikā, atbalstot LR Veselības ministriju un citas atbildīgās institūcijas atbilstīgu aktivitāšu situācijas pārvaldībai plānošanā.
Projekts tiks īstenots piecu sinerģisku un savstarpēji papildinošu apakšprojektu ietvaros, kas pētīs šādas tēmas:
- 1. Veselības aprūpes nepārtrauktība
Apakšprojekta nosaukums: COVID-19 ietekme uz veselības aprūpes sistēmu; pieredze un nākotnes risinājumi
Apakšprojekta vadītāja: prof. Anita Villeruša
Mērķis
Izvērtēt COVID-19 epidēmijas ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību, novērtējot aktuālos datus un izprotot dažādu līmeņu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu organizētāju pieredzi un ekspektācijas, lai stiprinātu spēju risināt nākotnes izaicinājumus.
Uzdevumi
- Novērtēt primārās, sekundārās un terciārās veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu pacientu ar noteiktām hroniskām neinfekcijas slimībām vidū COVID-19 ārkārtas situācijas laikā un pēc tās – soli pa solim analizējot dažādu ierobežojumu atcelšanas stadiju ietekmi.
- Izpētīt Latvijas zobārstu gatavību ieviest minimāli invazīvas kariesa ārstēšanas metodes ikdienas praksē ar bērniem un ar pieaugušiem pacientiem un noskaidrot, vai šī gatavība ieviest minimāli invazīvas kariesa ārstēšanas metodes saistīta ar COVID-19, vai ar jau iepriekš gūtām zināšanām par metožu efektivitāti.
- Novērtēt neatliekamās medicīnas pakalpojumu labās prakses un izaicinājumus saistībā ar COVID-19, koncentrējoties uz sistēmas kapacitāti, plāniem un algoritmiem, lai identificētu rīcības, kas nepieciešamas problēmu risināšanai, kā arī labās prakses un gatavības nākotnes krīzes situācijām stiprināšanai.
- Izpētīt starptautisko un nacionālo cilvēktiesību principu piemērošanu COVID-19 ierobežošanas pasākumu laikā Latvijā, lai pienestu zināšanas, kas nepieciešamas sekmīgai turpmāko sabiedrības veselības izaicinājumu risināšanai vispārējo cilvēktiesību kontekstā.
Metodes
- Sekundāro datu no Nacionālā veselības dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta reģistriem analīze.
- 70 daļēji strukturētas padziļinātās intervijas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem (7 grupas, katrā 10 intervijas).
- Latvijas Zobārstu asociācijas biedru (n=1524) kvantitatīva aptauja.
- Normatīvo aktu analīze.
Mutes veselības apakšprojekta mājaslapa
Apakšprojekta komanda
Prorektors akadēmiskajā darbā, Valdes priekšsēdētājs, Vadošais pētnieks, Valdes loceklis, Docētājs
Zinātniskās padomes priekšsēdētāja, Studiju programmas direktore, Vadošā pētniece, Projekta vadītāja, DocētājaPar projektu medijos
Projektā iesaistītie pētnieki iepazīstina Latvijas Sabiedrības veselības asociāciju ar Covid-19 pētījumu gaitu (21.12.2020)
Projekta vadošais pētnieks prof. Ģirts Briģis 15.10.2020. LTV1 raidījumā Šodienas jautājums un 03.11.2020. portālā Apollo (pārpublicēts) akcentē problēmu saistībā ar Covid-19 slimnieku izolēšanās iespējām
Projekta sadarbības partnera Latvijas Universitātes asoc. prof. Solvita Olsena Vīnes Universitātes debatēs Ars Boni (13.08.2020.)
- 2. Psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība
Apakšprojekta nosaukums: Psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība, un ar to saistītie faktori Latvijas iedzīvotāju vispārējā populācijā COVID-19 pandēmijas laikā un pēc tās, virzieni situācijas menedžmentam nākotnē
Apakšprojekta vadītāja: prof. Elmārs Rancāns
Mērķis
Novērtēt psihiskās veselības un psihiskās izturības stāvokli un asociētos faktorus COVID-19 epidēmijas laikā un pēc tās.
Uzdevumi
- Noskaidrot klīniski nozīmīgas depresijas izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā pašizolācijas periodā.
