Pieredzes apmaiņa Islandē – studentcentrēta pieeja, SEM un sadarbība nākotnei

Vizītes laikā RSU partneriestāde tika iepazīstināta ar studentcentrētas mācīšanās un mācīšanas pieejas kā vadošās mācību pieejas pamatprincipiem Rīgas Stradiņa universitātē.

Viens no izaicinājumiem augstākajā izglītībā ir izvērtēt, cik un kādi speciālisti, ar kādām prasmēm būs nepieciešami nākotnes sabiedrībai. To jāmāk prognozēt jau šodien, lai rastu atbildes uz turpmākajiem jautājumiem pedagoģiskās meistarības pilnveidošanā: kādas metodes un didaktiskos paņēmienus izvēlēties, ko no docētāja sagaida studējošais un ko no jaunā vai esošā profesionāļa sagaida darba dzīve un viņa potenciālais klients vai pacients?

Docente A. A. Krūmiņa vadīja vairākas lekcijas un praktiskās nodarbības. Viens no kopējo diskusiju tematiem bija saistīts ar studentcentrētas mācīšanās un mācīšanas pieejas principu ieviešanu praksē, daloties RSU pieredzē pedagoģijas studiju kursu īstenošanā bakalaura un maģistra studiju programmās Islandes Universitātes Pedagoģijas fakultātes Pieaugušo tālākizglītības centra (School of Education) docētājiem.

Otra tematiskā virziena ietvaros tika aplūkoti jautājumi par sociāli emocionālo mācīšanos (SEM) Islandes Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālā darba katedras docētājiem un studentiem (School of Social work) docētājiem, aplūkojot metodes un paņēmienus SEM prasmju attīstīšanai un vērtēšanai, vienlaikus akcentējot vides un veselības ilgtspējas principu nozīmi SEM prasmju attīstīšanā augstākajā izglītībā.

Docētāja A. A. Krūmiņa ir gandarīta, ka kolēģus ļoti uzrunāja tēma par SEM mācīšanos un SEM prasmju attīstīšanu un arī principi un praktiskie piemēri, kā studentcentrētas mācīšanās un mācīšanas principus īstenot studiju procesā tieši ar pedagoģiju saistītajos studiju kursos.

Pamatjautājums pedagoģiskajā diskursā – kā pēc iespējas produktīvāku padarīt studiju procesu, studējošo un docētāju savstarpējo komunikāciju bezrobežu informācijas pieejamības un digitālās transformācijas apstākļos? Ko? Kā? Kad? Cik daudz mēģināt iedot studentam gatavā veidā, ko atstāt patstāvīgai apguvei?

Docente akcentē: “Lai arī kādu studiju kursu mēs docētu, par cik dziļām zinātniskām vai akadēmiskām tēmām izvēlētos runāt, visam pamatā ir mūsu kā docētāja pedagoģijas zināšanas un pedagoģiskā meistarība. Ja runāsim ar studentu valodā, kurā mūs nesaprot, rezultāta nebūs. Tieši tāpat ir ar speciālistu, ko izglītojam, – ja pedagoģijas zināšanu un atbilstošas pieejas nebūs viņam, kontakts ar klientu vai pacientu neveidosies un ieplānotās aktivitātes mērķi netiks sasniegti. Pedagoģiskās pozīcijas Latvijā un Islandē salīdzināt ir grūti, jo darām kopīgu, līdzīgu darbu. Tas nosaka līdzīgu ietvaru un kontekstu pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem. Noteikti vēlētos, lai turpinām attīstīt gan studējošo, gan docētāju pieredzes apmaiņu. Speciālisti palīdzošajās profesijās būs nepieciešami vienmēr, un tas būs visās valstīs. Ieguvumu un iespaidu ir daudz. Savstarpējā viedokļu apmaiņa vēlreiz stiprināju pārliecību, ka esam uz pareizā ceļa un domājam līdzīgās kategorijās.”

Jau mazliet plašāk attiecinot pedagoģiju uz dzīvi gan studējošiem, gan mums visiem tālākizglītībā, docente A. A. Krūmiņa atzīmē: “Vēlreiz guvu apliecinājumu tam, ka mūsu dzīvē visu nosaka personības – tas, kādi esam paši, un tas, ar kādiem cilvēkiem izvēlamies tikties. Viena atziņa, kuru cenšos iedot studentiem savos studiju kursos: pedagoģija nav tikai zinātne, vispirms tā ir māksla – māksla mācīties un mācīt, māksla dzīvot, māksla strādāt, māksla vadīt, māksla rādīt ceļu citiem un māksla atrast laiku sev. Protams, dzīvē tas ne vienmēr izdodas, taču vienmēr ir uz ko tiekties.”

Par apmeklēto galamērķi docente dalās: “Biju Islandē jau trešo reizi. Skarba un skaista zeme, kurā tā īsti saproti cilvēka un dabas savstarpējo attiecību trauslumu un dabas varenību. Zeme, kurā vējš kārtīgi sapurina un aizpūš visas drūmās domas, stāvot okeāna krastā, klajumā vai kalna virsotnē. Zeme ar kvalitatīviem ceļiem, ar tīru un garšīgu ūdeni, ar dziļiem, skaistiem ezeriem, daudzām tūrisma takām un geizeriem, ar aktīvu, pulsējošu un kūpošu zemi un ar aktīviem, uzņēmīgiem cilvēkiem, kas iemācījušies sadzīvot ar dabas kaprīzēm un veiksmīgi izmantot tās savas veselības un labizjūtas stiprināšanai. Biju Grindavīkā, kur tikai pirms dažiem mēnešiem aktīvi darbojās vulkāns. Tagad par notikušo liecina tikai sastingušas melnas lavas straumes, ceļa segums ar atšķirīgas krāsas asfaltu un vietām vēl kūpoša zeme.”

Vizītes noslēgumā notika diskusija ar School of Health Sciences kolēģiem par pieredzi mācību prakšu organizēšanā, metodisko materiālu izstrādē, kā arī studiju kursu īstenošanā maģistra studiju programmās Veselības psiholoģija un Sociālais darbs. Tiek plānota sadarbība nākotnē jautājumos, kas ietvers studējošo un mācībspēku savstarpējās mobilitātes aktivitātes, kopīgus projektus un pētījumus iepriekšminētajās jomās, pieredzes apmaiņu semināros un dalību konferencēs.