IADS Eiropas asociētais reģionālais pārstāvis, RSU dubultstudents Georgs Alberts Pimanovs: mācīšanās nekad nebeidzas

Pagājušā gada novembrī, ap Valsts svētkiem, Latvijas Zobārstniecības studentu asociācija izplatīja vēsti, ka Starptautiskās zobārstniecības studentu asociācijas (IADS) Eiropas asociētā reģionālā pārstāvja amatā ievēlēts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas un Zobārstniecības fakultātes students Georgs Alberts Pimanovs. Aicinājām Georgu uz sarunu, kurā viņš pastāstīja par pirmajiem iespaidiem jaunajā darbā, studijām, interesēm pētniecībā, saviem lielākajiem iedvesmotājiem un vaļaspriekiem.

Georgs Alberts Pimanovs. Foto: Reinis Aņiskovičs

Vispirms iestājies Medicīnas fakultātē, bet divus gadus vēlāk – Zobārstniecības fakultātē. Kurā kursā abās programmās patlaban esi, un kā tev izdodas apvienot studijas un tagad vēl atrast laiku jaunā amata pienākumiem?

Patlaban studēju sestajā kursā Medicīnas fakultātē un ceturtajā kursā Zobārstniecības fakultātē. Pēdējos gados Medicīnas fakultātē ir veiktas būtiskas izmaiņas, proti, sestais studiju gads lielā mērā tiek organizēts prakšu formātā – iekšķīgo slimību profilā, ķirurģisko slimību profilā un arī izvēlētajā specialitātē. Zobārstniecības fakultātē, savukārt, praktiskās nodarbības notiek gan Rīgas slimnīcās, gan RSU Stomatoloģijas institūtā, kur lielākā daļa laika paiet, strādājot ar pacientiem.

Apvienot abas programmas iepriekšējos gados bija krietni grūtāk nekā šogad. Visintensīvākais bija pagājušais akadēmiskais gads, kad pavasara semestrī kopā nācās nokārtot 21 (!) eksāmenu. Eksāmenus sāku kārtot jau februārī, un man paveicās, ka visus nokārtoju ar pirmo reizi.

Ikdiena ir ļoti dinamiska: slimnīcā mācos no sertificētiem ārstiem, bet noteiktās dienās pieņemu pacientus praktiskajās nodarbībās RSU Stomatoloģijas institūtā. Šajā semestrī situācija ir pārskatāmāka arī tāpēc, ka eksāmeni bija paredzēti tikai Zobārstniecības fakultātē, kas ļāva mierīgāk iziet praksi manis izvēlētajā slimnīcā Medicīnas fakultātē un vakaros konsekventi gatavoties eksāmeniem Zobārstniecības fakultātē.

Runājot par IADS, tā kā Eiropas reģiona delegātu sēdi organizējam katra mēneša pēdējā svētdienā, to ir viegli ieplānot, un tas palīdz bez lieka stresa sabalansēt akadēmiskos pienākumus un privāto dzīvi mēneša gaitā.

Kas pamudināja tevi papildus MF iestāties arī zobārstos? Ja būtu jāizvēlas vēlreiz vienu no abām programmām, kurai dotu priekšroku un kāpēc? 

Pēc vidusskolas beigšanas es ļoti vēlējos uzreiz iestāties RSU Zobārstniecības fakultātē, taču centralizēto eksāmenu rezultāti nebija pietiekami, lai tiktu budžeta vietā. Toties tiku uzņemts RSU Medicīnas fakultātē, kas man personīgi bija ļoti liels sasniegums, jo vidusskolā mācījos nevis bioloģijas un ķīmijas novirzienā, bet komerczinību un IT novirziena klasē. Daudziem tā pat šķita diezgan radikāla virziena maiņa.

Izvēlēties vienu no abām programmām būtu ļoti grūti, jo abas man ir kļuvušas ļoti tuvas. Medicīnas fakultātē studiju sākumā tiku ievēlēts par studiju gada vecāko, tāpēc ikdienā daudz komunicēju gan ar kursabiedriem, gan ar dekanātu. Neslēpu arī no grupasbiedriem, ka sāku studijas paralēli Zobārstniecības fakultātē. Mana grupa mani vienmēr ir atbalstījusi, arī tajos brīžos, kad kādas nodarbības nācās atstrādāt pie citām grupām. Liels paldies arī Medicīnas fakultātes dekanātam, īpaši prodekānam Ingum Skadiņam, kurš vienmēr ir spējis dot padomu, kad tas bijis nepieciešams.