- Noskaidrot trauksmes, distresa, pašnāvības domu izplatību un ar to saistītos personīgos un starppersonu/ sociālos faktorus.
- Noskaidrot iekšējos un ārējos faktorus, kas saistīti ar psihisko veselību un psihisko izturību COVID-19 pandēmijas laikā dažādās iedzīvotāju grupās.
- Izpētīt, kādi ārējie un iekšējie resursi bija palīdzoši psiholoģiskā distresa kā reakcijas uz pandēmiju pārvarēšanā vispārējā populācijā un noteiktās riskam pakļautās iedzīvotāju grupās.
- Noskaidrot saistību starp psiholoģiskajiem faktoriem (riska apzināšanās, kognitīvās kļūdas u. tml.) un preventīvu uzvedību un atbildes reakcijām uz psiholoģisku krīzi.
- Noskaidrot iedzīvotāju uzvedību saistībā ar ieviestajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem, un noskaidrot šīs uzvedības asociētos faktorus.
- Izpētīt, kādas darbības un stratēģijas izmantoja dažādas iedzīvotāju grupas, lai tiktu gala ar pandēmijas izraisītajām stresa situācijām.
- Raksturot esošo situāciju saistībā ar inficēšanās riska apzināšanos, preventīvas uzvedības praktizēšanu, zināšanām un mītiem COVID-19 uzliesmojuma laikā Latvijā.
- Izzināt, kā dažādu iedzīvotāju grupu uzticēšanās institūcijām ir saistīta ar attieksmi pret COVID-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem un šo pasākumu ievērošanu.
- Izzināt sociālās uzvedības un ikdienas rutīnas izmaiņas, tai skaitā izmaiņas fiziskajās aktivitātēs, alkohola lietošanā, smēķēšanā, seksuālajās attiecībās, uztura paradumos, ģimenes un sociālajās attiecībās, tostarp vardarbības ģimenē aspektos, kā arī noskaidrot ar šīm izmaiņām asociētos faktorus.
Metodes
- 18–74 gadus vecu iedzīvotāju interneta aptauja, randomizēta un nacionāli reprezentatīva atlase (n=2500).
- Izmantota starptautiski validēta anketa, kā arī nacionāli specifiski jautājumi.
- Matemātiskā modelēšana (SEM jeb Structural equation modeling), lai noteiktu/ pierādītu ar psihisko veselību saistītos faktorus.
Apakšprojekta komanda
Katedras vadītāja, Docētāja, Vadošā pētniece, Psiholoģijas studiju virziena vadītājaPar projektu medijos
Žurnāla Medicus Bonus decembra izdevumā publicēti pētījuma dati par sazvērestības teorijām un ticību medijiem (12.2020.)
Apakšprojekta komanda organizē zinātniski starpdisciplināro konferenci Psiholoģiskie resursi un riska faktori iedzīvotāju veselībai COVID-19 apstākļos: VPP pētījumi psiholoģijas praksei (22.10.2020.)
Projekta vadošais pētnieks prof. Elmārs Rancāns LTV1 raidījumā Rīta Panorāma par cilvēka emocionalitāti pandēmijas laikā (22.10.2020.)
Vadošā pētniece doc. Jeļena Vrubļevska par pētījuma sākotnējiem rezultātiem Latvijas Radio (27.09.20.)
- 3. Seksuālā un reproduktīvā veselība
Apakšprojekta nosaukums: Izmaiņu nepieciešamības identificēšana reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai un iedzīvotāju riska uzvedības mazināšanai COVID-19 laikā un pēc tās
Apakšprojekta vadītāja: prof. Gunta Lazdāne
Mērķis
Noskaidrot ar COVID-19 saistīto sociālos ierobežojumu ietekmi uz seksuālo un reproduktīvo veselību (SRV) un būtisku SRV preču un pakalpojumu pieejamību Latvijā, izmantojot interneta aptauju pieaugušo iedzīvotāju populācijas ērtuma atlasē un salīdzinot rezultātus ar citām valstīm.
Uzdevumi
- Noteikt ar COVID-19 saistīto ierobežojumu ietekmi uz grūtniecības aprūpi, kontracepciju un abortu.
- Noteikt ar COVID-19 saistīto ierobežojumu ietekmi uz seksuālo veselību, fokusējoties uz nedrošu seksu un izmeklējumu veikšanu HIV un seksuālās transmisijas infekciju diagnosticēšanai.
