Pārlekt uz galveno saturu

COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana

Projekta/līguma nr.
VPP-COVID-2020/1-0011
Projekta finansējums
497 580,00 EUR, tajā skaitā RSU finansējums 429 335 EUR
Projekta vadītājs
Projekta īstenošana
01.07.2020. - 31.12.2020.

Mērķis

Izvērtēt COVID-19 epidēmijas ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; izstrādāt ieteikumus veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšanai.

Apraksts

Konsorcija nr. 6.5. partneri

  • Rīgas Stradiņa universitāte
  • Latvijas Universitāte
  • Banku augstskola

Lai veicinātu Latvijas veselības aprūpes un sabiedrības veselības sistēmu gatavību nākotnes epidēmijām un ārkārtas stāvokļiem, mācoties no pieredzes, kas iegūta COVID-19 epidēmijas laikā, tiks veikti epidemioloģiskie un sabiedrības veselības pētījumi par pēcepidēmijas sekām, tostarp psihosociālajiem un uzvedības aspektiem vispārējā populācijā un noteiktās iedzīvotāju grupās (bērni, reproduktīvā vecuma cilvēki, vecāka gadagājuma cilvēki), kā arī tiks analizēta veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktība un esošo veselības aprūpes pakalpojumu algoritmi. Šā projekta rezultāti palīdzēs attīstīt ilgtspējīgu pieeju būtisku veselības aprūpes un sabiedrības veselības pakalpojumu sniegšanai pašreizējās COVID-19 epidēmijas un iespējamo nākotnes apdraudējumu laikā, atbalstot LR Veselības ministriju un citas atbildīgās institūcijas atbilstīgu aktivitāšu situācijas pārvaldībai plānošanā.

Projekts tiks īstenots piecu sinerģisku un savstarpēji papildinošu apakšprojektu ietvaros, kas pētīs šādas tēmas:

1. Veselības aprūpes nepārtrauktība

Apakšprojekta nosaukums: COVID-19 ietekme uz veselības aprūpes sistēmu; pieredze un nākotnes risinājumi

Apakšprojekta vadītāja: prof. Anita Villeruša

Mērķis

Izvērtēt COVID-19 epidēmijas ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību, novērtējot aktuālos datus un izprotot dažādu līmeņu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu organizētāju pieredzi un ekspektācijas, lai stiprinātu spēju risināt nākotnes izaicinājumus.

Uzdevumi

  • Novērtēt primārās, sekundārās un terciārās veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu pacientu ar noteiktām hroniskām neinfekcijas slimībām vidū COVID-19 ārkārtas situācijas laikā un pēc tās – soli pa solim analizējot dažādu ierobežojumu atcelšanas stadiju ietekmi.
  • Izpētīt Latvijas zobārstu gatavību ieviest minimāli invazīvas kariesa ārstēšanas metodes ikdienas praksē ar bērniem un ar pieaugušiem pacientiem un noskaidrot, vai šī gatavība ieviest minimāli invazīvas kariesa ārstēšanas metodes saistīta ar COVID-19, vai ar jau iepriekš gūtām zināšanām par metožu efektivitāti.
  • Novērtēt neatliekamās medicīnas pakalpojumu labās prakses un izaicinājumus saistībā ar COVID-19, koncentrējoties uz sistēmas kapacitāti, plāniem un algoritmiem, lai identificētu rīcības, kas nepieciešamas problēmu risināšanai, kā arī labās prakses un gatavības nākotnes krīzes situācijām stiprināšanai.
  • Izpētīt starptautisko un nacionālo cilvēktiesību principu piemērošanu COVID-19 ierobežošanas pasākumu laikā Latvijā, lai pienestu zināšanas, kas nepieciešamas sekmīgai turpmāko sabiedrības veselības izaicinājumu risināšanai vispārējo cilvēktiesību kontekstā.

Metodes

  • Sekundāro datu no Nacionālā veselības dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta reģistriem ("lielie dati") analīze.
  • 70 daļēji strukturētas padziļinātās intervijas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem (7 grupas, katrā 10 intervijas).
  • Latvijas Zobārstu asociācijas biedru (n=1524) kvantitatīva aptauja.
  • Normatīvo aktu analīze.
2. Psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība

Apakšprojekta nosaukums: Psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība, un ar to saistītie faktori Latvijas iedzīvotāju vispārējā populācijā COVID-19 pandēmijas laikā un pēc tās, virzieni situācijas menedžmentam nākotnē

Apakšprojekta vadītāja: prof. Elmārs Rancāns

Mērķis

Novērtēt psihiskās veselības un psihiskās izturības stāvokli un asociētos faktorus COVID-19 epidēmijas laikā un pēc tās.