Tikpat mīļa man ir arī Zobārstniecības fakultāte. Grupā mēs ļoti palīdzam cits citam, jo studiju apjoms ir liels, un klīniskajā darbā bieži vajag gan precizitāti, gan radošu pieeju. Docētāji un profesori ir ļoti iesaistīti darbā ar pacientiem, un daudzās situācijās tieši pieredzējuša, sertificēta ārsta atbalsts ir izšķirošs. Patīk arī tas, ka studiju gada laikā organizējam arī saviesīgus pasākumus (piemēram, Balto virsvalku svētkus).

Vai biji gaidījis, ka tevi ievēlēs IADS Eiropas asociētā reģionālā pārstāvja amatā? Kādi ir nosacījumi, lai tas notiktu?

Noteikti nē, nemaz nebiju gaidījis. Kopš brīža, kad kļuvu par Latvijas Zobārstniecības studentu asociācijas (LZSA) biedru, vienmēr esmu centies aktīvi iesaistīties tās darbībā, taču īpašu interesi man raisīja sabiedriskās attiecības Eiropā un visā pasaulē. 2024. gadā piedalījos Eiropas Zobārstniecības studentu asociācijas (EDSA) kongresā Strasbūrā un pērnvasar – IADS kongresā Bāzelē. Tur arī sapratu, cik nozīmīga un iedvesmojoša var būt studentu pārstāvniecība starptautiskā līmenī.

Pēc sarunas ar jaunievēlēto Eiropas reģiona pārstāvi Irēnu Čaikovsku uzzināju par iespēju pieteikties asociētā reģionālā pārstāvja amatam un nolēmu izmantot šo iespēju. Izvērtēšanas procesā tika vērtēta līdzšinējā aktivitāte, starptautiskā pieredze, angļu valodas prasmes un skaidra vīzija par darbu organizācijā. Laimīgā kārtā mani ievēlēja – uzzināju, ka turpmāk pārstāvēšu Eiropu šajā amatā. Par to esmu ļoti pateicīgs gan Irēnai, gan ārzemju kolēģiem no IADS.

Esi arī Latvijas Zobārstniecības studentu asociācijas biedrs. Lūdzu, pastāsti īsumā par asociāciju un ko tā dara. Informācija tīmeklī ļauj tikai nojaust tās darbības virzienu, taču ne uzzināt precīzi.

LZSA pārstāv zobārstniecības studējošo intereses nacionālā un starptautiskā līmenī, vienlaikus veicinot profesionālo attīstību studiju laikā. Asociācija organizē praktiskas radošās darbnīcas sadarbībā ar nozares uzņēmumiem, ļaujot studentiem iepazīt jaunākās tehnoloģijas un klīniskās pieejas, kas ne vienmēr tiek pilnībā apgūtas studiju programmā.

Nozīmīga loma LZSA darbībā ir profilaksei – asociācijas biedri izglīto bērnus Latvijas bērnudārzos un skolās par mutes dobuma veselību, kā arī piedalās izglītojošās aktivitātēs jaunajām māmiņām. Papildus tiek organizēti fizioterapijas kursi zobārstniecības studentiem.

LZSA aktīvi veido arī starptautisku sadarbību, īpaši ar Igaunijas Zobārstniecības studentu asociāciju (Eesti Hambaarstiüliõpilaste Liit, EHÜL) un Lietuvas Zobārstniecības studentu asociāciju (Studentų odontologų asociacija, SOA), ik gadu rīkojot kopīgo pasākumu Baltic Reunion. Asociācija nepārtraukti attīstās, paplašinot aktivitāšu klāstu un stiprinot studentu profesionālo kopienu.

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš stājies jaunajā amatā. Vai esi jau iejuties tajā? Kādi ir tavi darba pienākumi un ko vēlies sasniegt?

Pirmais mēnesis amatā ir aizritējis visai mierīgi, un pamazām esmu tajā iejuties. Jau neilgi pēc ievēlēšanas kopā ar Eiropas reģiona asociāciju delegātiem rīkojām sadraudzības semināru, kura laikā iepazinām katras dalīborganizācijas aktuālās aktivitātes, tuvāko mēnešu plānus un kopējo struktūru, tostarp biedru skaitu un darbības mērogu.