- Noteikt ar COVID-19 saistīto ierobežojumu ietekmi uz vardarbību ģimenē.
- Noteikt ar COVID-19 saistīto ierobežojumu ietekmi uz grūtnieču, viņu partneru un veselības aprūpes profesionāļu, kuri sniedz grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību aprūpes pakalpojumus, psiholoģisko labklājību.
Metodes
- 18+ gadus vecu iedzīvotāju interneta aptauja, ērtuma atlase (n=500).
- Izmantota starptautiski validēta anketa.
- 10 daļēji strukturētas padziļinātās intervijas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.
- 12 fokusgrupu diskusijas ar sievietēm pēcdzemdību periodā, viņu partneriem un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem (vecmātes, ginekologi dzemdību speciālisti).
Apakšprojekta komanda
Par projektu medijos
Intervijā laikrakstam Tauta un Veselība par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz seksuālo veselību stāsta Dr. Ieva Briedīte (2021. gada janvāra izlaidums)
- Raksts pieejams arī protālos:
dieviete.lv (15.12.2020),
tikaisievietem.lv (14.12.2020),
mammamuntetiem.lv (18.12.2020) un
medicine.lv (15.12.2020)
Prof. Gunta Lazdāne Pasaules Seksologu asociācijas rīkotajā seminārā informē par VPP/I-SHARE pētījumu Latvijā un COVID-19 ietekmi uz seksuālo veselību (9.12.2020) | Semināra videoieraksts
Vadošā pētniece prof. Dace Rezeberga izglīto topošās māmiņas par saistību starp grūtniecību, dzemdībām un Covid-19 (3.12.2020.)
Zinātniskā konference Covid-19 ietekme uz seksuālo un reproduktīvo veselību Latvijā – rezultāti, secinājumi un ieteikumi (27.11.2020.) | Videoieraksts
Prof. Gunta Lazdāne Latvijas Radio 1 runā par pētījuma ietvaros konstatētajām problēmām, ar kurām pandēmijas ietekmē saskārās grūtnieces, HIV pacienti un no vardarbības cietušas sievietes. Raksts LSM.lv (27.11.2020)
RSU pētnieki uzklausa un analizē ieteikumus seksuālās un reproduktīvās veselības jomā (19.10.2020.)
RSU pētnieki sāk COVID-19 ietekmes kvalitatīvās pētniecības posmu (1.10.2020.)
Projekta trešās darba pakas vadītāja prof. Gunta Lazdāne TV3 raidījumā 900 sekundes (25.08.2020.)
RSU iesaistās starptautiskā pētījumā par COVID-19 ierobežojumu ietekmi uz seksuālo un reproduktīvo veselību (30.07.2020.)
Projekta Facebook lapa
Projekta Twitter lapa
Projekta Instagram lapa- 4. Gados vecāku iedzīvotāju veselība
Apakšprojekta nosaukums: COVID-19 ietekme uz Latvijas iedzīvotāju grupām vecumā virs 50 gadiem: ieteikumi veselības un sociālo seku mazināšanai un sagatavotībai iespējamām krīzēm nākotnē
Apakšprojekta vadītāja: vad. pētn. Ieva Reine
Mērķis
Analizēt gados vecāku iedzīvotāju paradumus uzliesmojuma laikā un izstrādāt politikas ieteikumus saistībā ar novēršamiem riska faktoriem nākotnes krīžu situācijām.
Uzdevumi
- Nodrošināt pierādījumu bāzi par paradumiem, attieksmēm, ekonomiskajiem un psihosociālajiem aspektiem pandēmijas laikā iedzīvotāju grupās vecumā virs 50 gadiem.
- Identificēt neaizsargātākās gados vecāku iedzīvotāju grupas attiecībā uz psihisko veselību, sociālo izolāciju, sociālo un veselības nevienlīdzību un pandēmijas ietekmi indivīda līmenī.
- Noskaidrot zināšanas un paradumus attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu: aprūpētāju izvēli un pieejamību, COVID-19 diagnostiskajiem izmeklējumiem u. tml.
Metodes
- 50+ gadus vecu iedzīvotāju mājsaimniecības aptauja, randomizēta reprezentatīva atlase (n=1255 pirms pandēmijas un pēc tās – n=1000).
- Izmantota starptautiski validēta anketa.