Uzdevumi

  • Noskaidrot klīniski nozīmīgas depresijas izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā pašizolācijas periodā.
  • Noskaidrot trauksmes, distresa, pašnāvības domu izplatību un ar to saistītos personīgos un starppersonu/ sociālos faktorus.
  • Noskaidrot iekšējos un ārējos faktorus, kas saistīti ar psihisko veselību un psihisko izturību COVID-19 pandēmijas laikā dažādās iedzīvotāju grupās.
  • Izpētīt, kādi ārējie un iekšējie resursi bija palīdzoši psiholoģiskā distresa kā reakcijas uz pandēmiju pārvarēšanā vispārējā populācijā un noteiktās riskam pakļautās iedzīvotāju grupās.
  • Noskaidrot saistību starp psiholoģiskajiem faktoriem (riska apzināšanās, kognitīvās kļūdas u. tml.) un preventīvu uzvedību un atbildes reakcijām uz psiholoģisku krīzi.
  • Noskaidrot iedzīvotāju uzvedību saistībā ar ieviestajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem, un noskaidrot šīs uzvedības asociētos faktorus.
  • Izpētīt, kādas darbības un stratēģijas izmantoja dažādas iedzīvotāju grupas, lai tiktu gala ar pandēmijas izraisītajām stresa situācijām.
  • Raksturot esošo situāciju saistībā ar inficēšanās riska apzināšanos, preventīvas uzvedības praktizēšanu, zināšanām un mītiem COVID-19 uzliesmojuma laikā Latvijā.
  • Izzināt, kā dažādu iedzīvotāju grupu uzticēšanās institūcijām ir saistīta ar attieksmi pret COVID-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem un šo pasākumu ievērošanu.
  • Izzināt sociālās uzvedības un ikdienas rutīnas izmaiņas, tai skaitā izmaiņas fiziskajās aktivitātēs, alkohola lietošanā, smēķēšanā, seksuālajās attiecībās, uztura paradumos, ģimenes un sociālajās attiecībās, tostarp vardarbības ģimenē aspektos, kā arī noskaidrot ar šīm izmaiņām asociētos faktorus.

Metodes

  • 18–74 gadus vecu iedzīvotāju interneta aptauja, randomizēta un nacionāli reprezentatīva atlase (n=2500).
  • Izmantota starptautiski validēta anketa, kā arī nacionāli specifiski jautājumi.
  • Matemātiskā modelēšana (SEM jeb Structural equation modeling), lai noteiktu/ pierādītu ar psihisko veselību saistītos faktorus.
3. Seksuālā un reproduktīvā veselība

Apakšprojekta nosaukums: Izmaiņu nepieciešamības identificēšana reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai un iedzīvotāju riska uzvedības mazināšanai COVID-19 laikā un pēc tās

Apakšprojekta vadītāja: prof. Gunta Lazdāne

Mērķis

Noskaidrot ar COVID-19 saistīto sociālos ierobežojumu ietekmi uz seksuālo un reproduktīvo veselību (SRV) un būtisku SRV preču un pakalpojumu pieejamību Latvijā, izmantojot interneta aptauju pieaugušo iedzīvotāju populācijas ērtuma atlasē un salīdzinot rezultātus ar citām valstīm.

Uzdevumi

  • Noteikt ar COVID-19 saistīto ierobežojumu ietekmi uz grūtniecības aprūpi, kontracepciju un abortu.
  • Noteikt ar COVID-19 saistīto ierobežojumu ietekmi uz seksuālo veselību, fokusējoties uz nedrošu seksu un izmeklējumu veikšanu HIV un seksuālās transmisijas infekciju diagnosticēšanai.
  • Noteikt ar COVID-19 saistīto ierobežojumu ietekmi uz vardarbību ģimenē.
  • Noteikt ar COVID-19 saistīto ierobežojumu ietekmi uz grūtnieču, viņu partneru un veselības aprūpes profesionāļu, kuri sniedz grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību aprūpes pakalpojumus, psiholoģisko labklājību.

Metodes

  • 18+ gadus vecu iedzīvotāju interneta aptauja, ērtuma atlase (n=500).
  • Izmantota starptautiski validēta anketa.
  • 10 daļēji strukturētas padziļinātās intervijas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.
  • 12 fokusgrupu diskusijas ar sievietēm pēcdzemdību periodā, viņu partneriem un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem (vecmātes, ginekologi dzemdību speciālisti).

Projekta Facebook lapa
Projekta Twitter lapa
Projekta Instagram lapa

4. Gados vecāku iedzīvotāju veselība

Apakšprojekta nosaukums: COVID-19 ietekme uz Latvijas iedzīvotāju grupām vecumā virs 50 gadiem: ieteikumi veselības un sociālo seku mazināšanai un sagatavotībai iespējamām krīzēm nākotnē

Apakšprojekta vadītāja: vad. pētn. Ieva Reine

Mērķis

Analizēt gados vecāku iedzīvotāju paradumus uzliesmojuma laikā un izstrādāt politikas ieteikumus saistībā ar novēršamiem riska faktoriem nākotnes krīžu situācijām.