Mani galvenie pienākumi saistīti ar Eiropas reģiona asociāciju savstarpējās sadarbības stiprināšanu un pārstāvniecības paplašināšanu. Lai gan IADS Eiropas reģionā jau ir plaši pārstāvēta, joprojām pastāv iespējas attīstīt pārstāvniecību attiecīgajā reģionā. Bāzelē asociācijai pievienojās Ungārijas Zobārstniecības studentu asociācija, un patlaban norit sarunas arī ar Spānijas Zobārstniecības studentu asociāciju par turpmāku sadarbību. Mans mērķis ir gada laikā izveidot ciešu un ilgtspējīgu sadarbību arī ar citām valstīm – piemēram, Norvēģiju un Nīderlandi, tādējādi stiprinot Eiropas reģiona klātbūtni un savstarpējo sadarbību IADS ietvaros.

Iepriekš esi vadījis RSU Stomatoloģijas studentu zinātnisko pulciņu, un tavas vadības laikā tas saņēma RSU Studējošo pašpārvaldes balvu Zelta pakavs Gada zinātniskā pulciņa nominācijā. Vai jaunais amats Starptautiskajā zobārstniecības studentu asociācijā paredz arī iesaisti pētnieciskajā darbā?

Taisnība! Esmu bijis RSU Stomatoloģijas studentu zinātniskā pulciņa vadītājs, un interese par pulciņa darbību man radās jau pirmajos studiju gados Rīgas Stradiņa universitātē. Ilgu laiku biju aktīvs pulciņa biedrs, un, uzņemoties vadītāja pienākumus, sākotnēji tas šķita liels izaicinājums. Tomēr, pateicoties spēcīgai mentoru komandai un motivētiem pulciņa biedriem, izdevās īstenot gan plaši apmeklētas teorētiskās sēdes, gan praktiskas nodarbības ar vieslektoriem, tostarp arī rezidentu vakaru un specializētus implantu kursus. Liels paldies dr. Dārtai Elizabetei Emuliņai un dr. Ingum Arnoldam Apsem par iesaisti, es tiešām daudz no viņiem abiem iemācījos.

Pašreizējais amats IADS īsti neparedz iesaisti pētnieciskajā darbā, tomēr pulciņa vadīšanas laikā gūtā pieredze, it īpaši organizatoriskajā darbā un sadarbības veidošanā, ir ļoti, ļoti noderīga arī šajā lomā.

Vai esi uzstājies arī RSU Starptautiskajā studējošo konferencē? Vai ir gadījies uzstāties vai piedalīties līdzīgās studentu konferencēs ārpus Latvijas? Ja ir, lūdzu, pastāsti īsumā par savu starptautisko pieredzi.

Pagaidām RSU Starptautiskajā studējošo konferencē esmu piedalījies tikai kā klausītājs. 2024. gadā konferences ietvaros gan vadīju šūšanas radošo darbnīcu, lai gan ar savu zinātnisko darbu konferencē vēl neesmu uzstājies. Darbnīcā izgatavojām silikona žokļa modeļus ar vairākām ekstrakcijas vietām un mācījām studentiem šūt gan pārtrauktās, gan nepārtrauktās šuves.

Šūšanas darbnīca kopā ar dr. Elizabeti Ribalkinu RSU Starptautiskajā studējošo konferencē 2024. gadā

RSU Starptautiskā studējošo konference ir unikāla pieredze Baltijas valstu studentiem, jo līdzvērtīga mēroga studējošo organizēta konference netiek rīkota ne Igaunijā, ne Lietuvā. Esmu interesējies arī par starptautisku studējošo konferenču norisi Eiropā, piemēram, medicīnas studentu konferenci Krakovā (2026. gada 23.–25. aprīlis) un ISCOMS konferenci Groningenā (2026. gada 1.–4. jūnijs). RSU Starptautiskās studējošo konferences norises laiks Latvijas un Baltijas studentiem noris tiem ērtā un piemērotā laikā tāpēc, ka pēc tās paliek laiks sagatavoties kolokvijiem un eksāmeniem, kā arī manā gadījumā – valsts eksāmenam maijā. Tādēļ studenti paralēli ierastajam studiju grafikam ar lekcijām un praktiskajām nodarbībām var aktīvi piedalīties ārpusstudiju pasākumos, tos organizējot vai uzstājoties ar zinātniskajiem darbiem.