- 10–12 daļēji strukturētas padziļinātās intervijas ar personām vecumā virs 50 gadiem.
Apakšprojekta komanda
Par projektu medijos
Plašāk par Valsts pētījumu programmas Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ietvaros sasniegto žurnālā Ir (10.02.2021.)
Projekta ceturtās darba pakas pētnieki analizē Covid-19 ietekmi uz gados vecākiem Latvijas iedzīvotājiem (6.10.2020.)
Šis pats raksts lasāms arī:
Žurnālā Santa
Portālā Delfi.lv
Skaties.lv- 5. Bērnu veselība
Apakšprojekta nosaukums: SARS-CoV2 ietekme uz bērnu veselības aprūpes sistēmu Latvijā
Apakšprojekta vadītāja: prof. Dace Gardovska
Mērķis
Raksturot ar SARS-CoV-2 inficētos bērnus Latvijā, noteikt COVID-19 antivielu seroprevalence bērnu ar hroniskām saslimšanām populācijās un novērtēt ar veselību saistīto dzīves kvalitāti (VSDzK) bērniem un ģimenēm epidēmijas laikā.
Uzdevumi
- Apkopot un izanalizēt SARS-CoV-2 inficētu bērnu Latvijā epidemioloģisko raksturojumu, klīniskās pazīmes, laboratoro un vizuālās diagnostikas atradi, ārstēšanas taktiku un slimības iznākumus stacionārajā un ambulatorā etapā.
- Noskaidrot COVID-19 epidemioloģiskos un klīniskos rādītājus un izpētīt infekcijas netiešo ietekmi uz bērniem ar noteiktām hroniskām saslimšanām.
- Izanalizēt un izvērtēt COVID-19 ietekmi uz bērnu vecumu pacientu psiholoģisko pašsajūtu saslimšanas laikā un pēc tās.
- Izzināt un pētīt dinamikā iespējamās post – virālā sindroma pazīmes bērniem ar diviem negatīviem COVID-19 testiem atveseļošanās periodā; tai skaitā COVID-19 ilgtermiņa ietekmi uz bērnu fizisko un psihoemocionālo veselību, kognitīvām funkcijām.
- Izpētīt VSDzK bērniem un ģimenēm COVID-19 gadījumā un noskaidrot viņu unikālo pieredzi attiecībā uz veselības aspektiem, tostarp fizisko, psihisko, sociālo veselību, kā arī attiecībā uz veselības aprūpes intervenču iznākumiem.
Metodes
Bērni ar COVID-19
- Visu bērnu, kuriem ir/ tiks diagnosticēts COVID-19, kvantitatīvs klīniskais raksturojums.
- 15-20 daļēji strukturētas padziļinātās intervijas ar bērnu, kuriem diagnosticēts COVID-19, vecākiem.
- 10 daļēji strukturētas padziļinātās intervijas ar bērniem (10+ gadus veciem), kuriem diagnosticēts COVID-19
Bērni ar hroniskām saslimšanām
0–18 gadus veciem bērniem ar hroniskām slimībām, kuriem tiek noteiktas antivielas pret COVID-19 (100 astmas pacienti, 25 cistiskās fibrozes pacienti, 100 diabēta pacienti, 15 iekaisīgo zarnu sindroma pacienti), tiks vākti dati, veicot klīniskās pārbaudes, aizpildot ar veselību saistītās dzīves kvalitātes anketas klātienes intervijās (tiks intervēti bērna likumīgie pārstāvji un bērni, ja bērns vecums būs pietiekams, lai spētu sniegt atbildes) un veiktas padziļinātās kvalitatīvās intervijas ar aprūpētājiem, ārstniecības personām, izglītības darbiniekiem un vadītājiem.
Apakšprojekta komanda
Satversmes sapulces priekšsēdētāja, Dekāne, Docētāja, Valdes locekle, Vadošā pētniecePar projektu medijos
Asoc.prof. Jana Pavāre raidījumā Ģimenes studija kliedē mītu, ka bērni ar Covid-19 slimo viegli un atveseļojas ātri (20.01.2021.)
Par to, kādu ietekmi uz bērniem atstāj Covid-19 vīrusa pārslimošana, portālu Delfi informē vadošā pētniece asoc.prof. Jana Pavāre. Raksts Delfi.lv (7.12.2020.)