Uzdevumi

  • Nodrošināt pierādījumu bāzi par paradumiem, attieksmēm, ekonomiskajiem un psihosociālajiem aspektiem pandēmijas laikā iedzīvotāju grupās vecumā virs 50 gadiem.
  • Identificēt neaizsargātākās gados vecāku iedzīvotāju grupas attiecībā uz psihisko veselību, sociālo izolāciju, sociālo un veselības nevienlīdzību un pandēmijas ietekmi indivīda līmenī.
  • Noskaidrot zināšanas un paradumus attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu: aprūpētāju izvēli un pieejamību, COVID-19 diagnostiskajiem izmeklējumiem u. tml.

Metodes

  • 50+ gadus vecu iedzīvotāju mājsaimniecības aptauja, randomizēta reprezentatīva atlase (n=1255 pirms pandēmijas un pēc tās – n=1000).
  • Izmantota starptautiski validēta anketa.
  • 10–12 daļēji strukturētas padziļinātās intervijas ar personām vecumā virs 50 gadiem.
5. Bērnu veselība

Apakšprojekta nosaukums: SARS-CoV2 ietekme uz bērnu veselības aprūpes sistēmu Latvijā

Apakšprojekta vadītāja: prof. Dace Gardovska

Mērķis

Raksturot ar SARS-CoV-2 inficētos bērnus Latvijā, noteikt COVID-19 antivielu seroprevalence bērnu ar hroniskām saslimšanām populācijās un novērtēt ar veselību saistīto dzīves kvalitāti (VSDzK) bērniem un ģimenēm epidēmijas laikā.

Uzdevumi

  • Apkopot un izanalizēt SARS-CoV-2 inficētu bērnu Latvijā epidemioloģisko raksturojumu, klīniskās pazīmes, laboratoro un vizuālās diagnostikas atradi, ārstēšanas taktiku un slimības iznākumus stacionārajā un ambulatorā etapā.
  • Noskaidrot COVID-19 epidemioloģiskos un klīniskos rādītājus un izpētīt infekcijas netiešo ietekmi uz bērniem ar noteiktām hroniskām saslimšanām.
  • Izanalizēt un izvērtēt COVID-19 ietekmi uz bērnu vecumu pacientu psiholoģisko pašsajūtu saslimšanas laikā un pēc tās.
  • Izzināt un pētīt dinamikā iespējamās post – virālā sindroma pazīmes bērniem ar diviem negatīviem COVID-19 testiem atveseļošanās periodā; tai skaitā COVID-19 ilgtermiņa ietekmi uz bērnu fizisko un psihoemocionālo veselību, kognitīvām funkcijām.
  • Izpētīt VSDzK bērniem un ģimenēm COVID-19 gadījumā un noskaidrot viņu unikālo pieredzi attiecībā uz veselības aspektiem, tostarp fizisko, psihisko, sociālo veselību, kā arī attiecībā uz veselības aprūpes intervenču iznākumiem. 

Metodes

Bērni ar COVID-19

  • Visu bērnu, kuriem ir/ tiks diagnosticēts COVID-19, kvantitatīvs klīniskais raksturojums.
  • 15-20 daļēji strukturētas padziļinātās intervijas ar bērnu, kuriem diagnosticēts COVID-19, vecākiem.
  • 10 daļēji strukturētas padziļinātās intervijas ar bērniem (10+ gadus veciem), kuriem diagnosticēts COVID-19

Bērni ar hroniskām saslimšanām

0-18 gadus veciem bērniem ar hroniskām slimībām, kuriem tiek noteiktas  antivielas pret COVID-19 (100 astmas pacienti, 25 cistiskās fibrozes pacienti, 100 diabēta pacienti, 15 iekaisīgo zarnu sindroma pacienti), tiks vākti dati, veicot klīniskās pārbaudes, aizpildot ar veselību saistītās dzīves kvalitātes anketas klātienes intervijās (tiks intervēti bērna likumīgie pārstāvji un bērni, ja bērns vecums būs pietiekams, lai spētu sniegt atbildes) un veiktas padziļinātās  kvalitatīvās  intervijas ar aprūpētājiem, ārstniecības personām, izglītības darbiniekiem un vadītājiem.

Projekta aktualitātes

Kā epidēmija ietekmē sabiedrības veselību (7.08.2020.)

Par projekta sākšanu stāsta projekta vadītāja doc. Anda Ķīvīte-Urtāne (16.07.2020. LTV1 raidījumā Rīta panorāma)

RSU iesaistās starptautiskā pētījumā par COVID-19 ierobežojumu ietekmi uz seksuālo un reproduktīvo veselību (30.07.2020.)