Patiesā HIV infekcijas izplatība Latvijā ir par trešdaļu lielāka

Reālā HIV infekcijas izplatība Latvijā ir par trešdaļu lielāka un sasniedz 7400 personu skaitu, secināts pētījumā, kuru īstenojusi Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) sadarbībā ar Francijas, Beļģijas un Igaunijas partneriem. Rezultāti liecina, ka šobrīd ar HIV inficēto personu skaits Latvijā ir par trešdaļu lielāks nekā līdz šim identificētais. No 1800 personām, kuras par savu diagnozi vēl nezina, 50 % vīrusu guvušas heteroseksuālu dzimumsakaru ceļā, 35 % – lietojot nesterilus priekšmetus narkotiku injicēšanai un 15 % – homoseksuālu dzimumsakaru ceļā.

Eiropas pētījums par HIV matemātisko modelēšanu un HIV testēšanas aktivitāšu izmēģinājumiem riska grupās notika trīs gadus ar mērķi veicināt jaunu HIV inficēšanās gadījumu ierobežošanu, paaugstinot par savu slimību informēto personu īpatsvaru un veicinot aprūpes pieejamību. Pētījuma laikā Latvijā ticis īstenots arī pilotprojekts, kura ietvaros pirmo reizi Latvijā izmantots mutes dobuma sekrēta tests jeb “siekalu tests”. Tas atklājis, ka aptuveni 15 % no pārbaudītajiem pētījuma dalībniekiem (personas, kuras injicē narkotikas, un vīrieši, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem), ir inficēti ar HIV. Jaunais siekalu tests projekta laikā guvis atsaucību no personām, kuras vēlējušās veikt izmeklējumus HIV noteikšanai, līdz ar to varētu nākotnē kalpot kā papildus metode nediagnosticēto HIV gadījumu atklāšanai. Siekalu testu neinvazīvā daba (nav vajadzīga asins parauga ņemšana un sāpīgas procedūras, pietiek tikai ar no smaganām paņemtu siekalu paraugu) varētu motivēt vairāk cilvēku nebaidīties un veikt HIV testu.

Projekta zinātniskā vadītāja, RSU docente, Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Anda Ķīvīte uzsver: “Neatklātas HIV infekcijas gadījumā saslimušais ne tikai nesaņem medicīnisko palīdzību, bet arī turpina infekcijas tālāku izplatību, tādēļ svarīgs uzdevums ir vairākkārt saīsināt laiku no inficēšanās brīža līdz diagnosticēšanai”. Kopumā Eiropā katru gadu aptuveni 30 000 iedzīvotāju uzzina par savu saslimšanu ar HIV. Rietumeiropā lielākā riska grupa ir vīrieši, kuriem ir dzimumsakari ar vīriešiem, taču Latvijā tās ir personas, kuras injicē narkotikas.

Matemātiskās modelēšanas metode, kas izmantota pētījumā, ir balstīta uz katras valsts diagnosticēto HIV gadījumu reģistru. Latvijā minēto reģistru uztur un pētījumam informāciju sniedza Slimību profilakses un kontroles centrs. Matemātiskajā modelēšanā izmantota informācija par HIV inficēto personu skaitu, kā arī par personu veselības stāvokli infekcijas diagnosticēšanas brīdī. Tā kā balstoties uz iepriekš veiktiem klīniskiem pētījumiem zināms, ka primārās HIV infekcijas gadījumā no inficēšanās brīža līdz slimības diagnosticēšanai paiet vidēji trīs mēneši, un AIDS jeb slimības gala stadijas gadījumā – 10 gadu, ir iespējams gan matemātiski uzmodelēt, cik ilgs laiks inficētām personām Latvijā paiet, līdz tās nonāk veselības aprūpes redzeslokā un tiek noteikta HIV vīrusa klātbūtne viņu organismā, gan paredzēt patieso jauno HIV inficēšanās gadījumu skaitu ik gadu, gan aprēķināt to cilvēku skaitu, kuri par savu inficēšanos nenojauš, līdz ar to nesaņem ārstēšanu un izplata infekciju tālāk. Dati par vidējo laiku Latvijā no inficēšanās līdz slimības diagnosticēšanai un jaunajiem HIV saslimšanas gadījumiem kļūs zināmi starptautiskā zinātniskā publikācijā nākamā gada sākumā.

Projekta vadošais partneris bija Francijas Nacionālais veselības un medicīnisko pētījumu institūts. Kopā ar RSU to īstenoja Francijas organizācija AIDES, Antverpenes Tropu medicīnas institūts, Beļģijas Sabiedrības veselības zinātniskais institūts un Igaunijas Nacionālais Veselības attīstības institūts.

Projekta Eiropas pētījums par HIV matemātisko modelēšanu un HIV testēšanas aktivitāšu izmēģinājumiem riska grupās (HERMETIC) noslēguma semināra prezentācijas

Projekts, Eiropas pētījums par HIV matemātisko modelēšanu un HIV testēšanas aktivitāšu izmēģinājumiem riska grupās

Mutes dobuma sekrēta testu pilotprojekts vīriešu, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem (VDV), grupā

Mutes dobuma sekrēta testu pilotprojekts personu, kuras injicē narkotikas (PKIN), grupā

Latvijas HIV testēšanas pilotprojektu rezultāti un pilotprojektu pieredze citās projekta dalībvalstīs

HIV inficēta cilvēka portrets Latvijā – izmaiņas laikā

HIV un atkarību problemātika riska grupu pētījumos Latvijā

Aktualitātes HIV nozares normatīvajos aktos, politikā, finansējumā, testēšanas algoritmā

HIV pašvaldību kontekstā – izglītošana, ārstēšana, motivējošs atbalsts

Jaunas testēšanas metodes izmēģinājuma pētījuma – kombinētais HIV-sifiliss eksprestests

The HIV epidemic in two Baltic States: A tale of two stories?

Siekalu HIV eksprestesta aptaujas rezultāti