5. apakšprojekta pētnieki iesaistās algoritma izstrādē, kurš nosaka rīcību gadījumā, ja bērnam ir akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes: spkc.gov.lv (7.2020.–12.2020.)
Asoc.prof. Jana Pavāre informē portālu bdaugava.lv par pētījuma mērķiem un rezultātiem. Raksts Brīvajā Daugavā, bdaugava.lv (27.11.2020.)
5. apakšprojekta pētnieki apspriež projekta rezultātus konferences Par bērnu veselību pēc Covid-19 izslimošanas (5.11.2020) ietvaros, kura rīkota sadarbībā ar Jēkabpils reģionālo slimnīcu; plāno Covid-19 pārslimojušo bērnu uzņemšanu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Raksts Delfi.lv (9.11.2020.)
Šis pats raksts pieejams arī:
Radio1.lvPar Covid-19 sekām uz bērnu veselību TV3 ziņās sabiedrību informē vadošā pētniece asoc. prof. Jana Pavāre (29.10.2020.)
Par Covid-19 atstātajām sekām uz bērnu veselību portālā Jauns.lv informē vadošā pētniece asoc. prof. Jana Pavāre (29.10.2020.)
Pētnieces J. Pavāre un I. Stars pētījuma rezultātus atspoguļo rakstā Bērni un COVID-19 (Children and COVID-19), žurnālā Medicus Bonus, 12.–14. lpp. (09./10.2020.)
Projekta vadošā pētniece asoc.prof. Jana Pavāre Latvijas Avīzē – Skolotāji būs arī mediķi (15.09.2020)
Projekta vadošā pētniece asoc.prof. Jana Pavāre LTV1 raidījumā Panorāma par pētījuma pirmajiem rezultātiem (15:30 minūte) (12.09.2020.)
Projekta pētnieces asoc. prof. Jana Pavāre un doc. Inese Stars LR1 raidījumā Ģimenes studija (19.08.2020)
Projekta pētniece asoc. prof. Jana Pavāre LR1 raidījumā Labrīt (22.07.2020.) – plkst. 7.10
Projekta pētniece asoc. prof. Jana Pavāre TV3 raidījumā 900 sekundes (22.07.2020)
Projekta pētniece doc. Liene Smane TV3 ziņās (21.07.2020.)
Projekta pētniece doc. Liene Smane ReTV raidījumā Latvijas Ziņas (21.07.2020.) – no 2:20
Projekta pētniece asoc. prof. Jana Pavāre LTV1 raidījumā Panorāma (21.07.2020.) – no 33:20
Projekta vadība
Vadošā pētniece, Sabiedrības veselības institūts
Projekta vadītāja, Sabiedrības veselības institūts
Gala ziņojumi ar rekomendācijām
1. Veselības aprūpes nepārtrauktība
2. Psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība
3. Seksuālā un reproduktīvā veselība
4. Gados vecāku iedzīvotāju veselība
Zinātniskās publikācijas
- Kursite M., Stars I., Strele I., Gobina I., Kivite-Urtane A., Behmane D., Dudele A., Villerusa A. (2022). A mixed-method study on the provision of remote consultations for non-communicable disease patients during the first wave of the COVID-19 pandemic in Latvia: Lessons for the future. BMC Health Services Research 22: 263. https://doi.org/10.1186/s12913-022-07634-x
- Maldupa I., Slepcova O., Vidulskane I., Brinkmane A., Senakola E., Uribe S. E. (2022). COVID-19 as an opportunity for minimally-invasive dentistry: a national cross-sectional survey. BMC Oral Health 22, 394. https://doi.org/10.1186/s12903-022-02432-7
- Vrublevska J., Perepjolkina V., Martinsone K., Kolesnikova J., Krone I., Smirnova D., Fountoulakis K. N., & Rancans E. (2022). Determinants of Anxiety in the General Latvian Population During the COVID-19 State of Emergency. Frontiers in public health, 10, 854812. https://doi.org/10.3389/fpubh.2022.854812
- Webb E., Winkelmann J., Scarpetti G., Behmane D., Habicht T., Kahur K., Kasekamp K., Köhler K., Miščikienė L., Misins J., Reinap M., Slapšinskaitė-Dackevičienė A., Võrk A., Karanikolos M. (2022). Lessons learned from the Baltic countries’ response to the first wave of COVID-19. Health Policy, Volume 126, Issue 5, Pages 438-445, ISSN 0168-8510. https://doi.org/10.1016/j.healthpol.2021.12.003
- Bundzena-Ervika A., Mārtinsone K., Perepjolkina V., Ruža A., Koļesņikova J., Rancāns E. Relationship between psychological resilience and self-care strategies of healthcare professionals during covid-19 pandemic in Latvia. SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings on the International Scientific Conference. Volume VII, May 28th-29th, 2021. 24-38. Rezekne Academy of Technologies, Rezekne, Latvia. http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/6258/5310