Ārpus Latvijas esmu iepazinis zinātnisko konkursu norisi EDSA kongresā Strasbūrā un IADS kongresā Bāzelē. Ceru uzstāties ar savu pētījumu arī EDSA kongresā martā un IADS kongresā aprīlī.

Kādi pētniecības temati vai virzieni tevi interesē visvairāk?

Mani visvairāk interesē pētniecība mutes, sejas un žokļu ķirurģijas jomā. Īpaši aizraujos ar literatūras analīzi implantoloģijā, kā arī sekoju līdzi ārvalstu speciālistiem, kuri regulāri publicē klīnisko gadījumu apskatus un diskusijas profesionālajos sociālajos tīklos. Šajā ziņā ļoti aktīvi un iedvesmojoši ir arī kolēģi no Lietuvas, kuri regulāri dalās ar savu klīnisko pieredzi.

Vienlaikus pašreiz sadarbojos ar RSU Aroda un vides medicīnas katedru, lai izstrādātu pētījumu par roku un balsta kustību aparāta veselību zobārstniecības speciālistu vidū Latvijā. Pats arvien biežāk esmu pamanījis sāpes kakla un plecu apvidū pēc garām darba dienām klīnikā, un, ņemot vērā to, ka Latvijā šāda profila pētījumi ir ierobežoti, redzu iespēju izveidot praktiski nozīmīgu pētījumu ar skaidru pielietojumu ikdienas darbā. Mani īpaši interesē, kā darba poza, atkārtotas kustības un slodzes sadalījums ietekmē simptomu attīstību un kādi ergonomiski risinājumi vai preventīvi pasākumi varētu mazināt riskus.

Vai perspektīvā, pēc studiju beigām, saskati sevī docētāju RSU vai kādā citā augstskolā?

Domāju, ka noteikti! Studiju laikā esmu sastapis vairākus kolēģus, kuri pēc absolvēšanas ir kļuvuši par docētājiem Rīgas Stradiņa universitātē, un viņu pieredze mani ir ļoti iedvesmojusi.

Man šķiet, ka tas ļoti labi sasaucas ar domu, ka ārsta profesija ir mūžīgā studenta profesija – mācīšanās nekad īsti nebeidzas. Kolēģi ir stāstījuši, ka docētāja darbs bieži liek atgriezties pie pamatiem un atkārtot tematus, kas ikdienas klīniskajā darbā ne vienmēr ir priekšplānā. Tas palīdz uzturēt zināšanas svaigas, ieraudzīt lietas no cita skatu punkta un nereti arī uzzināt jaunāko informāciju no zinātniskās literatūrās, ko pēc tam var izmantot praksē.

Papildus tam man patīk ideja par zināšanu nodošanu tālāk gan praktisko iemaņu, gan klīniskās domāšanas ziņā. Tāpēc domāju, ka docēšana man nākotnē būtu loģisks un motivējošs solis līdzās klīniskajam darbam.

Studijas apvienojumā ar darbu droši vien veido diezgan lielu noslodzi. Vai izdodas izbrīvēt laiku kādam vaļaspriekam? 

Jā, protams! Man šķiet svarīgi, lai ārsts nebūtu tikai darba režīmā, tāpēc cenšos atrast laiku arī noteiktiem hobijiem.

Brīvajā laikā dziedu jauktajā korī Medera (koncertorganizācija Ave Sol). Mums ir ļoti draudzīgs kolektīvs, ir arī daudz koncertu un reizēm arī braucieni uz koru festivāliem ārzemēs. Man patīk arī pati nosaukuma ideja, tā kā Medera ir saistīts ar latīņu vārdu medere (arī medeor), kas nozīmē “ārstēt”, “dziedināt”. Ikdienā nodarbojos arī ar sportu – mēdzu paskriet gar Māras dīķi, bet trenažieru zālē trenējos ar svariem un airēšanas trenažieri, un ar nepacietību gaidu, kad pēc renovācijas atkal pilnvērtīgi būs pieejams RSU Sporta klubs.

Esmu arī studentu korporācijas Lettgallia biedrs, kur piekopjam tradīcijas, piemēram, 18. novembrī dodamies uz Rīgas Brāļu kapiem, lai noliktu ziedus pie Mātes Latvijas. Ja atrodas brīvāks vakars, ar prieku eju uz teātri. Viena no mīļākajām izrādēm man ir Jaunā Rīgas teātra Dzimšanas dienas kūka. Ja ir iespēja, iesaku noskatīties to!

Paldies par sarunu!