Mirklis ar studentu: Jāņu svinēšana
Irina Marioti (Irina Mariotti) ir no Itālijas ziemeļu pilsētas Bolcāno (Bolzano). Medicīnas studijas Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) viņa sāka 2016. gada februārī.
Kurš gada mēnesis tev Rīgā patīk vislabāk?
Jūnijs, jo tad katrs pilsētas stūrītis ir rotāts ar krāsainām ziedu kompozīcijām. Ziedu kultūra man ļoti patīk! Jāņi jeb vasaras saulgrieži ir man tuvākie latviešu svētki.
Vasarās šeit ārā ilgi ir gaišs. Vai tas tev, ierodoties Latvijā, bija pārsteigums?
Tas pat savā ziņā bija šoks, jo ziemā Latvijā valda melna tumsa! Studijas sāku februārī, kad ārā bija mīnus 17 grādu aukstums un sniga sniegs. Tā kā esmu no Ziemeļitālijas, pie sniega esmu pieradusi, taču joprojām nespēju sadzīvot ar tumsu. Vasarā viss ir pretēji, un tas mani vienmēr iepriecina. Esmu ļoti smaidīga un komunikabla. Laikapstākļi mani ļoti ietekmē.
/Student_Snapshot/Irina_Mariotti_l%C4%ABgo.jpg)
Kā tu svini Jāņus?
Savus pirmos Jāņus svinēju 2017. gadā. Atceros lielisko saulrietu. Mēs ar draugiem devāmies uz tirgu, lai izvēlētos krāšņākos Jāņu vainagus. Svinējām kopā ar grupas biedriem. Visvairāk man atmiņā iespiedies milzīgais ugunskurs Daugavas krastā. Latviešiem ir ticējums, ka tas nes veiksmi un labu veselību visa gada garumā.
Diemžēl šogad Jāņu laikā nebūšu Rīgā, bet nākamajā gadā es labprāt pavadītu vasaras saulgriežus draugu lokā kādās lauku mājās.
Ko tu par Jāņiem stāsti saviem draugiem Itālijā?
Garās dienas un krāšņie saulrieti, latviešu nacionālie ēdieni un dzērieni, kā arī mūzika un smiekli visprecīzāk raksturo šo svētku būtību.
Hanna Katarina Šoberla (Hanna Katharina Schöberl) ir RSU 6. kursa medicīnas studente.
Kā tu svini Jāņus?
Es izbaudu šo vasaras saulgriežu laiku, jo mums ar meitenēm no Vācu studentu asociācijas (German Student Association, Deutsche Studenten im Ausland – DSiA) ir kopīga vainagu pīšanas tradīcija. Tiekamies pie tirgus un iepērkamies, tad dodamies uz mājām pie kādas no studentēm, lai pītu vainagus un ieturētu brokastis. Pusdienās ciemojamies pie draudzenes un uz jumta terases grilējam ēdienu. Katrs atnes ciemakukuli – salātus, desertu vai ko citu.
Tad ar velosipēdiem dodamies uz Dzegužkalnu un klausāmies tautas mūzikas priekšnesumus. Daži laižas dejā, daži met pērnos vainagus ugunskurā. Es nekad vēl neesmu sagaidījusi saulrietu, lai gan daži mani draugi ir palikuši nomodā. Kad jūtos nogurusi, braucu mājās ar velosipēdu. Daudzi studenti dodas prom no Latvijas nekavējoties pēc eksāmenu noslēguma, bet man vienmēr ir bijis kāds eksāmens ieplānots uzreiz pēc Jāņiem, tāpēc bieži esmu palikusi Latvijā.
Vai tu šo svētku svinēšanas tradīciju gribētu turpināt vai pastāstīt par to mājiniekiem?
Jā, manuprāt, šī ir visbrīnišķīgākā latviešu tradīcija. Turklāt tā ir ļoti pieejama mums, ārvalstu studentiem. Tikai šajā dienā RIMI tiek slēgts tik agri. Tas liek mums apjaust, ka notiek kas grandiozs! Ielas ir kā izslaucītas un viss ir slēgts.