- Pumpure E., Mihailova D., Gravina M. L., Briedīte I., Rezeberga D., Kantāne I., Lazdane G. Socioeconomic factors and changes of eating habits during COVID-19 restrictions in Latvia. 39. Abstract from 3rd International Conference "Nutrition and Health 2020", Riga, Latvia. https://www.nutritionandhealth2020.lu.lv/fileadmin/user_upl…
- Pumpure E., Tavares I., Rezeberga D., Nobre P., Lazdane G. 124 A cross-country comparison of the impact of covid-19 on socioeconomical, psychological, and relational well-being of pregnant and non-pregnant women in Latvia and Portugal (2022.). European Journal of Obstetrics and Gynecology and Reproductive Biology, VOLUME 270, E61-E62.
https://doi.org/10.1016/j.ejogrb.2021.11.213 - Pitkēviča I, Pumpure. E., Graviņa M.L., Mihailova D., Briedīte I., Rezeberga D., Kantāne I., Ķīvīte-Urtāne A., Lazdāne G. (2022). Socioeconomic factors and changes in food choice and availability during COVID-19 restrictions in Latvia. Proceedings of the Latvian Academy of Science. Section B, Vol. 76, No. 1 (736), pp. 36 – 41.
DOI: 10.2478/prolas-2022-0006 - Upesleja, G. Perepjolkina, V. (2021). Latvijas iedzīvotāju sociālo un psiholoģisko rādītāju saistība ar grūtībām pielāgoties ārkārtas stāvoklim Covid-19 pandēmijas laikā (Relationship between social and psychological indicators and the difficulty to adapt to the state of emergency of the Latvian inhabitants during the COVID-19 pandemic). Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume VII, Psychology, May 28 th-29th, 2021. 205-216.
http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/6178/5324 - Reine, I., Ivanovs, A., Sniķere, S., Mieriņa, I., Gehtmane-Hofmane, I., Koroļeva, I. Overcoming social isolation with digital technologies among ageing populations during Covid-19. SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the 15th International Scientific Conference. Volume IV, May 28th-29th, 2021. 171-178. Rezekne Academy of Technologies, Rezekne, Latvia.
http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/6356/5124 - Mieriņa, I. Reine, I. COVID-19 crisis strains relationships with returning and visiting compatriots. SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the 15th International Scientific Conference. Volume VI, May 28th-29th, 2021. 160-171. Rezekne Academy of Technologies, Rezekne, Latvia.
http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/6266/5238 - Miķelsone, M., Baltmane, D., Reine, I. Sniķere, S., Ivanovs, A., Tomsone, S. Exploration of healthy ageing determinants in the Baltic States. SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the 15th International Scientific Conference. Volume IV, May 28th-29th, 2021. 414-427. Rezekne Academy of Technologies, Rezekne, Latvia.
http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/6431/5146 - Koroļeva, I., Sniķere, S., Aleksandrovs, A., Reine, I., Trapencieris, M., Ivanovs, A. Effects of social isolation on mental health during Covid-19 in the context of ageing. SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the 15th International Scientific Conference. Volume VI, May 28th-29th, 2021. 104-117. Rezekne Academy of Technologies, Rezekne, Latvia. http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/6421/5235
- Gehtmane-Hofmane, I., Tēraudkalna, M., Rajevska, O., Koroļeva, I., Reine, I. Knowledge, attitudes and Covid-19 related behavior among individuals aged 50 and older in Latvia. SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the 15th International Scientific Conference. Volume IV, May 28th-29th, 2021. 102-112. Rezekne Academy of Technologies, Rezekne, Latvia. http://journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/6462/5118
- Racko I, Smane L, Klavina L, Pucuka Z, Roge I, Pavare J. Case Series of Multisystem Inflammatory Syndrome (MIS-C) in Children during the SARS-CoV-2 Pandemic in Latvia. Clinics and Practice. 2021; 11(2):363-373.
https://doi.org/10.3390/clinpract11020051 - Smane L, Roge I, Pucuka Z, Pavare J. Clinical features of pediatric post-acute COVID-19: a descriptive retrospective follow-up study. Italian journal of pediatrics, 47(1), 177 (August 2021).
https://doi.org/10.1186/s13052-021-01127-z - Pumpure E, Rezeberga D, Lazdane G, Briedite I, Mihailova D, Pitkevica I, Gravina M.L, Olsena S, Kantane I, Ķīvīte-Urtāne A. Relationship between pregnant women and their partners during COVID-19 and the role of accompanying persons during childbirth. Sciedu Press; Vol 10, No 4 (2021).
DOI: 10.5430/jha.v10n4p1 - Surina S, Perepjolkina V, Martinsone K, Vainik U, Ruza A, Vrublevska J, Smirnova D, Rancans E, Kolesnikova J, Fountoulakis K. N. Factors related to COVID-19 preventive behaviors: A Structural Equation Model. Frontiers in Psychology. (April 2021).
DOI: 10.3389/fpsyg.2021.676521 - Briedite I, Kivite-Urtane A, Lazdane G, Rezeberga D, Kantane I, et al. The impact of COVID–19 pandemic and restriction measures on sexual behaviour, couple relationship and psychological well-being in Latvia. Clin Obstet Gynecol Reprod Med 7: 2021.
DOI: 10.15761/COGRM.1000327 - Jelena Vrublevska, Anna Sibalova, Ilana Aleskere, Baiba Rezgale, Daria Smirnova, Konstantinos N. Fountoulakis and Elmars Rancans. Factors related to depression, distress, and self-reported changes in anxiety, depression, and suicidal thoughts during the COVID-19 state of emergency in Latvia. Nordic Journal of Psychiatry, (May 2021).
DOI: 10.1080/08039488.2021.1919200 - Inese Stars, Liene Smane, Zanda Pucuka, Ieva Roge, and Jana Pavare. Impact of Pediatric COVID-19 on Family Health-Related Quality of Life: A Qualitative Study from Latvia. Global Pediatric Health, (January 2021).
DOI: 10.1177/2333794X211012394 - Kristien Michielsen, Elin C Larrson, Anna Kågesten, Jennifer Toller Erausquin, Sally Griffin, Sarah Van de Velde, Joseph D Tucker, on behalf of the I-SHARE Team (including prof. Gunta Lazdāne). International Sexual Health And REproductive health (I-SHARE) survey during COVID-19: study protocol for online national surveys and global comparative analyses. Sexually Transmitted Infections Published Online First: 20 October 2020.
DOI: 10.1136/sextrans-2020-054664 - Liene Smane, Inese Stars, Zanda Pucuka, Ieva Roge, Jana Pavare. Persistent clinical features in paediatric patients after SARS-CoV-2 virological recovery: a retrospective population-based cohort study from a single centre in Latvia. BMJ Paediatrics Open 2020;4:e000905.
DOI: 10.1136/bmjpo-2020-000905
Projekta aktualitātes
Projekta vadītāja asoc. prof. Anda Ķīvīte-Urtāne LV portālam skaidro Covid-19 pandēmijas ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu (13.04.2021.)
Covid-19 ir trešais biežākais nāves cēlonis Latvijā, informē projekta vadītāja doc. Anda Ķīvīte-Urtāne (02.02.2021.)
Par Covid-19 otrā viļņa nacionālajām īpatnībām TV24 Speciālizlaidumā informē projekta vadītāja doc. Anda Ķīvīte-Urtāne: raidījuma 1. daļa un raidījuma 2. daļa (21.10.2020.)
Projekta vadītāja Anda Ķīvīte-Urtāne TV3 raidījumā 900 sekundes par projekta pirmajiem rezultātiem un COVID-19 otro vilni (28.08.2020.)
Kā epidēmija ietekmē sabiedrības veselību (7.08.2020.)
5 miljoni pandēmijas pētīšanai (30.07.2020. žurnāls Ir)
Par projekta sākšanu stāsta projekta vadītāja doc. Anda Ķīvīte-Urtāne LTV1 raidījumā Rīta panorāma (16.07.2020.)
